Ruta Ločmele

Visapkārt balts, bet pārslas krīt arvien. Līst manī prieks - tik gaišs kā zeme šī. Kāpēc tagad, vienai ejot, Manas acis valgas kļūst? No mīļuma- klāt Ziemassvētku laiks. Man uzsmaida ikviens, kas pretī nāk, Pat logos gaismas blāzmo savādāk. Katrā sirdī gaismu ienes, Cerību un spēku dod Šis brīnišķais, šis Ziemassvētku laiks. Lūk, zvaigzne krīt, es klusi lūdzu tai, Lai katrs saprot, cik šis mirklis skaists. Lai no visām ļaužu domām Pazūd skumjas, dusmas, naids....

Atnācis marts, debesu samts Zvaigžņotām pogām aizpogāts ciet Apkārt viss kluss, pilsēta dus Un es varu šai naktī ļaut domām klīst. Vārdu tik daudz reizēm ir teikts, Daudz ticis solīts un darbos pat veikts, Tomēr, ja Tev acīs kā trūkst, Zinu, ka aizejot man Tevis nepietrūks. P. Nezini tu, nezinu es, Kāpēc šo “nē, nē” bijis tik daudz; Kāpēc tik daudziem nav bijis ļauts Pateikt man to, ko tie gribēja teikt....