Rita Trence

Gaudos putenis laukos līdz apniks Šis nomods, kas mūžu ilgs. Vai es tā biju vai sapnis Ar pulkstentiņu pie ilkss. Vērpjas putenis mutulī saltā Un pusnaktī slieces smilkst. Tur aizbrauc jaunība baltā Ar pulkstentiņu pie ilkss. Piedz. Balss iz tumsas sauks tevi, ak, vedēj Un ceļā tev jādodas būs. Šurp caur tālumu, tumsu un ledu Zvanīs trijjūgs, lai aizvestu mūs. Klausos aizšalcam kamanas ašās Vien bēdas sūdz vientuļš vilks Tur projām klajumos plašos Ar pulkstentiņu pie ilkss. Zibēs pakavi vižņaini kaltie, Cik vētras zirgs tālu vilks. Nu sveika jaunība baltā Ar pulkstentiņu pie ilkss! Piedz. Balss iz tumsas sauks tevi, ak, vedēj Un ceļā tev jādodas būs. Šurp caur tālumu, tumsu un ledu Zvanīs trijjūgs, lai aizvestu mūs.

Bb F7 piedz Bb7 F7 Eb Bb Es kā smilga smilšu kāpai pieķeros, Es kā smilga vēja liekta atliecos, Es kā smilga smiltīs vīta pieceļos. Kas man citur tādu spēku, spēku dos. Piedz. Pie jūras dzīve mana - Tāds likten`s man ir lemts. Šo zemi un šo jūru Man mūžam neatņemt. Gan vēja spīts ir manī, Gan zilās jūras sāls. Jel skani, skani, skani, Jel skani man, viļņu balss. Es kā kaija pāri jūrai lidinos, Es kā kaija tālu selgā aizlaižos. Es kā kaija jūras klēpī šūpojos. Kas man citur tādu prieku, prieku dos. Es kā vilnis savam krastam paklanos, Es kā vilnis savam krastam pieglaužos. Es kā vilnis tik pēc jūras ilgojos. Kas man citur tādu laimi, laimi dos. piedz. Dziesmu pievienoja Viktors Neilands