Velves

Gaidi mani mājās, mīļā, gan jau būšu drīz. Bet ja būšu, kaut kur tālu, varbūt aizparīt. Spurdz vēji debesīs un skumjas aiznes līdz Un paies laiciņš īss. Es pārnākšu jau drīz. Spurdz vēji debesīs un skumjas aiznes līdz Un paies laiciņš īss. Es pārnākšu jau drīz. Sekundes kā dienas velkas, minūtes kā gads Gaidi, mīļā, drīz es nākšu, esmu jau te pat. Spurdz vēji debesīs un skumjas aiznes līdz Un paies laiciņš īss. Es pārnākšu jau drīz. Spurdz vēji debesīs un skumjas aiznes līdz Un paies laiciņš īss. Es pārnākšu jau drīz. Spurdz vēji debesīs un skumjas aiznes līdz Un paies laiciņš īss. Es pārnākšu jau drīz. Spurdz vēji debesīs un skumjas aiznes līdz Un paies laiciņš īss. Es pārnākšu jau drīz. Gaidi mani mājās, mīļā, gan jau būšu drīz. Bet ja būšu, kaut kur tālu, varbūt aizparīt. Spurdz vēji debesīs un skumjas aiznes līdz Un paies laiciņš īss. Es pārnākšu jau drīz. Spurdz vēji debesīs un skumjas aiznes līdz Un paies laiciņš īss. Es pārnākšu jau drīz.

Es nakti savās sāpēs Kā avots atveros, Lai tu pār mani slāpēs Kā saule noliektos. Piedz. Kad nāc pie manis tu, Tad tavas lūpas saldi skūpstīšu. (2 r.) Bet tumsas es tev ceļu, Tik veltas cerības Kā vēsas zvaigznes atnāk Un manī lūkojas. Piedz.

Ja tev naktī piepeši kāds zvana, Runāt nerunā, vien miegu jauc, Nedomā tad tūdaļ tu par mani Varbūt cits pēc tevis, tevis sauc. Piedz. Nesaki neko un tikai elpo, Tikai nenoliec tu klausuli tūlīt, Droši vien, ka naksnīgajā telpā Kādam grūti rītu sagaidīt. (2 r.) Ieklausies, kā bites balsī smalkā Klusums zvaigznēm garām skrien un dūc. Varbūt tikai elpas vieglo šalku Šonakt kāds no tevis bikli lūdz. Piedz. Elpo, it kā mīļumā tu trīsas, Tu pie vaiga varētu sev liekt, Varbūt kāds tev par šo brīdi īso Vairāk kā par dzīvi pateiksies. Piedz.

Pelēka un nežēlīga Dienas gaisma nāk, gaisma nāk . Gaiļi dzied, šļakst upē airi, Acis sūrstēt sāk, sūrstēt sāk. Piedz. Velti tu uz maniem plakstiem Savu roku sedz: Nežēlīgo dienas gaismu Delnai cauri redz. (2 r.) Ļoti tālu, ļoti dziļi Tevī skatos es, skatos es. Visas manas zilās zvaigznes Upe projām nes, projām nes. Piedz. Tikai plāna mēness šķēle Mākoņos vēl reiz, vēl reiz, Lai man nebūtu uzreizi Tukšas debesis, debesis.

Lai jau trako kļavu lapas Un, kā aizdegušās, svilst, Lai jau bērzu gaišās lāpas Nes caur mežu vakars zils. Dubļi visās malās būs, Trauslie, sārtie saules stari Miglai cauri neizkļūs. Bet pēc tam ik ziemas rievu Apsegs palags, balts un tīrs, Un pie savas sniega sievas Atgriezīsies sniegavīrs. (2 r.)

Tu atstāji mani vienu, Kā toreiz, kad dārzā bijām abi mēs, Tu atstāji mani vienu, Un vēl joprojām zied dārzā ābeles. Piedz. Par vēlu tu pie manis nāc, Par vēlu tagad smaidīt sāc, Par vēlu asaras nu lej. (2 r.)

Rudens palika, rudens klusēja, Aukstu ūdeni mutē ieņēmis, Lapa nokrita, otra nokrita, Lapu kupenā soļi čukstēja: Piedz. Visiem gājputniem vēlas atvadas, Visiem gājējiem labas naktsmājas. Visi ļaudis migs saldi, saldi drīz, Un tad sniegi snigs un tad nokusīs.

Šonakt tavos matos sniegi krīt, Lūdzu neaizej no manis rīt Tevi vēl, jā, šonakt vēl man skūpstīt ļauts, Vārds vēl ir, kas pateikts nav. Piedz. Par tavām acīm spulgajām, Par tavām lūpām ziedošām, Par tavu smaidu vēl, Kas sirdij trīcēt liek. Šonakt tavās acīs nogurums Ļaudis saka – tas tik malduguns. Tevi vēl, jā, šonakt vēl man skūpstīt ļauts, Vārds vēl ir, kas pateikts nav. Piedz.

Piedz. G Am Kamēr tu biji projām, D G Kamēr tu biji miegā, Em C D Ierakstīju es, ierakstīju es G Tavu vārdu sniegā. Em Bm Vieglā, mirdzošā, zilā, C D Ne zaļā no egļu ēnām. Em Bm Tā viņš tur paliks, kamēr C D Vējš to aizvējos lēnām, Vai arī briedis ar kāju, Mizu meklējot izkasīs, Vai kāda mežacūka, Tīksmaina cūka izlasīs. Piedz. Pamodusies tu teici Savādi, bet pa miegam Man likās, ka manu vārdu Kāds ierakstījis ir sniegā Ieslēdzu radio. Diktora balsī Līgoja prieks. Šonakt, jau šonakt gaidāms, Gaidāms pirmais sniegs. Piedz.