Runči

Kad nāc man klāt Sirds pukstēt sāk Man prātā vairs nekas nenāk kā Tu, Mana mīļā meita kā Tu Bez Tevis es vairs dzīvot nevaru, Nāc baby nāc, Nāc baby nāc, Nāc baby nāc, Nāc baby nāc, Nāc baby nāc baby,baby nāc man klāt.

Kāda dziesma vienmēr atmiņā man skan, Draugs, ko šķiroties dziedāja man Lai ar kur būsim, draugs, domas kopā mūs sauks, Un mūsu draudzības ceļš neaizaugs. Lai no drauga draugs ir šodien tālēs šķirts, Tomēr bijušo tak nespēj aizmirst sirds. Lai ar kur esam, draugs, dziesma kopā mūs sauks, Un mūsu draudzības ceļš neaizaugs. It kā migla, dienas, gadi garām slīd, Un mūsu matos jau sudrab rasa krīt. Tomēr atmiņās, draugs, sirds kā jauna vēl sauks, Un mūsu draudzības ceļš neaizaugs....

Skumja dziesma skani Pār manu tālo dzimteni, Nebeidzamas ilgas pārņem mani Domājot par mīļo meiteni. Mākoņi slīd klusi Ar tiem Tev sveicienus sūtu es, Aizsteidzās uz tēvu zemes pusi Tur reiz kvēlu mīlu jutām mēs. Mākoņi slīd klusi Ar tiem Tev sveicienus sūtu es, Aizsteidzās uz tēvu zemes pusi Tur reiz kvēlu mīlu jutām mēs. Tur reiz kvēlu mīlu jutām mēs.

Pāri zilai jūrai kuģis brauc Vējiņš mastos skumju dziesmu dzied Kvēlas ilgas kaijām līdzi trauc Brūno Havajas meiteni tās sauc Olalī vai atceries Mans draudziņ mūsu pirmo mīlu, Olalī vai aizmirsti Tos skūpstus kurus kādreiz sniedzi man. Sidrab baltu gaismu mēness lej Palmu ēnā brūnā meiča smej Sārtas lūpas kvēlus vārdus čukst Paliec šeit, nebrauc prom mīļais draugs Olalī vai atceries Mans draudziņ mūsu pirmo mīlu Olalī vai aizmirsti Tos skūpstus kurus kādreiz sniedzi man....

Debess tumša, mākoņaina, Jūra vētrās dauzīta; Tā caur viļņiem, bangām cīnās Mana dzīves laiviņa. Visur tumsa, visur briesmas, Tikai tālu rietumos Atspīd manā bēdu naktī Zvaigzne viena vienīgā. Vai šī zvaigzne mani briesmās, Mani nāvē vilina? Jeb vai tumsā ceļu rāda, Kurp man laiva griežama ? Jeb vai viņa manīm stāsta, Kā aiz mākoņiem vēl spīd Laimes saule spožā, baltā, Tu to zini, spulgacīt !

Acīs zilajās Acīs brūnajās Acīs dedzīgās Un pievilcīgās Ieraudzīju jūs Mieru zaudēju es 2x Visu pasaulīti Jūsu dēļ aizmirsu Daudz reiz sapņoju Par jums pusnaktī Manā priekšā stāv Acīs zilajās Bet kad pamodos Tumsā atrodos 2x Nav ne vienas sirds Kas, mani aplaimo Jūsu actiņas Liesmas dedzīgās Ak cik daudz upuru Jūs esat jau ņēmušas Mani pievildams Aizmirstat jūs man 2x Bet bez jums es dzīvot Dzīvot vairs nevaru.