Stūrī Zēvele

Am G Am rudens šogad ir pēdējo reizi G F Em rudens šogad vairs nebūs nekad F Em7 vairs nebūs nekad Am G Am gabals pēc gabala salūst un nogrimst G gabals pēc gabala salūst un nogrimst F Em7 F Em. apburtas miglas apskautais gads Am apskautais gads Dm varbūt gadi gludenās krellēs F Am G kā piens pār zīdaiņa lūpu rit? Em C Em esmu baidījies stāvēt zem kokiem Am lai dzeltenās lapas nenosit x2 F G nenosit -sit -sit -sit -sit -sit nenosit Am G lai nepieskaras lai nepiesit pierei Am G lai neizlec alkaina sveloša dzirksts F E lai tumsnējā gaisā starp mākoņiem nevīd F E pigā sažmiegtais likteņa pirksts Am G lai nepieskaras lai nepiesit pierei Am G lai neizlec alkaina sveloša dzirksts F E lai tumsnējā gaisā starp mākoņiem nevīd F E Am pigā sažmiegtais likteņa pirksts Dm varbūt gadi gludenās krellēs F Am G kā piens pār zīdaiņa lūpu rit? Em C Em esmu baidījies stāvēt zem kokiem Am lai dzeltenās lapas nenosit x2 F G C nenosit -sit -sit -sit -sit -sit x4 nenosit C atkal laimīgi klabot iet Am vilcieni astoņiem vagoniem C dziedi par astoņiem vagoniem māt Am dziedi kā toreiz bērnībā Dm vilcieni vienmēr ceļā grib Fm dziedi tēt arī ja nemāki x2 Fm F dziedi tēt arī ja nemāki Am G Fmaj7 Am G Fmaj7 Dm E Dm7 Dm A# x2 Dm E Dm7 Dm Fm C F C F C F C

Daugavas kreisajā krastā Amaj7 G#m C#m Daugavas kreisajā krastā Amaj7 G#m G# C#m No attāluma viss liekas skaists – F#m Vanšu, Akmens un Dzelzceļa tilti G#m C# skaisti kā tavi klasesbiedri F#m izlaiduma kopīgā bildē, G#m A skaisti kā viss, kas tavā dzīvē G#m A A#m G# ienāk par naga platuma tiesu. Amaj7 G#m G# C#m Cik tad ilgi pretējā krastā Amaj7 G#m G# C#m sēdēsi, sapņaini vērdamies upē - F#m aprīs tevi daudzstāvu nami, G#m C# aizsegs šo skaisto panorāmu, F#m lietas un cilvēki tuvosies tev, G#m A augs arvien lielāki viņu apveidi, G#m A A#m G# mūžīgā tuvplānā apskaus tevi. A G#m A A#m G# mūžīgā tuvplānā tuvplānā un apskaus tevi. C#m F#m C#m Am x2 F#m F# C#m D#m7 C# x2 C#m F#m x4 C#m B x4 C#m B C#m Katru, katru poru uz viņu ādas, B C#m B C#m katru švīku rādīs un skaidros gari un plaši. B Apvainosies, ja neklausīsies, C#m B C#m rādīs un skaidros gari un plaši. B raustīs rokas, ja neskatīsies, C#m B C#m. B un, ja tu ko vēlēsies iebilst, A C#m E aizbāzīs tavu muti ar skūpstu, G#m muti ar skūpstu. x2

G Gmaj7 Nekā es dzīvē neredzēju, Cmaj7 Es sevi aizmirst nevarēju. G Gmaj7 Nekā es dzīvē neredzēju, Cmaj7 Es sevi aizmirst nevarēju. Em Gmaj7 Sev vaicāju – vai sapnī biju? Cmaj7 Sevi attinu kā dziju. Em Gmaj7 Vējš mani pacēla kā skaidu Cmaj7 Tālos klajumos. G Gmaj7 Cmaj7 G Gmaj7 Cmaj7 G Gmaj7 Bet tagad pilns ar alku spēju Cmaj7 Es dzirdu pat, kā jumti kūst, G Gmaj7 Kā pakši silto rīta vēju Cmaj7 Uz mežaraga māca pūst. Em Gmaj7 Sev vaicāju – vai sapnī biju? Cmaj7 Sevi attinu kā dziju. Em Gmaj7 Vējš mani pacēla kā skaidu Cmaj7 Tālos klajumos. Em G Am Grib ceļu manas kājas kā suni Sev pa priekšu laist. Em G Am7 Tā kā sārta un mirdzoša izkapts Am Karsta elpa kaist. Em G Arvienu tālāk gāju laukā, Am7 Am Es grāvjos izplūdu kā traukā, Em G Es ieslīdēju katrā augā, Am7 A Es biju katrā kukainī. E A Tas viss tik tuvu, tik tuvu izrādās man. x5

Doties aiz kalna pēc piena un nomazgāt bērniem kājas, kājot pa zāļaino ceļu, miegties pret rietošo sauli, Ieiet sētsvidū, apmīļot suni runāt ar saimnieci, justies - Piederīgam un iederīgam, kaut māņi un laipnība vien. Aizbērt plaisu ar saulrieta stariem ar kaķi uz malkas grēdas, ar siena kaudzēm, ar puķēm, ar pļavām saudzīgi cilāt pēdas. Ieiet sētsvidū, apmīļot suni runāt ar saimnieci, justies - Piederīgam un iederīgam, kaut māņi un laipnība vien. Atpakaļceļā mest gaisā bērnus, kas atskrējuši tev pretī, nomazgāt bērniem kājas un parādīt grāmatā bildes, naktī šo sarakstu iznīcināt.. [starpspēle] Piederīgam un iederīgam, kaut māņi un laipnība vien.

