Vakarjunda / Svēts mantojums
C B Em Am G Svēts mantojums šī zeme mūsu tautai, D G D G Un svētīts tas, kurš drošs par viņu krīt, C G Am G Lai mūžu mūžos zelt un plaukt Dievs ļauj tai, F C G C Un saulei liek pār mūsu druvām līt. Nekur virs zemes neapsveiks tik silti Vairs mūs neviens, kā apsveic druvas šīs, Gar kurām augšup slejas bērzu ciltis Un ievas, šalcot, veras debesīs. Par visiem svētumiem, ko sirdī nesam, Lai šo ikviens sev pirmā vietā liek: No zemes šīs mēs izauguši esam, Mums šajā zemē galva jānoliek.