Tirkizband

Starp diviem tiltiem stāv lepni pils Šai pilsētā, kas nepievils, Šai pilsētā, kas sveicina Un iemīlēties aicina. Te tornī zvanu skaņas dzied, Es gribu sajust tās arvien. Un vientuļš students ielās klīst, Kurš meklē laimi pusnaktī. Ja atrodies man tuvumā, Ja atrodies pat svešumā, Mēs satiksimies... Satiksimies Jelgavā, Manā, tavā Mītavā. Dziesmu dziedi tik un tā Ja atrodies pat svešumā. Jo šeit mēs augam – izaugam Un sirdī vienmēr paliekam Ar upēm, lāpām, saullēktiem Un saviem sapņiem pārdrošiem. Ja atrodies man tuvumā, Ja atrodies pat svešumā, Mēs satiksimies... Satiksimies Jelgavā, Manā, tavā Mītavā. Dziesmu dziedi tik un tā, Ja atrodies pat svešumā Satiksimies Jelgavā, Manā, tavā Mītavā. Dziesmu dziedi tik un tā, Ja atrodies pat svešumā

Pants: Dm Vienmēr būs melns un balts, F Un vienmēr būs uguns un sals, C Domas lido brīvi, Am Vienalga, vai pasaules gals Piedz. G C F Dm Am Esi man šodien, kā es biju tev vakar. F G C G Am Divas kvēlošas liesmas, kas viena otru sargā. Vienmēr atceries, ka saulaini skumjos Rudens rītos, Laime mīl tikai tos, Laime mīl drosmīgos. Piedz. Esi man šodien, kā es biju tev vakar. Divas kvēlošas liesmas, kas viena otru sargā.

Pants: A D Kas mirdz Tavās acīs? Bm Tas mūsu noslēpums. D Vai vēlies man to sacīt? Bm Vēl mirkli jāsamulst. A Vēlos es to dzirdēt, D Lai sirdis aizlido. A Vēlos es to dzirdēt, D Šo mirkli nedzen prom. Skaties manās acīs, Man mulsums skrien jau prom. Gribu ar Tev sacīt Vai tiešām notiek tā, Ka reizēm vārdi sakrīt, Un abi aizlido. Ar mīlestību acīs, Un debess izkliedz to! Piedz: A D No viena acu skata D Tik viegli kļuva man, A No viena mīļa vārda A Viss tālums dzidri skan. F#m Nekas vairs nav par grūtu, B Pie pleciem spārnus jūtu, D E Es zemi aizmirsis zvaigznes skūpstu. Pants: Skaties manās acīs, Tavs mulsums skrien jau prom. Vēlos ar Tev sacīt, Tik tiešām notiek tā, Ka reizēm vārdi sakrīt Un abi aizlido. Ar mīlestību acīs. Un debess izkliedz to!

Pants: D A Em D/F# Tumšs, paliek tumšs uz ielas, G D/F# Em A D Gaisma iedegas un atspīd sniegā savādāk. D A Em D/F# G D/F# Un Tu daudz tuvāk, cieši tuvu paliec man Em A Un pēdas, pēdas sniegā. Piedz.: G A Bm A Pārslas dejo domu dziesmā lēnajā D/F# G D/F# G A Un mēs kā romānā "Par sniegu" Baltas pārslas tumsā jaucās, Un domas aiziet klāt Baltam, baltam sniegam. Tā kā Tu, es daudz tuvāk Cieši tuvu Tev klāt Un pēdas, pēdas sniegā. Piedz.: Pārslas dejo domu dziesmā lēnajā Un mēs kā romānā "Par sniegu" Tumšs, paliek tumšs uz ielas, Un pēdas, pēdas sniegā.

Csus4 C Csus2 C Smagi tumši padebeši Csus4 C Csus2 C Pāri galvai staigā Csus4 C Csus2 C Katru dienu ļaudis sveši Csus4 C Csus2 C Skatās manā vaigā Piedz. Am G C Svešumā Tu esi viens Am G C Svešumā ar Tevi nav neviens Am G C Svešumā Tu esi viens Am G C Svešumā ar Tevi nav neviens Tikai miegā tumsas dotā Reizēm rodu prieku Sapņu zemē aizšūpotā Dzimtā zemē tieku Piedz. Svešumā Tu esi viens Svešumā ar Tevi nav neviens Svešumā Tu esi viens Svešumā ar Tevi nav neviens

E G#m Es lūdzu galaktikām, lai Tevi sasilda C#m Un komētas, lai degot, ceļu parāda- B E Mirklim uz mājām. Pa piena ceļa virsmu tad kaislē dejosim, Un Jupitera laukos naktīs klejosim, Jūtot pieskārienu. Piedz. A E Un Tev esmu es, F#m C#m Bet tas nav uz šīs pasaules. Un Tev esmu es, Bet tas nav uz šīs pasaules. Tad meteoru lietum ceļā nestāvi, Tu esi tā, ka cīnās, ej un parādi- Notver vēju sirdī. Tūkstošiem citu ceļu Tev mirklī pavērsies, Tad skaidri redzams būs, kurš ir izlicies, Un kurš nemaz nav bijis. Piedz. Un Tev esmu es, Bet tas nav uz šīs pasaules. Un Tev esmu es, Bet tas nav uz šīs pasaules.

C G C Paauklē, saulīte, manu zemīti, C G C Ziemelim smaga roka. Am Em Am Es savā Tēvzemē iestādu F C G C Mūžzaļu cerības koku. Sasildi, saulīte, manu zemīti, Ziemelim elpa auksta. Es viņas dvēseli sildīšu Ticības svētajās plaukstās. Apmīļo, saulīte, manā zemītē Katru ozola zīli. Es savai Tēvzemei pieglaužos Ticot, cerot un mīlot.