Pār mākoņiem un brīžiem zemāk par kaiju spārniem Katru otrdienu pie manis nolaižas rēgs Viņš uzspiež savas domas ar varu Viņš vada manas rokas bet savu vārdu vairs nezinu Un svētdienā viņš aizlido Un divas dienas spēku deficītā Bez mazākās kustības es guļu Bet šīs divas dienas ir mokošākas par tām piecām Jo es baidos no rēga kurš atkal, atkal nāks
Skatītāji zālē sauc "bravo!" Tiem visiem patīk daudzreiz redzēts joks Un lelles kustības ir tieši tādas Viņas tērps ir vecmodīgs un smieklīgs Kā buratino garais deguns Acu skatiens nekustīgs Lūpas spīta vadītās ir sakniebtas Tā viņa izskatās Pirms pašām beigām skatītāji novēršas Tie cenšas savus sejas vaibstus pilnveidot Un kustības pirms pamest zāli iestudēt "Lai visi redz!"- tā domā katrs Bet lelle kuru aiz auklām Pret pašas gribu rausta kaut kāds spēks "Uz redzēšanos!...
Viņa skrēja gar sētām un dziestošiem ugunskuriem Cilvēki nesaprata Un izbailēs kaut ko idiotisku iedomājās Viņa turpināja skriet Lecot pār peļķēm Un rokām gaisu airējot Viņai vajag ātrāk tikt Un mirkļa iedomu neaizmirst Viņai taču vajag noķert saules rietu Un aizlidot