Sabīne Mustermane

Baltā lentē ietītus, Uz tava lieveņa atstāju ziedus. Trīs vasaras auklēju (auklēju) Uz gaišākās balkona malas Tikai Tev Tās runā, tās gandrīz dzied. Tikai Tev Tās stāsta par visu, Ko nevaru pateikt Tev. Saulespuķes nesalien vāzē, Simtiem ziedu samesti kaudzē. Gaidu rītu, kad atplauks Tavi vārdi, Bet kāpēc vienmēr Visu vieglāk Noklusēt? Ja patiesību zinu sen… Tikai Tev, Tās nemitīgi ziedēs tikai Tev. Pagaidām sagaidāmi nokrišņi, Kas nepāriet, Un pat saulainā pusē Visas puķes veras ciet. Pagaidām sagaidāmi nokrišņi, Kas nepāriet, Un pat saulainā pusē Visas puķes veras ciet. Saulespuķes veras ciet… Tikai Tev Tās runā, tās gandrīz dzied. Tikai Tev Tās stāsta par visu, Ko nevaru pateikt Tev. Tās runā, tās gandrīz dzied. Tikai Tev Tās stāsta par visu, Ko nevaru pateikt Tev.

Starp pienenēm un eglēm Es uzbūvēšu telti. Mana māja pļavā, Durvis ciet. Skatiens pazūd meijās — Tur kamenes, kas steidzas. Jau paslēpušies ziedi… Vai kāds tās sauc? [x2] Es tagad zinu, kā skan Mākoņi, kad raud tie. Pienenes, pienenes to neredzēs. [x2] Es tagad zinu, kā skan. Kur palos upe, Noklāšu es segu. Liešu tēju divās tasēs, Dzeršu tikai es. Mana māja pļavā — Divas paralēles. Kaut varētu es palikt [x2] Te idillē. [x2] Es tagad zinu, kā skan Mākoņi, kad raud tie. Pienenes, pienenes to neredzēs. [x2] Es tagad zinu, kā skan. [x2] Es tagad zinu, kā… Es tagad zinu, kā skan. [x2] Mākoņi, kad raud tie Es tagad zinu, kā skan.