The Sound Poets

Bbm Ebm/Gb Db Pār laivu viļņu kalni krīt Bbm Ebm/Gb Db Līdz pat horizontam stalti, biedējoši balti Bbm Ebm/Gb Db Skrien putni trauksmaini prom debesīs Bbm Ebm/Gb Stiprie masti vējā lokās Ab Bet stūre cieši rokās man Bbm Ebm/Gb Db Ir jūrās vēl kas nezināms Bbm Ebm/Gb Db Neatklāta kāda sala, kuru saukt par savu var Bbm Ebm/Gb Db Aiz apvāršņa ved sirds, tai seko prāts Bbm Ebm/Gb Simtiem nakšu negulētu Ab Katra jūdze vairo spēku Pateikt Db Gb Bbm Ab Es nebaidos kuģot vētrās un tumšās naktīs Db Gb Bbm Ab Es nebaidos izkāpt krastos, kas vēl nav kartēs Db Gb O-o-o O-o-o-o Bbm Ab Ne viss ir zvaigznes rakstīts Db Gb O-o-o O-o-o-o Bbm Ab O-o-o O-o-o-o Bbm Ebm/Gb Db Cērt zibens pušu debesis Bbm Ebm/Gb Ledus sakustas un plaisā Db Dzelmē ielīst gaisma Bbm Ebm/Gb Db Lai straume rauj, lai sagriež vērpetēs Bbm Ebm/Gb Lai jau masti vējā lokās Ab Viss ir manās rokās Tāpēc Db Gb Bbm Ab Es nebaidos kuģot vētrās un tumšās naktīs Db Gb Bbm Ab Es nebaidos izkāpt krastos, kas vēl nav kartēs Db Gb O-o-o O-o-o-o Bbm Ab Ne viss ir zvaigznes rakstīts Db Gb O-o-o O-o-o-o Bbm Ab O-o-o O-o-o-o

Ievads: D G D A Es esmu skārienjūtīgs Bm Em Es ticu tam, kas krūtīs D A Tu tajās ierakstīji Bm Em To, kas manī vēl nav bijis D A Tu esi sarkankrūtīts Bm Em Pie mana loga rūtīm D A Tu mani pieradini Bm Em Tā nekad man vēl nav bijis F#m G Nekad vēl nav bijis A D A Manā klusumā tu skani Bm G Manā klusumā, manā klusumā A D A Vai tu dzirdi arī mani Bm Savā klusumā G Savā klusumā F#m G A D Vai dzirdi, kā skan mana balss D A Lai gan nekas nav mūžīgs Bm Em Es esmu skārienjūtīgs D A Tavas elektrības vadīts A Bm Em Ir kļuvis katrs mirklis man tik svarīgs F#m G Ir mirklis tik svarīgs A D A Manā klusumā tu skani Bm G Manā klusumā, manā klusumā A D A Vai tu dzirdi arī mani Bm Savā klusumā G Savā klusumā F#m G Vai dzirdi, kā skan… A D A Manā klusumā tu skani Bm G Manā klusumā, manā klusumā A D A Vai tu dzirdi arī mani Bm Savā klusumā G Savā klusumā F#m G A D Vai dzirdi, kā skan mana balss D A Bm G A x4 (starpspēle) Oooooooo A D A Manā klusumā tu skani Bm G Manā klusumā, manā klusumā A D A Vai tu dzirdi arī mani Bm Savā klusumā G A D Savā klusumāā

C F Šai ziemai ir savādāks skats. C F Jau pusnakts, bet viņš vēl nav pats. G Am Un aizmirstas gleznā, F Tā maigi apskauj, pārņem to G Am Un aizplūst starp ainavām, F G Ķiršu dārzus meklējot. Šai ziemā, šķiet, iespējams viss. Par mūžu top tajā ik mirklis. Var aiziet un atplaukt, Un ziedi salā nenosals. Bet var palikt un saknes dzīt, Jo visām ziemām reiz pienāk gals. Tai ziemai tik savāds bij' skats....

Kapo uz 4 C#/F = x86664 Intro/Bridge: Cm C# Cm C# A#m Cm D# Cm C# Cm C# A#m Cm D# Pants: G# D# Pat vissiltākajās naktīs A#m Cm C# Man bez tevis bargi salst G# D# Pat visīsākajam ceļam A#m Cm C# D# Pēkšņi nav vairs redzams gals G# D# Pat visjautrākajām dziesmām A#m Cm C# Līdzi dziedāt negribas G# D# Un vissaldākajā miegā A#m Cm C# D# Vienam laisties nav tas pats Piedziedājums: C# C#/F G# D# Es gribu sildīties ar tevi pie vienas uguns A#m Cm C# G# D# Un vienu maizi ēst C# C#/F G# D# Mani nebiedē jau sen vairs mūsu tuvums A#m Cm C# G# D# To nevaru noklusēt G# D# Visi vārdi skan kā dzeja A#m Cm C# Kad par tevi runāju G# D# Un kā minūtes rit dienas A#m Cm C# D# Ko tev līdzās pavadu C# C#/F G# D# Es gribu sildīties ar tevi pie vienas uguns A#m Cm C# G# D# Un vienu maizi ēst C# C#/F G# D# Mani nebiedē jau sen vairs mūsu tuvums A#m Cm C# G# D# To nevaru noklusēt C# C#/F G# D# Es gribu sildīties ar tevi pie vienas uguns A#m Cm C# G# D# Un vienu maizi ēst C# C#/F G# D# Mani nebiedē jau sen vairs mūsu tuvums A#m Cm C# G# D# To nevaru noklusēt

