G# Pirms es ceļu plecā somu, D# Pirms es ceļos pats, Acīm noglāstu, G# Kas te ir celts. Kalnā māja, lejā pirts, D# Stādīts ābeļdārzs. Viss tik ļoti tuvs, G# Viss tik ļoti tuvs un iepazīts. G# Kabatā man nespīd zelts. D# Kas man bij, ir projām dots Un atstāts šeit, G# Kur tik daudz gadu būts. Pagalmā jau auto rūc, D# Bet atmiņā man vēl bites dūc. Man jāspēj šoreiz, G# Man jāspēj šoreiz neatgriezties vairs....
E Kas zin' cik ilgi jānostaigā kājām,- Pieci soļi, nedēļa vai mūžs. A E Vai dzīvojam, lai nepaejam garām, B E Vai skrienam, jo mums dzīvot laika trūkst? E Katra jauna diena plūst ar citu straumi, A E Pūš baltos kreklos draudzīgs ceļa vējš. B E Un dzīve atkal iesākas no jauna B E Un kaut kur tajā Tu un kaut kur es. Piedz. A Tu dvēsele, E Tu dvēsele, Tu mana nepieradinātā B E Kaut kā mazliet Tev visu ceļu trūkst....
Lēni kā pavards sarkana saule aiz apvāršņa dziest, ir brīnišķīgs vakars,dvēsele smaida un skatlogi zied Uz stundu,lai auto un tā atslēgas kabatā dus, mums lūdzu divus kapačīno un saldējumu Tu teici man -mīļais, iesim zīlēt vai tāds vakars vēl būs piekļāvies ciešāk un škita,ka pulksteņi pārstāja iet ne parkos,ne ielās,bet vienam otrā ir jāmeklē miers terases čalo,vai tāds vakars vēl būs līdz rītam lai auto un tā atslēgas kabatā dus tu teici man- mīļais,iesim zīlēt vai tāds vakars vēl būs lēni kā sveces sirdis sasilst un pamazām kūst, dziest salkanās peļķēs kapačīno un saldējums līdz rītam lai auto un tā atslēgas kabatā dus tu teici man mīļais,iesim zīlēt vai tāds vakars vēl būs lēni kā sveces sirdis sasilst un pamazām kūst, dziest salkanās peļķēs kapačīno un saldējums
Ikdienas gaitā parastā, Tevi aicinu šovakar ienākt gada pēdējo dienu pagalmā, kur ciemos pie sevis var palikt Vienalga cik kuplas ir kupenas vai arī jau izkusis sniegs kad savā bagāžā noraugies Tu zini to visu Tev piedos...piedos un ja arī šoreiz nespēsim visi vienā svecītē tikties, tad vismaz gaismiņai neļausim tik dažādās debesīs kurties Vienmēr šo svētku pieturā, Tev laimes recepti iedos, lai vēlāk stundā un nestundā, to mācētu citiem iedot Kad ikdiena gaitā parastā, svētkos atkal ļaus atnākt, nebūs tad dvēsele vientuļa, tā zinās kā ir,kad nesāp....
Es sarunāšos šovakar ar Tevi, un manas acis klusi Tevi lūgs, Lai esi Tu,lai esi man,lai esi tas izplaukušo ievu baltais stāsts Es sarunāšos šovakar ar Tevi vai brīnums tāds,ka tas man ļoti tīk, jo esi Tu,jo esi man,jo esi, starp jā un nē tas prieks,kas nenovīst vēl nav aiz rītiem,maz kas atmodina bet ir aiz ritiem atkal negulēta nakts, un liktenīgi baltā diena atkal aust, un ceļš pie Tevis atkal jāturpina man Man mūžam neapniks pie Tevis iet....
