No divām dzīvēm viena
Viens cilvēks, viena dvēsele, viena dzīves daļa Ko pielikt, atņemt, nosargāt, ja sirds tik ļoti zaļa Vien paša meliem noticēt, lai nekliedz sāpe skaļa Līdz tomēr atrast labāko un negribēt laist vaļā Es nezināju, ka protu just, bet tomēr jūtu ļoti Kad kvēlas lūgsnas atbilde ir iet no nakts uz dienu Cauri tumsas elpai neatlaist vienu gaismas pavedienu Un sekojot tam attapties, ka sabrukušas sienas Tad ieraudzīt, ka sanākt var no divām dzīvēm viena Es nezināju, ka protu just, bet tomēr jūtu ļoti