Skyforger

Deg Zemgalē pilskalni Ugunīm sārtām Iet projām Zemgaļi No dzimtajām sētām Tā deg arī Prūsijā Un tukša kļūst zeme Bet ir vēl kas cīnās Nost ieročus nemet Zem Lietuvas karogiem Tie stājās Visi Kas ir karotāji Par taisnību Par senču ticību Par Tēvzemi un brīvību Grīnvaldes kaujā Nāks Ordenim gals Bet nebeigsies cīņa Kamēr vienmēr būs kāds Vienmēr kāds, kam atkal kaut kas skauž Vienmēr par maz, nekad par daudz Kas citiem mierā dzīvot nevar ļaut Tam važas kaļot, āmurs klaudz Lietuvas debesīs vanags skrien brīvs Vēl cīņa nav galā līdz pēdējais varonis dzīvs!...

Ei skīja, skīja Be jāu etskīja Iz gillijas mistīkan Jāu geltāinan laivīkan Ei bratrīk, bratrīk Tū bratrīke majs Grēnzimai kvei laivīkan Vērpimai kvei ziglīkans * dziesma izmirušajā prūšu valodā No albuma "Senprūsija" 2015

Drosmīgas ciltis Neizbrienami purvi Necaurejami meži sargā šo zemi Un sirmajie dievi Ozolu svētbirzīs zaļās Strautos un pļavās Šeit visur tie ir! Sudāvas tumšajos silos Kur vilku bari siro Vēl mednieks pēdas dzen Tas bija viss tik sen Bet no tā vairs nekā nav Pīšļi un prauli, smiltis un kauli Senprūsija Baltu slava un gods tā reiz bija Varoņus izauklēja Par viņu tie asinis lēja Senprūsija Senču asins te lija Par savu dzimtu un sētu Un mūsu ticību svētu Lai arī no tā vairs nekā nav Kā vien pīšļi un prauli Mūsu sirdīs viņa vienmēr būs Jo atmiņas, tās neizzūd No albuma "Senprūsija" 2015

Garām purviem un melnām slīkšņām Cauri mežiem un bieziem brikšņiem Pāri pakalniem un pāri laukiem Līdz ar vēju mans straujais kumeļš rikšo Es esmu šķēps, ass un griezīgs Esmu bulta, kas spindzot trauc Es esmu mednieks mežu dzīlēs Tauru balsis mani sauc Sudāvu jātnieki Trakajos zirgos Krēpēm plandot Šķēpu asmeņiem mirdzot Sudāvu jātnieki Kareivji brašie Kā vanagi trauc Kumeļos ašos Tas kas dzimis šai skarbā zemē Piedzimis, lai būtu brīvs Tikai tas, kurš varēs būt par citiem stiprāks Izdzīvos un beigās vēl paliks dzīvs Es esmu zobens abpusgriezīgs Malduguns, kas pēdas jauc Es esmu vilks tumšās naktīs Uz mēnesi kas skaudri kauc Mūs nesaliekt, mūs nepievērst No zemes šīs mūs neizdzēst Kur asins lejas Sudāvi nāvei sejā smejas Un kad laiks mans pienāks Pie tēvu tēviem doties Lai skan sēru dziesma no manis atvadoties Medību laukos citos mans kumeļš atkal rikšos Un dižos taurus dzenot, suņi ries No albuma "Senprūsija" 2015

(Lielā prūšu sacelšanās 1260 – 1274) 1260. gadā pie Durbes Tas viss sākās No Lietuviešiem Ordeņbrāļi Tur trūkties dabūja kā nākās Asiņaina gaisma aust Melni kraukļi nāvi krauc Kakla kungus gana ciest Viņu maz, mūsu daudz Tikai tagad, tagad vai nekad Prūsija atmosties! Tikai tagad, tagad vai nekad No ceļiem piecelies Tikai tagad, tagad vai nekad Laiks zobenus jozt Tikai tagad, tagad vai nekad Uz nāves cīņu Prūsija most Viens par visiem, visi par vienu Šķēpu mežs, vairogu siena Šo uguni vairs neapdzēst Vētru pļaus, kas vēju sēs Atceries viņu vārdus: Herkus Monte, Glape, Auktums No Bārtas Divans un pie Kulmas Vēl ar Ordeni cīnījās Skomants Kā traki suņi zemi tie plēš Gadu gadiem uz kakla mums sēž Vairs ne pēdas neatdosim Brīvību mēs atkarosim!...

Sudrabs un zelts Nespēj izmainīt to Visu kas celts viņa sirdī Un kalts Senajās dziesmās Senču valodā, svētuguns liesmās Dzintars un zīds Tie laimi nenes Ja cilvēks nav brīvs Pats savā zemē Spīd spožāk saule un mēness Zem dzimtenes plašās debess Herkus Monte Ir viņa vārds Herkus Monte Teitoņu lāsts Herkus Monte Tavu ceļu, kurš ies Lai tad zin tas Atpakaļ nepagriezties Ja aizsprosts ir pārrauts un ūdens sāk skriet To vairāk nenoturēt ciet!...

