Saldaks (Andrejs Saldaks)

Tu mani klejot sauci, kā jūra baltu buru, Un kā Tu skūpstīji mani, kad galvā domas gura, Mana dzīve reiz beigsies, tavējā tāpat, Tāpēc skūpsti mani biežāk, vienkārši tāpat. Man palikuši Tavi vārdi, palikusi Tava sirds, Un liekas ka ikvienā zvaigznē Tavas acis pretī mirdz, Aiz katra paliek dzīve un pasacītais vārds, Bet atmiņas tik dārgās, sirds ilgi saglabās. 2x Satver manu roku un es esmu Tev, To, ka Tevi mīlu, lūdzu, paturi sev, Man ir nedaudz skumji un man nedaudz sāp, Jo es viņu mīlu citādāk....

Reiz kādā vakarā, nakts un diena satikās, Divas sirdis satikās, kas viens otram patikās, Mēs esam zieds, vairs jau neprasām atļauju plaukt, Mums jau ir doti spārni, lai varam debesīs traukt. Tu skūpsti manas acis un ļaunu neredz tās, Bet Tu pārāk bieži aizej, Tu pārāk reti nāc, Tu esi vienvienīga, kas vienreiz tik var būt, Man ir palicis pēdējais foto, ko lūdzu. Un tai stundā, kad saule grimst jūrā, Aicinu mainīties gredzeniem rietā, Es šonakt dziedu dziesmu ar visskumjākajiem vārdiem, Es Tevi mīlēšu - līdz mūža laika vārtiem, Tu reiz man jautāji, ko es mīlu vairāk, Tevi vai savu dzīvi, teicu, ka savu dzīvi vairāk, Un Tu aizgāji un nemaz nezināji, Ka visa mana dzīve, jau arī esi Tu....

Vai tiek prasīts par daudz ? Ja dāvā mīlu un pēc pretmīlas sauc.. Vai velti asaras birst ? Es lūdzu tikai kripatiņu tavas sirds.. Vai varbūt tiešām -- ir lemts tā notikt ? Nekrist zvaigznei - ne tavai, ne manai? Vai varbūt tiešām -- ir lemts tā notikt ? Nekrist zvaigznei - ne tavai, ne manai? Tu neesi viena no.. Tu esi labākā, Citam nieks, bet citam kā man, mana savādā, Lai būtu kopā , cik daudz un kam es parādā, Tikai tā, tikai Tu man visu ko vēlos sagādā....

Es mīlu tevi, tikai pāris vārdi, bet tomēr, Viss stāv aiz tiem, tur negaiss, tur saule, par to ir šie stāsti, Man ir vairāk kā labi, ja tiek tavi glāsti, Jo bez tiem, zini, -sirds vairs tā nepukstēs, Tas ir kas vairāk, tāpēc, tas nav tikai darīt.. Tas ir kas vairāk, tāpēc, tas ir vairāk kā svarīg.. Tikai vēlos nomest nastu no sirds un pateikt, To, kam sirds nespēj atteikt, Klausies, iztiksim bez tukšiem vārdiem tiem, Bet gan sarunāsim tagad un šodien, jo zini, Visi mīl tavas acis, tikai tad kad tās mirdz, Es ieskatos tajās, pat ja no tām asaras birst, Un viss tik pelēks tik tumšs, - tik nomākts un skumjš, Bez vārdiem kaut kas pateikts, kaut kas pabeigts, kādam atteikts, Tikai mēs divi, un lai tas izdotos, Es padodos tev, lai rokās sadotos vēl, es mīlu tevi....

Kas mēs bijām pirms gada un kas mēs esam tagad, Jā, es esmu cilvēks, pilns ar trūkumiem un kļūdām , bet pagaidi, Man sāp, kad Tu esi viena, man sāp, kad Tevī nav miera, Bet visvairāk man ir bail, ka var pienākt tā diena. Kad mūsu sirdīs vairs nespēlēs mīlestības akords, Kad kādu dienu būs izsmelts it kā mūžīgais avots, šobrīd esam kaut kur, starp drīkst un nedrīkst, Mēs esam kliedzoša brūce, kura gandrīz nedzīst....