VIŅA

No kurienes Tu nāc un kāds ir Tavs stāsts? Pagātnes notikumu iedvesmots vai vajāts? Peldi pa straumi, kā pīle pa upi, rauj tai pretī vai uz vietas tupi? Un kas Tev svarīgāks? Citu izskats vai prāts? Viņam bija astoņi gadi, kad māte nomira autoavārijā, Tēvs, lai sāpes slīcinātu, katru vakaru pārrijās. Katru vasaru puikam iekšas vārījās, Kad katru mīļu dienu bija jāpavada piecstāvu krātiņā, Un, protams, skola bija ellejā, Jo tēva nevīžības dēļ puika bieži smirdēja, haha, Vakaros, kad tēvs komā gulēja, puika kliedza spilvenos: “Kur Tu esi, māt?...

Koku zari debesīs skrāpē manu vārdu, tāpēc ka es nāku un zem kājām zeme plīst. Tāpēc ka, es nāku koki pašķiras uz visām pusēm bērni kliedz, tāpēc ka, es nāku. Tāpēc ka, es māku satricināt un paši zināt uz,ko es esmu spējīga, Jau no pašas bērnības esmu skaļāka par visiem, Bet skaļāks par visiem nav labāks par citiem, Tāpēc kopā ar virzienu barā starp vilkiem, Tā ir pelēkā ikdiena un tie pelēči ir tie, Kuru balsis es dzirdu,tie tik saldi tās izstiepj, ka kļūst auksti, es zinu....

Saki man, vai tu jūti kā laiks Apstājas mūsu dēļ, kad istabā izdziest gaisma Ķermenis, ko Dievs ir tev devis, ir mana izmisuma avots Atkal krītu tavos nagos Jukušie, viens pēc otra slimi katru reizi, kad esam divi vien No kā izriet alkatīgi nodomi, atkarība no tā, kas liedz sakarīgi domāt Ievelc elpu un krīti nebūtībā, pazaudē prātu Katrs pieskāriens liek tirpām skriet pār manu ādu Sirds kā vienmēr vienā ritmā laužas cauri krūtīm Un sitas stiprāk līdz sāk atgādināt mūziku Kaislības gulstas tur, kur mainīgas jūtas Saistības zūd, kad sāc tās kaislīgi lūgt Savilktas dūres, sakosti zobi, aizvērtas acis, izlaisti mati Tu zini, ka es zinu, ka tu zini, ka es zinu Ka tu gribi mani tā, kā vēl nevienu citu Roka uz pulsa, sakosta lūpa Nemostas princeses, ja sūdīgi skūpsta Kas teica, gribu nav arguments?...

Tu gribi tikt iekšā, bet nezini kodu. Tas ir pis dirst atslēdziņa 2 0 1 8 . Piedod, šeit nav vietas, saproti, Šodien šeit ir lieki sapņot. Dzērieni, dzērieni, dzērieni pa gaisu Dzērieni, dzērieni, dzērieni pa grīdu Dzērieni, dzērieni, dzērieni uz drēbēm Dzērieni, dzērieni pamatīgi smērē Mana galva tā griežas Kā auto riepas, Kad tas laukā spiež, Cik vien jauda tieši Pēc tam kraujā triecas. Ja jūs jautāsiet, Vai viņa bļaustās bieži, Viņa mauc kā vēlas Nevis mauc kā liek....

Viņa visu dara tā, kā tas atainots tiek filmās Īstāka par īstu viņa atkal sēž tev līdzās Tu aizmirsti, kas esi, vairs nezini ko teikt Bet gribās darīt visu, lai tik viņa paliek šeit Viņa sen vairs tevi neredz, bet tu redzi tikai viņu Viss, kas ar viņu saistās tevī ieaudzis par dziļu Viņa sen vairs tevi nedzird, bet tu dzirdi tikai viņu Tās jūtas tevi maitā, centies izmainīt sev gribu Ar varu, ko es daru?...

Dažreiz man ir grūti pateikt acīs to, ko jūtu Tāpēc (tāpēc, tāpēc, tāpēc) Es rakstu tev šo dziesmu, pat ja apzinos, ka tas tev Sāpēs (sāpēs, sāpēs, sāpēs) Pārsisti deguni, salauzti kauli, Mēs stāvējām rindā, kopā gaidījām sauli. Atceros to rītu, mūsu skatieni aizmigloti, Katrs no mums toreiz sapņoja aizlidot. Daļai pat sanāca, tie nav priecīgi stāsti, Kāds ir sajucis prātā, cits guļ sapuvis zārkā. Toreiz mēs ar tevi bijām labākie draugi, Kas centās izaicināt dzīvi, tā kā bagātie ļaudis....