Varis Vētra

Iet meitene ar sauli rotaļās, Tai acīs rīta ziedu rasa lās. Es zinu - labi nav, kāds mani rās... Es ilgojos pēc smaržas tās. Es tevi atcerēšos ilgi vēl, kad rasa lās No ziediem, pērkoniem un miglas tās... Ar tevi saule rotaļāsies katrā rītausmā - Vienmēr es klusi ilgojos pēc tā... Vienmēr es klusi ilgojos pēc tā. Tu atkal raudi, tev ir žēl, ka saule jūrā grimst. Tik neskumsti, viņš atnāks vēl - Ar tevi saule rotaļāsies atkal rītausmā Un mēness tevi mierinās un skūpstīs vēl. Es tevi atcerēšos - mēness rīta klusumā Uz gurniem rasa dejo mulsumā. Tu esi meitene, kam dievi matos puķes sies. Kā ezerā tu rasā peldējies, Kā rasā peldējies tu ezerā - Vienmēr es klusi ilgošos pēc tā. Iet meitene ar sauli rotaļās, Tai acīs rīta ziedu rasa lās. Es zinu - labi nav, kāds mani rās... Es ilgojos pēc smaržas tās.

G Kā sirds man tevi mīlēt grib, Am D Un tu to zini vienīgā, Am D G Bet es jo projām izliekos, ka nav nekā! Bez skaņas mana elpa kliedz Un balss kā zaglis sačukstas, Bet sirds, nu tā jau zin ko grib, tā neklausās. Piedz. Am D Acis tev mirdz, Am D Un nav jau daudz, tik maza dzirksts, Am D G Bet vai tu saproti, ko dara mana sirds. Sirds it nevienā neklausās, Bet, kamēr vien tev acis mirdz, Nekad vairs viena mājās neies mana sirds. Man elpa aizraujas no tā, Ka sirds man beidzot tevi sauc, Tik ļoti sen tu patīc man un galvu jauc. Piedz.

G E Am Un tai ielā, kur es mītu gadus šos, D G Pie kāda skatloga no lietus paslēpos. D G Divām acīm slapjos matos uzdūros. E Am Kā tas nāk ka es tik ātri aizraujos... D Tu esi skaista! G Un tik jocīgi tas skan, C D G Kad tu dusmo mācot pieklājību man. G E Am Ilgi abi klīdām parku celiņos. D G Es tev cēlu gaisa pilis mākoņos. D G Tu par mani smējies vārdos jocīgos. E Am Es tev divreiz mīlestībā atzinos. D Tu esi skaista! G Un tik nopietni tas skan, C D G Kad tu smejies savus smieklus ausī man. D G Vai mēs kadreiz abi brauksim zaļumos, D G Izdauzīsimies tais pilīs, mākoņos. E Am Tu atkal sauksi mani vārdos jocīgos. D G Es visu dienu, ar tevi zālē vāļāšos. C D G Tu esi skaista visos niekos, sīkumos... G E Am Pirmo reizi mums par godu zvani skan, D G Tu kā smejoties to vārdu čuksti man (JĀ). D G Saule gredzenos tos tavus smieklus spīd. E Am Abas mammas raudot tētiem virsū slīd. D Tu esi skaista... G Un es ar tevi lepojos... C D G Un jau atkal tavās acīs aizmaldos. G E Am Ja tu kādudien no darba atpūstos, D G Atstātu mēs abus bērnus kaimiņos. D G Varbūt viņi vienu dienu paciestos. E Am Un tad divi vien mēs brauktu zaļumos. D G Es visu dienu, ar tevi zālē vāļātos. C D G Tu esi skaista visos niekos, sīkumos.

Kapodasters uz 3. ladas G6 akords B7 akords |--0---| 1ā stīga |--0---| 1ā stīga |--0---| 2ā stīga |--0---| 2ā stīga |--0---| 3ā stīga |--2---| 3ā stīga |--0---| 4ā stīga |--1---| 4ā stīga |--2---| 5ā stīga |--2---| 5ā stīga |--3---| 6ā stīga |--2---| 6ā stīga Em Am Divas skudras reiz krustcelēs satikās, D G Un abas par dzīvi runājās. Em Am Pukstēja abām tai pasakā sirsniņa, B7 Em Un man blakus ir mana māmiņa. Em Am Miegs nāk bērniem it visos vecumos, D G Man tie prieki ir kūkās un cepumos, Em Am B7 Bet nāk miegs, un blakus, tu esi man. Am D G Paņem mani klēpī un ieaijā, Am B7 Em Un es aizmigšu tavā tuvumā. Am D G Te es jūtos kā princis savā pasakā, Am B7 Kad tu esi man blakus nomodā Em Am Citas skudras nāk, nāk jaunas pasakas, D G Tur ir rūķi, tur stārķi nes dāvanas, Em Am Bet man blakus ir tava sirsniņa, B7 Em Pukstošā, nomodā. Em Am Miegs nāk bērniem it visos vecumos, D G Kaut vairs prieki nav kūkās un cepumos, Em Am B7 Bet nāk miegs, un blakus tu esi man. Piedz. Am D G Paņem mani klēpī un ieaijā, Am B7 Em Un es aizmigšu tavā tuvumā. Am D G Te es jūtos kā princese pasakā, Am B7 Ja tu esi man blakus nomodā. Em Am Divas skudras reiz krustcelēs satikās, D G Un abas par dzīvi runājās. Em Am Pukstēja abām tai pasakā sirsniņa, B7 Em Un man blakus ir mana māmiņa. Em Am Miegs nāk bērniem it visos vecumos, D G Man tie prieki ir kūkās un cepumos, Em Am B7 Bet nāk miegs un blakus tu esi man. Am D G Paņem mani klēpī un ieaijā, Am B7 Em Un es aizmigšu tavā tuvumā. Am D G Te es jūtos kā princese pasakā, Am B7 Kad tu esi man blakus nomodā. Am D G Kad tu esi man blakus nomodā, Am B7 Em Te es jūtos kā princese pasakā. Am D G Un es aizmigšu tavā tuvumā, Am B7 Paņem mani klēpī un ieaijā.

