Viktors Tilčiks

Zied ievas, dārzi, asfalts, jasmīni, Zied pasaule, par laimi un par spīti. Par ko gan meitenei krīt asaras, Uz vaigiem zīmē melnas līnijas? Tev šodien pelēkas ir debesis, Bet atceries, aiz mākoņiem spīd zvaigznes. Starp tām visspožākā ir tavējā, Nekad to neizmainīs sīknaudā. Neraudi, neraudi, meitenīt, Var tavās acīs nogrimt tā, kā jūrā. Pagaisīs, pagaisīs skumjas rīt, Tu redzēsi, būs labi, būs labi, meitenīt. Neviens jau sen vairs netic pasakām, Bet zvaigzne gan par pogu noderētu, Tad sirdi varētu mēs aizpogāt, Lai mīlestība tajā neienāk....

C G A F G Lēni, lēni stundas rit pulkstenis sit 12 F G C G C Izkust sveces, saldējums, bet tas nenotiek ar mums C G A F G Zilā naktī aiztek piens, tumsas roku pieskāriens F G C G C Klusa mūzika un rums, bet tas nenotiek ar mums C G C F G C 100 gadu šūpojas svārst, 100 gadu dzeguzes balss F G C C G C Katru stundu piesakot sauc, spēlmani tu vēlies par daudz C G C F G C Katru stundu atskan tavs vārds, laiku pagriež atpakaļ kāds F G C G C It kā sena vijole skan mirkli atkal piederi man Zari grabinās pie rūts atkal pagaists neiegūts Pusnakts sapņa lidojums, bet tas nenotiek ar mums Kamīnā vien pelni jau, ilūziju sen vairs nav Tikai miglains uzmetums, tam nav jānotiek ar mums 2x 100 gadu šūpojas svārst, 100 gadu dzeguzes balss Katru stundu piesakot sauc, spēlmani tu vēlies par daudz Katru stundu atskan tavs vārds, laiku pagriež atpakaļ kāds It kā sena vijole skan mirkli atkal piederi man