Vilki

Am Zem mūsu kājām lielceļš balts Am E Am ( E7 Am) Uz Latviju tas ved. Am Uz Latviju, kur naidnieks baigs, Am E Am ( E7 Am) Pār laukiem nāvi sēj Am Mēs soļojam droši un lepni, Dm Am Un šautenes plecos ir mums, Dm E Am un senajo varoņu vārdi, E E7 Am ( E7 Am) nāk līdzi, kā mantojums mums. Dm Am Mēs nāksim drīz, Latvija, gaidi! Dm E E7 Un nesīsim brīvību Tev , kas mums dārga! Am Dm (x2) Un mēs ejam un ejam un traucam un steidzam Am E Am ( E7 Am) Par vēlu mēs nedrīkstam būt! Mums viena doma sirdī kvēl Par tēvu zemi stāt! Un nežēlīgam naidniekam Likt visu atmaksāt! Mēs šautenēm liksim tad liesmot, Un granātu metējiem kaukt, Bet pašiem mums nāvei būs spītēt, Ložu svilpieniem atbalsis saukt! Mēs ticam trīs Latvijas zvaigznēm, Lai ugunī spožas kļūst tās, mūžu mūžam! (x2) Un mēs ejam un ejam uz priekšu tik traucam Par vēlu mēs nedrīkstam būt!

Tas tik ir viens dīvains joks, dīvains joks, dīvains joks, Cienīgtēvam izsists logs, izsists logs, jā. Pa šauru ceļu ejot, pa ceļu ejot, pa ceļu ejot, Tam iepatīkās, tīkas zvejot Šai skaistā bērzu birzītē, birzītē. Pretī nāca skuķīte, skuķīte, skuķīte. Daiļa tā kā puķīte, puķīte, jā. Ar sarkanbaltiem vaigiem, ar sārtiem vaigiem, ar sārtiem vaigiem. Un debeszilām, zilām, acīm, Ar skaistām, zilām actiņām, actiņām. Šis nu sāk tai pieglausties, pieglausties, pieglausties. Un jo ciešāk piespiesties, piespiesties, jā. Un, kad vairs nav ar godu, kad nav ar godu, kad nav ar godu. Tad sitīs tam pa podu, Ka šis nu zemē noveļas, noveļas.

Am Mēs Daugavas vanagu cilts Tur gaiss liesmo šķepi, deg smilts E Am Pat naidnieks viss baigais mums nedara bēdas E Am Un nebaida sātans ik soli kas mēdas Am E Am Ar nāvi mēs esam uz tu Am E Am Ar nāvi mēs esam uz tu Kausu pie kausa kas skan Rīt kaujā ir jādodas man Lai uzdziedam skaļāk Šo Tramtaritramu Pret tādiem kā mēs Lauzīs ienaidnieks sprandu Ar nāvi mēs esam uz tu Ar nāvi mēs esam uz tu Ja kādreiz mums lemts būtu mirt Nieks vien tas šī dzīve var irt Uz kapa kad līgosies vaivari zaļi Pa pazemes pelti mēs dzīrosim skaļi Ar nāvi mēs esam uz tu Ar nāvi mēs esam uz tu Liec zobenu zem galvas Kad naktī jāatdus Lai Latvju tauta modrus Zin savus kareivjus Lai Latvju tauta modrus Zin savus kareivjus

G Saule uzlec mirdzēdama, C G Atkal jauna diena aust, diena aust. G Bm Em Saule uzlec mirdzēda--ma, Am D G Atkal jauna diena aust, diena aust. Jauneklis, kas spēka gados, Pašā ziedu laiciņā, laiciņā. Aizsteidzas uz kara lauku Tēvu zemi aizstāvēt, aizstāvēt. Mājās paliek līgaviņa, Tēvs ar māti asarās, asarās. Tur ar zobeniem un šķēpiem Cīņa sākas mirdzoša, mirdzoša. Šķēps ir jauneklim iekš krūtīm, Tā viņš cīņas gaitas beidz, gaitas beidz. Draugi steidzas viņu aprakt, Rotnieks novelk zābakus, zābakus. Tāds ir karavīra likten`s- Cīņā krist vai uzvarēt, uzvarēt.