A F#m Bm Un tai ielā, kur es mītu gadus šos, E A Pie kāda skatloga no lietus paslēpos. E A Divām acīm slapjos matos uzdūros. F# Bm Kā tas nāk ka es tik ātri aizraujos... E Tu esi skaista! A Un tik jocīgi tas skan, D E A E A Kad tu dusmo mācot pieklājību man. A F#m Bm Ilgi abi klīdām parku celiņos. E A Es tev cēlu gaisa pilis mākoņos. E A Tu par mani smējies vārdos jocīgos. F# Bm Es tev divreiz mīlestībā atzinos. E Tu esi skaista! A Un tik nopietni tas skan, D E A Kad tu smejies savus smieklus ausī man. Piedz: E A Bet kādreiz mēs ar tevi brauksim zaļumos, E A Izdauzīsimies tais pilīs, mākoņos. F# Bm Tu atkal sauksi mani vārdos jocīgos. E A Es visu dienu, ar tevi zālē vāļāšos. D E A Tu esi skaista visos niekos, sīkumos... A F#m Bm Pirmo reizi mums par godu zvani skan, E A Tu kā smejoties to vārdu čuksti man (JĀ). E A Saule gredzenos tos tavus smieklus spīd. F# Bm Abas mammas raudot tētiem virsū slīd. E Tu esi skaista... A Un es ar tevi lepojos... D E A Un jau atkal tavās acīs aizmaldos. A F#m Bm Ja tu kādudien no darba atpūstos, E A Atstātu mēs abus bērnus kaimiņos. E A Varbūt viņi vienu dienu paciestos. F# Bm Un tad divi vien mēs brauktu zaļumos. E A Es visu dienu, ar tevi zālē vāļātos. D E A Tu esi skaista visos niekos, sīkumos. Piedz sabba

Gm Cm Divas skudras reiz krustcelēs satikās, F Bb7 Un abas par dzīvi runājās. Gm Cm Pukstēja abām tai pasakā sirsniņa, D7 Gm Un man blakus ir mana māmiņa. Gm Cm Miegs nāk bērniem it visos vecumos, F Bb7 Man tie prieki ir kūkās un cepumos, Gm Cm D7 Bet nāk miegs, un blakus, tu esi man. Cm F Bb7 Paņem mani klēpī un ieaijā, Cm D7 Gm Un es aizmigšu tavā tuvumā. Cm F Bb7 Te es jūtos kā princis savā pasakā, Cm D7 Kad tu esi man blakus nomodā Citas skudras nāk, nāk jaunas pasakas, Tur ir rūķi, tur stārķi nes dāvanas, Bet man blakus ir tava sirsniņa, Pukstošā, nomodā. Miegs nāk bērniem it visos vecumos, Kaut vairs prieki nav kūkās un cepumos, Bet nāk miegs, un blakus tu esi man. P. Paņem mani klēpī un ieaijā, Un es aizmigšu tavā tuvumā. Te es jūtos kā princese pasakā, Ja tu esi man blakus nomodā. Divas skudras reiz krustcelēs satikās, Un abas par dzīvi runājās. Pukstēja abām tai pasakā sirsniņa, Un man blakus ir mana māmiņa. Miegs nāk bērniem it visos vecumos, Man tie prieki ir kūkās un cepumos, Bet nāk miegs un blakus tu esi man. Paņem mani klēpī un ieaijā, Un es aizmigšu tavā tuvumā. Te es jūtos kā princese pasakā, Kad tu esi man blakus nomodā. Kad tu esi man blakus nomodā, Te es jūtos kā princese pasakā. Un es aizmigšu tavā tuvumā, Paņem mani klēpī un ieaijā.