Feja
Visu mūžu nodzīvojot sava prāta cietumā, tā kā restes aizspriedumi krustojas. Nezin kāda goda sargi mīlestību neielaiž: tā, redz, ne par ko vairs neesot jāšaubās. Nogrimmēta feja (nogrimmēta feja) izliekas, ka dejo (izliekas, ka dejo); asaras no sejas (asaras no sejas) krāsu lēni skalo projām, projām. Lieli dzīves pazinēji mani māca izlikties, uzvarēt un nogurt, vēlāk padoties. Parāk liela atbildība jāuzņemas, noticot ka tikai tie, kas atsakās, spēj aizlidot. [P] Zem viņas viltus ārienes tik trausla elpo dvēsele, ka brīdi sastindzis es - klausos. Nekā jau īsti viņā nav, bet tai pat laikā ir tik daudz, ka nevar saskaitīt - tik daudz - ka nevar saskaitīt. Lai iet ellē goda sargi! Restes pašas atveras, viss, ko jūtu, viss, ko jūtu, piepildās. Klusē dzīves pazinēji, uzvarām nav nozīmes, jo izrādās, ka lidot sen jau protu es.