Kāda nav
Cauri garai virtuālai dienai soļus plati speru It kā zinādams ka kaut kam tomēr šajā dzīvē deru Mazos svaru kausos pārdodamo bezgalību sveru Varbūt vientuļajiem savādniekiem prieka vārtus veru Nu jā var jau būt ka gadās arī tā Kāda jauka zaļa zāle mani uztur nomodā Liekot izklaidēties vienā no tām burvju pasakām Kurā skaidri zināms beigās būs par visu jāmaksā Vienmēr kāds būs nemanāms bet savādāks Vienmēr kāds būs tāds pats bet vai tāds Vienmēr kāds būs nemanāms bet savādāks Vienmēr kāds būs tāds pats bet vai tāds Kāda nav Vienā mierā raugoties uz labirinta sienām Redzu dieviem padomā ir dzīves dalījums pa dienām Viss mierīgi Bet ja paši nezinām kur skrienam Pastāv iespēja ka patiesība nepatiks nevienam Jā es varu izkratīt no tevis lieko svaru Pat ja pasaule man pieteiks vienu mazu atomkaru Pat ja šamanis vai guru nespēs atrast ļauno garu Manas bailes mēmi kliegs es varu varu varu varu