No tāliem Ziemassvētkiem Spīd ziemas naktī logs. Vai tu vēl aiziet vari ? Spīd senas mājas logs. Sniegs aizvelk visas pēdas, Un ceļus aizber ciet. Vēls gājējs mājas zina, Vien vārtus atdariet ! Kāds gaišums pusnakts laukos, Cik silti silda prieks ! Viņš iet pa ziemas nakti Un silti silda prieks. Viņš iet kā sapnī vienā Un sapnis iet tam līdz Uz tālām, tālām dienām, Iet svētku sapnis līdz.
Lai būtu kam novēlēt Gaiziņu, Un Piebalgas pakalnus maigos, Un pelēkā šūnakmens plaisiņas, Uz mātes Latvijas vaiga ! Lai būtu kam novelēt tīrumus, Un zemkopja tikumu sīksto, Un dārzus un ābolu birumu, Un latviešu valodu mīļo ! Un Krišjāņa Barona veikumu, Un Rucavas vilnaini košo, Un katru noti un teikumu, Kur tautas sirdsprāta spožums. Lai būtu kam novēlēt Daugavu, Un domu un ērģeļu mesu, Un Sarkano strēlnieku laukumu, Un sāpi, ko dvēselē nesu !...
Klāt pusnakts klusa, svēta. Viss sniega laukos duss. Guļ arī vecpilsēta, Sedz tumsa laukumus. Guļ arī vecpilsēta, Sedz tumsa laukumus. Šī nakts ir atkal klātu, Tā reiz pa gadu nāk, Ar dziesmu ieaijātu, Ko katris dziedāt māk. Ar dziesmu ieaijātu, Ko katris dziedāt māk. Ka lūgsna mīļa, maiga, Pret debesi tā iet. Par svēto nakti dziesma, Ko visi klusi dzied. Par svēto nakti dziesma, Ko visi klusi dzied.
Svētā naktī zeme, debess zvīļo. Šai naktī sirds ar zvaigznēm sarunājas. Un ienaids rimst, cits citu atkal mīļo, Pār visu miera siltie spārni klājas. Atkal svētki, Ziemassvētki klāt ! Atkal svētki, Ziemassvētki klāt ! Šai naktī ejot, zaigo tavas pēdas. Šī nakts spēj šaubās cerību tev iedot. Šī nakts liek aizmirst visas, visas bēdas, Un māca, tevi mīlot, visu piedot. Atkal svētki, Ziemassvētki klāt ! Atkal svētki, Ziemassvētki klāt ! Šī nakts ir debesvārtus atvērusi....
Kad no rīta putni dziedās, Suņi skaļi ries, Gaismas stari miglu kliedēs, Mēs vēl tiksimies. Dienas vidū tēva sētā, Saule zeltu lies. Tajā brīdī, klusā svētā, Mēs vēl tiksimies. Tajā brīdī, klusā svētā, Mēs vēl tiksimies. Baltu segu vakarpusē, Zemei pārklās Dievs, Vēji norims, putni klusēs, Mēs vēl tiksimies. Dienas vidū tēva sētā, Saule zeltu lies. Tajā brīdī, klusā svētā, Mēs vēl tiksimies. Tajā brīdī, klusā svētā, Mēs vēl tiksimies. Tad, kad naktī sapņu stirnas, Cauri silam skries, Runcim, maļot miega dzirnas, Mēs vēl tiksimies....
Arvien, arvien vēl sapnis sirdi saista Un augšā ceļ, kas laiku tumsā rasts. Cik mīļa bij, cik brīnišķīgi skaista Reiz bērnu dienās Ziemassvētku nakts. No tāles šurp pa mēmiem ledus kloniem, Pa sniega lauku klusi nāca Tā, Un pāri Tai ar zvaigžņu miljoniem Kā ziedošs koks bij debess mirdzošā.
Tad, kad atnāk nežēlīgs vējš, Laimes pēdas ar slotu, kad dzēš, Labi vēl, ka pasaulē mīt, Doremi, doremi, doremi ! Doremi sola un dod, Doremi neaizlido, Doremi to vienīgā prot, Doremi, doremi, doremi ! Naktī smagi akmeņi krīt, O, būs akmeņu piebiris rīts, Bet to noslauka viens tavs "Labrīt !" Doremi, doremi, doremi ! Tad, kad atnāk nežēlīgs vējš, Laimes pēdas ar slotu, kad dzēš, Labi vēl, ka pasaulē mīt, Doremi, doremi, doremi !...
Man no tava zvaigžņu dārza, Vienu ceļa zvaigzni dod ! Tā lai droši mani vada, Visu mūžu starojot ! Dod, lai kalniem ejot pāri, Tava gaisma mani ved ! Tava mīlestība arī Roku sniedz un nepamet. Kad es dzīves lejām, Cauri dažreiz eju neticīgs, Dod, lai tavā mīlestībā, Kļūstu drošs un paļāvīgs !
Rokas kopā saliekot, Rokas kopā saliekot, Mūsu mūža gājums, Paļāvībā turpinās, Paļāvībā turpinās, Jaunas dzīves Aicinājums. Solis solim blakus ies, Solis solim blakus ies, Mīlestībā,mīlestībā satiksies. Mīlestībā,mīlestībā satiksies. Tu, kas viņus pavadi, Tu, kas viņus pavadi, Sargi, sargi , visus stiprini ! Sargi, sargi , visus stiprini !
Nevajag atkal man solīt neko, Nevajag mierināt. Noglāsti mani un Piekļaujies tuvāk klāt! Saki man vārdus, kas aizmirsti sen, Saki man vārdus tos. Piekļaujies tuvāk un čuksti man Vārdus sen aizmirstos! Kur tu esi tālu tālā, Manos sapņos, neaizsniegtā ? Kur tu esi, mīlai liegtā, kur tu esi, Tu, tālā, neaizsniedzamā?