Jau tā
Veras saules stars tik putekļains Lūzis jau kā bērns, kas pirmo reiz ir nobiedēts Vien trausli sauc Pat nenojaušot to, kas rītdien sagaidīs Un vakardienu priekus pelnos jūrā izbārstīs.. Jau tā Man ko nožēlot nav bijis Jau tā Vai sāpju lietus lijis Jau tā Vārdi izgaist putekļos.. Tāds savāds rīta vientuļš pieskāriens Stindzinoši auksts Tik rudens vējš, kas vien būs palicis Kad tevis vairs nav Jo zemes attālums līdz debesīm – Skatiens vien Un zini, manus vārdus atceries!...