G D Klusa, klusa Latvju sēta, D7 G Sirma māte viena raud. G D Un pār viņas bāliem vaigiem D7 G As'ru pērles lēni rit. piedz. G A D7 D D7 G Latvija, Latvija spīdēs mums uzvara! C A D Kam raudat jūs, daiļajās latvju meičas, D7 G Sērojiet, pieminiet mūs! C A D Tiklīdz kā norībēs pēdējais šāviens, D7 G Latvija brīva tad būs! Sirma māte, ko tu raudi, Izdzēs guni, gulēt ej! Velti asaras tu lēji, Dēlus mājās negaidi. Latvija, Latvija spīdēs mums uzvara! Kam raudat jūs, daiļajās latvju meičas, Sērojiet, pieminiet mūs! Tiklīdz kā norībēs pēdējais šāviens, Latvija brīva tad būs! Saule uzlēks mirdzēdama, Spīdēs brīvā Latvijā. Pārnāks mājās latvju dēli, Grūtu cīņu veikuši. Latvija, Latvija spīdēs mums uzvara! Kam raudat jūs, daiļajās latvju meičas, Sērojiet, pieminiet mūs! Tiklīdz kā norībēs pēdējais šāviens, Latvija brīva tad būs!

Am F C G Daugav`s abas malas Am F C G Mūžam nesadalās: C G Ir Kurzeme, ir Vidzeme, Am E Ir Latgale mūsu. F Dm Ai-rai, ai rai-di-ra! G Am Ir Kurzeme, ir Vidzeme, F Dm Am Ir Latgale mūsu. Laima, par mums lemi, Sargā mūsu zemi! Viena mēle, viena dvēs`le, Viena zeme mūsu. Ai-rai, ai rai-di-ra! Viena mēle, viena dvēs`le, Viena zeme mūsu. Daugav`s abas malas Mūžam nesadalās: Ir Kurzeme, ir Vidzeme, Ir Latgale mūsu. Ai-rai, ai rai-di-ra! Ir Kurzeme, ir Vidzeme, Ir Latgale mūsu.?

Piedz. G E Kad mūsu hammers pār mīnām skrien Te mēs esam pieci kopā kā viens C No lodēm, no bailēm kad gaiss būs tīrs B Mājās brauks latviešu karavīrs E C E C E C Kā patronlente dzīve rit G B Šauj tagad viens bet rīt jau cits E C Bet gaidi mājās kad veiksme glābs G B Tup snaiperis ligzdā kā nezāles stabs E C Vai lode maita gar kasku raus G B Vai tēmēs dziļāk sirdī šaus E C Bet jādodas ceļā katrs ir svarīgs B Kad rācijā atskan... A Tur ielejā skolu grāvju mīnmetējs B No klintīm rīb babaju ložmetējs C Atbildības rajonā B Klīst nāve melnā, paranžā Piedz. E A B Bet mūsu hammers pār mīnām skrien E A B Te mēs esam pieci kopā kā viens C No lodēm, no bailēm kad gaiss būs tīrs B Mājās brauks latviešu karavīrs E C E C E Uz piedurknes karogs C Nav postenis tālu G B Seržants kurš piesedzis kļuvis par brāli E C Mājās būs jābrauc kad nozvanīs zvans B Pie vārtiem skan... A Tur ielejā skolu grāvju mīnmetējs B No klintīm rīb babaju ložmetējs C Atbildības rajonā B Klīst nāve melnā, paranžā Piedz. E A B Bet mūsu hammers pār mīnām skrien E A B Te mēs esam pieci kopā kā viens C No lodēm, no bailēm kad gaiss būs tīrs B G Mājās brauks latviešu karavīrs A Tai kura mājās Tai kura mīl C Saku es esmu tavs karavīrs C Savas mājas kad jāsargā būs B Lai tik patrona aizslēgā neiesprūst Starpspēle (PA PIEDZIEDĀJUMU) 2x Piedz. E A B Bet mūsu hammers pār mīnām skrien E A B Te mēs esam pieci kopā kā viens C No lodēm, no bailēm kad gaiss būs tīrs B G Mājās brauks latviešu karavīrs

