Sestā Jūdze

A E F#m B E A Tāds laiks, kad gribētos B E Par kaut ko ļoti labu pārvērsties, C#m F#m Un tavā priekšnamā B E Kā sniegam pēkšņi ierasties. E A Iet laiks un mēs tam līdz, B E Te ziema, vasara, te nakts vai rīts, C#m F#m Klau, kas tur klauvē tā? B E Tā tava baltā rītdiena piedz. E A Ja eglei atļauts ziemā apsegties E Un mazam cilvēkbērnam ierasties, F#m Tad šodien visi kopā varam mēs B E No gaismas svētkus mazliet aizņemties E A Tad prieka vairāk būs kā nedienu, E Un nejutīsim vēju ledaino, F#m Un viss būs laikā, nevis nelaikā, B E Tāpat kā sniegs, kas eglē krīt....

Atgriezties pirms daudziem pavasariem, Lai vējš man vēlreiz kreklu atpogā Un pieskarties ar pašiem pirkstu galiem, Mums abiem senā fotogrāfijā Izdzīvot šo brīnišķīgo dienu, Laiku krustu šķērsu izstaigāt, Un dienu beigt ar vieglu pieskārienu Mums abiem senā fotogrāfijā Piedz. Ber gads pēc gada matos sniega pārslas Un milzīgs kurpju kalns jau nostaigāts, Bet, šķiet, ka mēs vairs nekad nepārnāksim Tādi, kā šai fotogrāfijā Dziļi iegrimt bezrūpīgā miegā, Sapnī vēl ar Tevi parunāt Un sirdi vēlreiz iejūsmināt priekā, Kā mūsu abu fotogrāfijā Sauc vālodzes, caur maija naktīm siltām, Ies pārīši zem zvaigznēm paklusēt Laiks atstās kādam atmiņās pa bildei, Ko sirds uz mūžu sevī ierāmēs Piedz....

Es ticu,ka ir liktenis, ik vienam zem šīm debesīm, es ticu,ticu liktenim Es ticu,ka ir brīnumi, es ticu vecām pasakām, es ticu,ticu brīnumam Es ticu laimei nejaušai, es ticu,ka var neveikties, es ticu nabagam,kas ceļu iet Es ticu bēdām,lai jau nāk es ticu vēl būs savādāk es ticu tam un tāpēc esmu dzīvs Es ticu tam,ka bēdas nāks, es ticu tam,ka labi būs es ticu tam,ka debesis mīl mūs Es ticu,ka ir liktenis, ko nevar ņemt un izmainīt, es ticu tam un ticēšu vēl rīt Es ticu lietām nelabām, es ticu,ticu Dievam ar, es ticu tam,ka man vēl ticēt var Es ticu bēdām,lai jau nāk es ticu vēl būs savādāk es ticu tam un tāpēc esmu dzīvs Es ticu tam,ka bēdas nāks, es ticu tam,ka labi būs es ticu tam,ka debesis mīl mūs

Uz kurieni Tu ej, vai pietiek,ja Tev seko debespuses, laiks pilnu kausu lej, vai pietiek,ja to izdzerot Tu klusē Ko gaidi šodien vēl, jau atkal Tavu dzīvi citi krāso, Vai skumsti kāda dēļ, vai ilgojies.. Bet ja Tev jāiet ir,tad neapstājies, un ja Tev jāizdzer tas kauss,tad nešaubies, un vēlies un ilgojies,kā vienīgo šo dienu dzīvotu, jo otreiz šo dzīvi neviens Tev neiedos

Es apstāšos uz īsu brīdi, un īsu brīdi būšu tuvāk Tev, kā divi krami dzirksteļos un vīsies, tad tuvums šis mums abiem jānosvin Varbūt,ka mirklis aizvedīs vēl tālāk, un mute izkaltusi Tavu vārdu sauks, Bet man vienalga suņi ries vai klusēs, un viss vienalga, putinās vai snigs Tad manī būs kaut kas no veca vīna, tad manī būs kaut kas no mūzikas, uz īsu brīdi būšu nepieejams, uz īsu brīdi būšu tikai Tavs Es apstāšos uz īsu brīdi, lai īsu brīdi būtu tuvāk Tev, varbūt man ļausi tuvāk pienākt, jo tikai nesen Tevī iepazinos Varbūt,ka mirklis aizvedīs vēl tālāk, un mute izkaltusi Tavu vārdu sauks, Bet man vienalga suņi ries vai klusēs, un viss vienalga, putinās vai snigs Tad manī būs kaut kas no veca vīna, tad manī būs kaut kas no mūzikas, uz īsu brīdi būšu nepieejams, uz īsu brīdi būšu tikai Tavs

