Ugunīgā Gunta

Labi gan, labi gan, vasarai pa vidu, Agrs rīts, vakars vēls, silti naksniņā. Saule spīd, puķes zied, putni lidu lidu, Pati es kā taurenītis košā ziediņā. Labi gan, labi gan, es ar jokiem draugos, Patīk man Jāņu laiks, jo tad valda prieks. Kur vien es lustējos, pilsētā vai laukos, Galvenais ir jautrība, vispārējais ir nieks. Labi gan, labi gan, manā tēva sētiņā, Līgo vecs, līgo jauns, Jāņu vakarā. Labi gan, labi gan, pašā vasaras vidiņā, Silti tev, silti man, tumšā klētiņā....

Ak, [C] Jāni precē mani, Tu sen jau patīc [G] man, Un Tevi citai meitai es neatdošu [C] gan! Ak, [C] Jāni precē mani, es Tevi mīlē[G]šu, Un štrunts ar citiem puišiem, kad man esi [C] Tu. Es [C] meitiņa kā roze, kad laiks ir precē[G]ties, Bet [G] noķert īsto puisi man nav vēl izde[C]vies. Ir [C] katram kāda vaina, neviens nav gluži [G] labs, Jo [G] sapņoju reiz Jānis par manu vīru [C] taps....