D A D A D G D A D G D A D D A Es gulu, gulu, D A D Sāk sirds man sāpēt. G D Nāc šurp, mana mīļā, A D Ko es tev teikšu; G D Nāc šurp, mana mīļā, A D Ko es tev teikšu. Kad es nomiršu, Kur jūs mani raksiet? Rociet mani krogā, Kroggalda galā! Lai es ar' dzirdu, Kur kārtīm spēlē. Kur kārtīm spēlē, Kur zirgiem maina. Tur manu zemīti Ar alu laista, Ar alu, alu, Ar brandavīnu.

Jāņa Sudraba dzejoļa "Lācis" muzikālā interpretācija grupas "Vilki" izpildījumā. Dziesmu iespējams noklausīties šeit - http://vilki.lv/Vilkudiski/BrivibasKareivji/latvju-atriebeji.html Akordi: E, B, A Dziesmu iespējams spēlēt dažādos veidos. Oriģināli tiek spēlēta 1. versija ar slāpēšanu, taču piedāvāšu jums arī citu variantu. Versija 1: E B A E||---7---|---7---|---5---| B||---7---|---7---|---5---| G||---9---|---7---|---6---| D||---9---|---9---|---7---| A||---7---|---9---|---7---| E||---x---|---7---|---5---| Versija 2: E B A E||---0---|---0---|---0---| B||---0---|---0---|---2---| G||---1---|---4---|---2---| D||---2---|---4---|---2---| A||---2---|---2---|---0---| E||---0---|---0---|---x---| E B Mēs latvju atriebēji esam, B E Sev nāvi līdzi nesam. A E Mēs dodamies viss bars, B E Kur runā tērauds, varš. E B Lai šrapnels' skrej, lai lodes dej'. B E Mēs savu ceļu ejam, A E Lai kāri zeme as'ni dzer, B E Mēs pāri ejot smejam. E B Ko mums var laupīt krievu bars, B E Kad savu darbu darām. A E Šai izšķirošā kautiņā, B E Tik' galvu zaudēt varam. Kaspars Ondzulis

Gm Cm Reiz bija bunkurs trīspadsmit. Fm Cm Kur veči dzīvoja. Fm Cm Kad granātu tur iemeta, tad Gm Cm sūdi pajuka. Cm Atskan sprādziens C ka nobīstas pats velns.. Fm Cm Kur bunkurs agrāk stāvēja Gm Cm tur paliek caurums melns. Pie cepures mums nāve mirdz, Un kaujā līdzi iet. Dreb bailēs ienaidnieka sirds, Kad iesākam mēs smiet. Vaņka, laidies, Ka vaļinki vien zib. Jo mana? roka nadzīgā Pie bārdas ķert Tev grib. Reiz bija bunkurs trīspadsmit. Kur veči dzīvoja. Kad granātu tur iemeta, tad sūdi pajuka. Hei, Vella veči, Ko visu tie jau prot. Uz pirkstiem staigāt, šnabi dzert, Ausīm mušas ķert. Bet kas ar mums nav draudzīgi, Lai labāk pajiet nost. Jo neesam mēs saudzīgi, Mēs šaujam tadus nost. Kas vēl dzīvi, Lai kopā turamies, Jo tik un tā pēc nāves reiz Mēs ellē tiksimies. Vienalga, kāds ir šņabim trauks, Vai spainis tas, vai stops. Kad visu rīklē salejam, Tad, piedzēries kā lops. Nāc iekšā, dārgais, Es šņabim uzsaucu, Jo, kad reiz līķis būšu es, Tad vairāk nedzeršu.