Es klusēju un klusējot viss nozied, tāpat kā lapas,kurās salna kož, bet tās ir spītīgas un gaida jaunu dienu, un savus uzvalkus ik brīdi košāk poš Es klusēju,vai teicot mīļus vārdus, kas Tavām slāpēm veldzējumu dos, bet neatdarot apsolītos vārtus. Tev vairāk nesāpēs,kā klusēšanas sods Es klusēšu,es klusēšu,es klusēšu, es klusēšu un runāšu vien brīžos, kad dvēsele to manai sirdij liks Es klusēju,tur domā nemiers zudis , varbūt tas tiešām pārāk dziļi mīt, es,protams,izvēlos ,man viena sirds tik krūtīs, vai vari vairākas man apsolīt Es klusēšu,es klusēšu,es klusēšu, es klusēšu un runāšu vien brīžos, kad dvēsele to manai sirdij liks

Es lūdzos debesīm,es lūdzos mātei dabai, lai cīruļputenis uz mirkli mitējas, lai atnāk rīts ar zelta vārdiem mutē, un mazu laimes mirkli izauklē Tad būšu kluss un sevī prieka pārpilns, man jābūt šeit pirms sētnieks ielās iet, uz bruģa šī,kad pilsēta vēl klusē, nāc kaut vai sapņos padejot mazliet Smaidu pa smaidam, Soli pa solim, uz bruģa šī,kad pilsēta vēl klusē, mēs pienākam viens otram tuvu klāt Skatiens pie skatiena, plecs pie pleca, ielās šais,kur viens otram bijām sveši, liek laika ritumam uz brīdi apstāties Kaut nenotiek kā izzīlēts,kā plānots, tas viss ir nieks,ja pieder viens Tavs smaids, nu esmu kluss un sevī prieka pārpilns, man Tavos vārtos pavasara glāsts Smaidu pa smaidam, Soli pa solim, uz bruģa šī,kad pilsēta vēl klusē, mēs pienākam viens otram tuvu klāt Skatiens pie skatiena, plecs pie pleca, ielās šai,kur viens otram bijām sveši, liek laika ritumam uz brīdi apstāties

Šodien mēs netiksim tālāk par vārdiem, rītdiena pati vārtus mums vērs, skanēs un atbalsis dejos kā toreiz, kad mēs vēl sveši bijām mazliet Bet vai Tev rītdienai pietiks tad spēka, pagātni manu līdzās sev likt, varbūt Tu atkal teiksi man vēlāk, tad kad jau kadiķi rūsgani degs Šodien mēs neiesim tālāk par vārdiem, nemeklēsim to,to kā vēl nav, es jau Tev neliegšu parakstu savu, īstajā brīdī,kad teiksi man drīkst Šodien mēs netiksim tālāk par vārdiem, rītdiena pati vārtus mums vērs, skanēs un atbalsis dejos kā toreiz, kad mēs vēl sveši bijām mazliet

Mēs gājām pār ceļam,mēs gājām līdz tumst, līdz sārtojas zvaigznes,kamēr kājas gurst, un spriedām bez steigas,kāpēc tas ,kāpēc tā, kāpēc reizēm ir labi,pat ja nav nekā Kāpeč vēl un vēl mani mājās sauc, Pāri upei naktī dzeguzes balss, Kāpēc vēl un vēl saule lec un tumst, kāpēc upei pāri vairs netikt mums Mēs gājām pār ceļam,mēs gājām līdz dziest, mūsu bērnības saule,kuru neatgriezt, un spriedām bez steigas,kapēc tas,kapēc tā, kapēc reizēm ir labi,pat ja nav nekā Kamēr rietēja saule,Tevī skatījos es mēs ļāvāmies straumei,lai tā nes, jo varam mēs iet,varam klusu ciest, jo tajā krastā zvaigznes vienmēr skaistāk dziest Mēs gājām pār ceļam,mēs gājām līdz tumst, līdz sārtojas zvaigznes,kamēr kājas gurst, un spriedām bez steigas,kāpēc tas ,kāpēc tā, kāpēc reizēm ir labi,pat ja nav nekā

Dievs šonakt dali savas balvas, un katram sava zvaigzne tiks, no baltām debesīm virs galvas, balts prieka sniedziņš skumji snigs Paldies par to,ka bijām blakus, paldies par to,ka būsiet rīt, uz dzīves pelēk zaļās takas, balts prieka sniedziņš skumji krīt Ir ziema ceļu uzsākusi, un ledus zieds ir atvēries, tik tuvu laime pienākusi, ka tūlīt jau tā projām ies (2x) Lai norimst visas jūsu rūpes, no dāvanām jums ar kas tiks, un pīrāgi uz galda kūpēs, kad prieka sniegi skumji snigs Ir ziema ceļu uzsākusi, un ledus zieds ir atvēries, tik tuvu laime pienākusi, ka tūlīt jau tā projām ies (2x)