Nedošu es irbītēmi Tēvu zemi purināt, Jūgšu sirmus, jūgšu bērus, Purināšu tēvu zem'. Sirmi, bēri kumeliņi Aizved mani smiltiņās; Sirmi, bēri attecēja, Es paliku smiltiņās. Es pazinu bārainīti Lielā ļaužu pulciņāi. Sarkans rožu vainadziņis, Pilnas aces asariņu. Šī bārite, tā bārite, Es patiesi bārainīte. Ne man tēva, ne māmiņas, Ne īstaja bāleliņa.
Sastdiņ guoju cīmeņā, Svātdiņ labi cīmuotīs. Pyrmūdiņ sylta saule, Es izguoju rudzu pļaut. Ūtardiņ leita dīna, Es driebīšu veliejeņ’. Trešdiņ bruoļi olu dora, Es iudiņa nesiejeņ’. Catūrtdiņ es vysu dīnu Ar tauteiti runovūs. Pīktdiņ agri nūtecieju Zeiļu pierkti vaiņukam. Sastdiņ muote pyuru lyka, Es stuovieju rauduodam’. Svātdiņ agri reiteņā Aiz gaļdeņa atsasād’.
Ūguos guoju, ūdzeņosi Ar jaunuokū bruoleleni, Kuru jūdzeni atrodu, Tū as devu bruoleišami. Daudz ir ūgu, daudz ir sjāņu Muna tāva birzeitī, Gon as poša nūlaseišu, Tāva lūpus ganeidama. Palaid mani, muomuleņa, Bryuklineišu palaseiti, Lai es augu tik sorkona, Kai sorkonuo bryuklineite. Ūgu, ūgu, sieņu, sieņu, Nava bārnu laseituoju, Daudz bie ūgu, daudz bie sieņu, Daudz bie bārnu laseituoju.
Kur tu augi, dižozolsi, līgo, līgo, Ka es tevis neredzēju, līgo, līgo: Zīda saknes, zelta zari, līgo, līgo, Sudrabiņa lapiņāmi, līgo līgo. Es redzēju svētu rītu, līgo, līgo, Ozols liepu bildināja, līgo, līgo: Ozolami zīda svārki, līgo, līgo, Liepai mēļu villainīte, līgo, līgo. Resnajami ozolami Trim kārtāmi zelta josta; Čūska cirta, bite dzēla, Ne lapiņa nedrebēj'.
Mīļ’ Māra rotā, Pa nama jumtu, Meitiņu godiņu, Lūkodama Kalnā kāpu padziedāti, Uz akmiņa gavilēti, Lai skan visi mežu meži, Līdz manami bāliņami Gana skaļi es dziedāju, Gana skaļi gavilēju, Tāļu manis arājiņis, Lai balsāi klausījās Skauģīts manim nevēlēja, Ne dziedāti, gavilēti, Es dziedāju, gavilēju, Skauģam sirdi ēdināju Pa vējami es dziedāju, Pa vējami gavilēju, Lai vējiņis balsu nesa, Līdz manami bāliņam Ko vērts manim še dziedāti, Kas pēc manis klausījās? Citu tautu zemītēi, Man balsiņa klausītājs Gan mane, gan mane šim vakarame, Gan biju dziedājse, gan gavilējse Gan mane, gan mane šim vakarame, Gan dažu netikli pakaitinājse Gan mane, gan mane šim vakarame, Gan biju dziedājse, gan gavilējse Gan mane, gan mane šim vakarame, Gan biju dažam žēl darijuse
Laikā manim mātes kurpes, Laikā mātes villainīt’; Tik vien laika vēl nebija Sēsties tautu kamanās. Nepļauš' miežus rasiņā, Gan ir laika saulītē; Neieš' jauna tautiņās, Gan ir laika mūžiņā. Sadziedami mēs, māsiņas, Kamēr vienā vietiņā; Kas to zina citu gadu, Kur mēs kura līgosim. Ej, māsiņa, kad iedama, Pavasari vien neej, Pavasari tautu dēls Viršu ziedu alu tais’. Es nebiju uzaugusi, Ne prātā ņēmusies, Jau tautiņas naudu bēra Pāri manu augumiņ’. Sadziedami mēs, māsiņas, Kamēr vienā vietiņā; Kas to zina citu gadu, Kur mēs kura līgosim. Sadziedami mēs, māsiņas, Kamēr vienā vietiņā; Kas to zina citu gadu, Kur mēs kura līgosim.
Akordi: Am Em G Am Dai cytas meitas prīļus auž Dai es pa cepli vuoļuojūs Dai kad pītryuka cimdu zeč Dai pīnu vīzes dai auklām Dai cytām meitām sārti jāj Dai es pa prīkšu grozījos Dai man pa prīkšu grozoties Dai pašai pirmai gadījās Dai man pa prīkšu grozoties Dai pašai pirmai gadījās Tas diženākais tēva dēls?
Em Dzied' pa priekšu brāļa māsa Pavilkdama, locīdama Tu jau biji ieradusi Bāliņos'i dzīvodama Dažu labu kalnu kāpu Dažu labu ielejiņu Kalnā balta ieva zied'a Lejā strauja upe tek'a Kalnā kāpu rotāties'i Lejiņā'i mazgāties'i Dzied' pa priekšu brāļa māsa Pavilkdama, locīdama