G D C G Em D G D C Es esmu stāvkrasts, te redzēt var tālu. G D Em Gan jūru un kuģus, gan mēnesi bālu. C G D G Es esmu mēle, man runāt caur krusu, Am Em C D Caur Lielvārdes rakstiem, bet reizēm ciest klusu. Piedz. G Bm Vēl daudz jāatmin, kaut daudz ir iedots. Em D C D Tā gaisma aiz kalna atkal cels mūs un vienos....

Nesaprotot savu lomu, Maldināti cerībām, Pārņemti ar vienu domu, Ka atalgoti tiks vien uzvarām. Skrējiens nerimstošs nu sācies, Skaistiem meliem pakaļ skrien Bakstās elkoņiem un vārdiem Uz pirmām rindām viens pār otru lien. Nedrīkst rimt, jo atpaliksim. Visi labu vietu cer. Apstāsies un bradāts tiksi, Simtiem kritiens svešs tik ļoti der. Vēl mazliet, vēl mazliet, vēl mazliet, vēl mazliet, vēl mazliet... Vēl mazliet un tad būs labi. Attaisnots tiek itin viss....

Zēns laivā sēž, skatās jūrā. Tur tālumā, tur domas aizslīd prom. Viņš dotos līdz, bet laiva pilna oļiem. Zēns nesaprot un skumst. ''Man izdosies'', zēns nočukst, Un oļus ved sev līdz. Uz sēkļiem skrien un netiek ne no vietas. Tie akmeņi, tie tur. Mēs tavām rokām mesti, Citām pacelti. Tu to atļāvi! Un tavā rokā likti, Kaut citām atnesti. Tu to atļāvi! Tas biju es. Zēns laivā sēž, Skatās jūrā. Zēns laivā sēž, Joprojām sēž....

Tik skaists tavs gadsimts Tik tuvs, šķiet, un košs Tas uzplauka lēnām Tik visaptverošs Jā, skaists tavs gadsimts Nu, aizgājis tas Vai vēlies, tu, cilvēk Tam līdz doties pats Tik skaists tavs gadsimts Pat laiks lēnāk plūst Līdz tuksneši atplaukst Par dārziem tie kļūst Jā, skaists bij gadsimts Pat aizejošs mirdz Bet neļaujies, cilvēk Lai līdz skrien tam sirds Piedz. Tā nav lauka rudens lemts, kas nerunā Un nav lemts jums izbrist mūžu divatā Tā nav zelts, ko var pret zeltu iemainīt Tamdēļ ļauj, lai gadsimts iet, tas projām iet Tam jāaiziet Tik skaists bij gadsimts Nu, atlaid reiz to Nu, atlaid to cilvēk Un mieru sev rod Jā, skaists bij gadsimts Lai cits vietā nāk Tas būs labāks, būs citāds Tas būs kā tu, savādāks Tavs skaistais gadsimts(4x) Piedz....

Rausies kājās, raugi rokās savās Spēku to, ko glabā tās Sniedz to kādam, kuram dāvāts mazāk Dodot dotais vairojas. Rausies kājās, raugi rokās savās Spēku to, ko glabā tās Sniedz to kādam, kuram dāvāts mazāk Dodot dotais vairojas Un kas gan esmu es Ja līdzās nav Man tavas mīlestības Un kas gan esmu es Klausies vārdos, kuros runā mana sirds Un kas gan esmu es Ja līdzās nav Man tavas mīlestības Un kas gan esmu es, esmu es mainās viss Nekas no tā, kas bijām mēs, nav palicis Bet tur tās nams Tā siena, uzraksts "Tu + ES" nav izdzisis, nav izdzisis --- 2x --- Un kas gan esmu es Ja līdzās nav Man tavas mīlestības Un kas gan esmu es ----------

Ārā atstāta, viena aizmirsta Pie krūtīm klauvē tā, pie kādreiz runātā Meliem vietas nav starp mums Grūti līdzās būt un tomēr nepiekļūt Kad visi liekas tā, liek klusēt, nelaiž klāt. Nevienam tevi nevajag! Patiesība sāp mazliet un vai tamdēļ melot ļauts? Kaut neērta tā kādreiz šķiet, tās nevar būt par daudz Vārdus rindojot, tos vietām samainot Teiktas pārvērsts top tik bieži par neko It kā sevi sargājot, It kā nezinot Nemaz negribot Tev pāri nodarīts Un tagad paprasīt: „Lūdzu, piedod!...