un tad viņa apsēdās tev blakus. vienkārši apsēdās blakus telpā, kur varēja redzēt elpu(x2) kur visu skatieni piekalti ekrānam, ekrānam kur pagātnes kadros kāds redzēja, kāds redzēja nākotni,bet es redzēju, skatoties aktrises skaistajā profilā(x2) kā viņa tev apsēdās blakus, tik viegli kā no koka krīt lapa... bez skaņas, bez čīkstoņas, bez sarkuma vaigu galos, tik vienkārši, it kā tas krēsls patiešām būtu paredzēts sēdēšanai un tikai, un skatoties melnbaltos kadros, kur savijas ļaužu skumjas, es jutu, kā pret koka pamatni elpoja viņas gurni. un tad viņa apsēdās tev blakus. vienkārši apsēdās blakus telpā, kur varēja redzēt elpu. kur visu skatieni piekalti ekrānam, ekrānam

Runci Miku miedziņš māc, Miedziņš saka runcim - nāc! (x2) Sapņu kalnos, sapņu gravās, Sapņu mežos sapņu plavās, Skraidīt, lēkāt, spēlēties, Un tev visur līdzi ies Bēris senu dziesmu sāks, Strīpaina tev pretī nāks (x2) Kaķu māmiņa un silti Tevi paviļās pa smilti, Tavu mazo raudienu Nolaizīs ar ņaudienu.

Tev nav vārda, bet lāgiem slīd pāri tavs baltais vaigs, un tumšo dvēseļu zemē iestājas saulains laiks. Tev nav sejas, bet brīžiem tu esi ikvienā vaigā, un tad mēs jūtam, tu atkal tu esi atnācis laikā. (abi panti vēlreiz) Tu esi atnācis laikā. (x2) Tev nav nāves, bet lāgiem, kad spokojas - tevis nav, mēs veramies augšup - tu esi, tu esi Atkal un Jau. Tu esi Atkal un Jau.(x2) Tev nav balss, bet mēdz notikt, ka dzirdam tās vienīgās notis, bez kurām šai mazajā tautā it nekas nevar notikt. (x2)

[A] Kad saule rietēs un ceļš būs brīvs, tavs glāžainais skatiens ved mani prom. Jau piejūras gliemeži kūst kā sniegs, [F#m] tad pasaki man, bet godīgi - vai tauriņi vēderā atkal lido? vai tauriņi vēderā atkal lido? [A] Ja man būtu iespēja, tad katru rītu tev uzgleznotu pa dziesmai, lai paskatoties vienreiz [F#m] tev gribas skatīties mūžīgi. Lai tauriņi vēderā atkal lido. Lai tauriņi vēderā atkal lido. [D] [A] Vienkārši spēlē skaļāk, skaļāk… [D] [A] Vienkārši spēlē skaļāk, skaļāk… [D] [A] Vienkārši spēlē skaļāk, skaļāk… [D] [A] Vienkārši spēlē skaļāk, skaļāk…

Apvīlē nagus, lai neķeras viņas zeķēs Vakars nāk virsū un viņa tev iepretim Mūziku klausās, un labi, ka viņa smeķē, Aizver kad acis un... Piecelies, izņem to augli viņai no rokām, Lai tava pelēkā ķetna par glāstošu roku kļūst. Piecelies, izņem to augli viņai no rokām, Lai tava pelēkā ķetna par glāstošu roku kļūst. Apvīlē nagus, lai neķeras viņas zeķēs Vakars nāk virsū un viņa tev iepretim sēd... (iepretim sēd..) Lai biezākie dzelži starp taviem pirkstiem lokās, Lai atliecas tērauda āķi, celtņu ķēdes lai trūkst. Lai biezākie dzelži starp taviem pirkstiem lokās, Lai atliecas tērauda āķi, celtņu ķēdes lai trūkst. Un konveijers klusi gar aizvērtām acīm slīdēs, (Celtņu ķēdes lai trūkst, par glāstošu roku kļūst) Vien viņas glāsmainā āda tev piekļāvusies spītēs. (Celtņu ķēdes lai trūkst, par glāstošu roku kļūst) Un konveijers klusi gar aizvērtām acīm slīdēs, (Celtņu ķēdes lai trūkst, par glāstošu roku kļūst) Vien viņas glāsmainā āda tev piekļāvusies spītēs.

esmu jūra it nekur nav boju esmu kuģis lēnām apledoju esmu migla skūpstu karstu bāku esmu uguns mani kalnā jākur esmu, esmu jūra jūra esmu uguns es uguns mani kalnā jākur esmu ūdens manī debess atspulgst esmu karogs svešā ostā pašūts esmu mēness pagriezies pret sauli esmu nakts bāl krastā mani kauli esmu, esmu ūdens ūdens esmu mēness es mēness pagriezies pret sauli esmu jūra it nekur nav boju esmu kuģis lēnām apledoju esmu migla skūpstu karstu bāku esmu uguns mani kalnā jākur 2x esmu ūdens manī debess atspulgst esmu karogs svešā ostā pašūts esmu mēness pagriezies pret sauli esmu nakts bāl krastā mani kauli