Ukadebbaisis Perkunai Deiwe Ukadebbaisis nusan Deiwe Sen swaise spartin, sen swaise warrin Sendais mans wissans, spartinais wissans Visupirmais tas ir Pērkons, debesu grāvējs Pēc tam Patrimps, viņš zemei svētību dod Tas trešais vecais Pīkols, pazemes valdnieks Pie viņa mirušie sev ceļu rod Anzanas spartin, anzanas warrin Sendais mans wissans, spartinais wissans Ik dienas tur mūžīgo uguni kur, vaideloši Un vaidelotes nāk saulgriežos, vainagus vīt Tas kurš spēj runāt ar dieviem un zin viņu gribu Pats Krīvu Krīvs tai Rāmavas svētbirzī mīt No senseniem laikiem simtgadu ozols savas saknes tur pleš Trīs dievu tēli, mēmi un cēli, pie tā ozola sēž Vienam liesmojošs kronis Otrs jauneklis stalts Trešs, ar garu bārdu Galvā līķauts tam balts Ukadebbaisis Perkunai Deiwe Ukadebbaisis nusan Deiwe Visupirmais tas ir Pērkons, debesu grāvējs Pēc tam Patrimps, viņš zemei svētību dod Tas trešais vecais Pīkols, pazemes valdnieks Pie viņa mirušie sev ceļu rod… * dziesmā vairāki panti izmirušajā prūšu valodā No albuma "Senprūsija" 2015

Kā melna čūska pie mums līda kristietība Pilna ar indi, tā gadsimtiem asinis zīda Romā saveidota Muļķiem ticība dota Un dieva vietnieks uz zemes Kas nu tik rīkos un lems Bet aiz skaistiem vārdiem, Zelta rāmjiem ar mocekļu tēliem Mirkst asinīs rokas, un mute pilna ar meliem Tik daudz bij pūliņu pielikts, bet maz izdarīts Jo bija mums sīkstums, lepnums un spīts Un vēl arvien tautas dziesmas te dzied Par mīļo Laimu, kas pār pagalmu iet Cik svētvietu nopostīts Ozolu nocirsts, akmeņu saskaldīts Bet Pērkoņtēvs vēl arvien debesīs rūc Un saulgriežu naktīs Jāņu ugunis kurs Mūsu sīkstums, lepnums un spīts Un kā senāk sirma māmuļa rakstu rakstiem jostas auž Ir tautas spēks tais senču zīmēs, par mūsu dieviem tās pauž Bet čūska lokās un šņāc, neparko negrib tā mirt Vēl tai dzīvību pietiek, kamēr muļķi uz pasaules ir No albuma "Senprūsija" 2015

Par laikiem, ko neviens vairs neatceras Būs tas sen aizmirstais stāsts Kā pār jūru te atnāca ļaudis Un uz dzīvi Prūsijā apmetās Tos atveda divi brāļi Videvuds un Prūtenis Bij’ viņu vārdi Un deva tie prūšiem likumus Un trīs dievus, ko turēt par svētiem Kļuva Videvuds tad par virsaiti Bet viņa brālis pirmais vaidelots, krīvu krīvs Un kad palika brāļi sirmi un veci Tad sasauca Rāmavā ļaudis Un lika tiem sacīt Pie sevīm tagad dievi mūs sauc “Abi vecie vīri paņēma viens otru pie rokas, un ar dziesmām devās ugunī un sadega....

Tai naktī kad nespīdēja, neviena no zvaigznēm Vētra izdzina krastā kuģi, kuģi ar melnām burām Melnajās burās auroja vējš Kā bezcerība tas dvēseli plēš Izkāpa krastā savādi, melni jūrnieki Kā rēgi tie tagad tur stāv, stāv ar līķa bālām sejām Melnajās burās auroja vējš Kā bezcerība tas dvēseli plēš Skanēja zvans visu cauru nakti Dega sveces trauslām liesmām Tur salaulāja jaunu pāri Klusumā, bez kāzu dziesmām Bet no rīta atrada līgavu Guļot zārkā, altāra priekšā Vēl ilgi bez apstājas trakoja vētra Sapūta smiltis no tuvējām kāpām Mira ļaudis un sagruva mājas No ciema uz ciemu melna sieviete gāja Kas bija vēl dzīvi, tie raka kapus Lai mirušiem paši drīz nogultos blakus Melnajās burās auroja vējš Kā bezcerība tas dvēseli plēš Melnajās burās auroja vējš Kā iznīcība visas pēdas tas dzēš No albuma "Senprūsija" 2015 Dziesmas videoklips: https://goo....