Atnāc kā rasa,kas rīta agrumā mirdz, paliec vēl mirkli ar mani,vēl tālu ir rīts paliksim kopā šim mirklim,kas apsolīts mums, paliec vēl mirkli,lai noauju kājas, tavējās maigās,un manas dubļos,kas mirkst Neaizej tālāk par vasaru savu, Tevi mans liktenis uzgleznot ļauj, un ja Tu mana,tad apsolīt varu simts gaišus priekus,kas zelta pakavā mīt 2x Vai Tev nav skumji mazliet,ielausies vējā, Vai Tev nav auksti mazliet,pieglaudies man, Vai Tev nav bailes mazliet,atnāc un paliec Atnāc un paliec ar mani mazliet, paliec ar mani ,jo tālu vēl tālu ir rīts
Man pietiek šī miera,kas dzen mani izmisumā Man pietiek šī prieka,kas rodas no nepateiktā Man pietiek šo sapņu,kas neļauj man nomodā būt Man pietiek šī miera,man vajaga sirdi,kas jūt Laiks mīlēt,laiks dzīvot Laiks raudāt,laiks smiet Laiks piedot,laiks laiks ienīst Laiks piecelties un projām iet Man pietiek šo rītu,kas modina mani arvien Man pietiek šī laika,kas ātrāk par vēju prom skrien Man pietiek šo seju,kas smaida kā neprātīgas Man pietiek šo dienu,kad nenotiek itin nekas Laiks mīlēt,laiks dzīvot Laiks raudāt,laiks smiet Laiks piedot,laiks laiks ienīst Laiks piecelties un projām iet
F Bb F Bb F F Bb Noņem nost no manis sāpi, C F Bb noņem to,lai vieglāk kļūst, F Bb nebūtu es kalnā kāpis, C F redzētu,kur upe plūst F Bb Nezinu cik man vēl iedos, C F Kalps vai kungs,es būšu sev F Bb un vai visus grēkus piedos, C F upe,kura mani nes Piedz. Bb Galvu augšā,kāds man sacīs, F kamēr ledus neielūzt, C bet es biju kalnā kāpis, F neredzot,kur upe plūst F Bb Pārāk sīks ir lielais lācis, C F Bb smilšu graudiņš pārāk liels, F Bb es pie visiem esmu nācis, C F paliekot ik reizes viens F Bb Un uz putekļaina ,putekļaina plaukta C F beigās mani nelieciet, F Bb tad jau labāk ,gadalaikā aukstā C F upes dzelmē izkaisiet Piedz....
Tikai nesaki man šobrīd,kapēc putni nelido tad kad mēness savu roku pretī māju jumtiem dod tikai nesaki man kādēļ laiks tik ļoti ātri skrien, kad Tavs tuvums mani glāsta,kad Tavs tuvums mani skauj Tikai nesaki man kādēļ šobrīd upes neaizsalst kādēļ tie,kas satikušies upes straumei pretī brien, tikai nesaki man šobrīd kādos vārdos Tevi saukt, es jau Tevi izdziedāšu,neļaušu vairs projām braukt Aizies vilcieni un kuģi, paliks tikai limuzīns, pilns ar mūsu abu ilgām, pilns ar sapņiem krāsainiem....
Vēl mirkli ļauj,vēl mirkli ļauj man Tavā skūpstā vēlreiz aizmirsties, kā dzērvei rudens lapkritī no baltas miglas padzerties Vēl mirkli ļauj,vēl mirkli ļauj, man Tavos glāstos vēlreiz sapīties, kā zvaigznei debess melnumā no saldas kaisles aizdegties Vēl Tavā skūpstā aizmirsties, vēl reizi Tavos glāstos sapīties vēl reizi Tavā elpā patverties, vēl mirkli vēl,vēl mirkli vēl Vēl Tavā elpā patverties vēl mirkli vēl.. Vēl mirkli vēl,vēl mirkli vēl, man Tavā elpā vēlreiz patverties, kā lietum neprātīgā skrējienā, vēl zemē ielieties Vēl mirkli ļauj,vēl mirkli ļauj, man Tavos glāstos vēlreiz sapīties, kā zvaigznei debess melnumā no saldas kaisles aizdegties Vēl Tavā skūpstā aizmirsties, vēl reizi Tavos glāstos sapīties vēl reizi Tavā elpā patverties, vēl mirkli vēl,vēl mirkli vēl Vēl Tavā elpā patverties vēl mirkli vēl....