Refleksija

(intro) Em G D Em G A Em G D x2 (verse) Em G D Em Māt, tavās šūpuļa dziesmās G D Em Dzied, kas nededzis liesmās G D Em G D Em Nededzis dedzināts (chorus) D Em C Es gribu lietu just un rasu rīta saulē D Em C Un ik dienu teikt paldies, jo mirklis īss D Em C Tu mani sauci cauri klusumam un taurēm D Em Kad aizgāja dēls, mājās pārnāca karavīrs (verse) Māt, zaļo sētsmietu sētās Rīta zvaigznes krīt rētās Uzplēš, klusē un krāj (chorus) Es gribu lietu just un rasu rīta saulē Un ik dienu teikt paldies, jo mirklis īss Tu mani sauci cauri klusumam un taurēm Kad aizgāja dēls, mājās pārnāca karavīrs (bridge) Māt, Tavas sirds melodijas Cauri klusumam vienas Tur kur dvēseles stāj (chorus) Es gribu lietu just un rasu rīta saulē Un ik dienu teikt paldies, jo mirklis īss Tu mani sauci cauri klusumam un taurēm Kad aizgāja dēls, karavīrs Es gribu lietu just un rasu rīta saulē Un ik dienu teikt paldies, jo mirklis īss Tu mani sauci cauri klusumam un taurēm Kad aizgāja dēls, mājās pārnāca karavīrs

Kā būt par vēju bez mērķa Būt par tavām asarām Kā būt par pēdējo lapu Kā būt par smaidu bez laimes Kļūt par tavām pasakām Kā būt kaut kam kas nav Pat spēlējot ar ēnām Gaismai austot gaistot lēnām Manās atmiņās vienmēr viss savādāk Kā būt par spēku bez spējām dot Lai spētu pasargāt Kā būt par pēdējo lapu Kā būt par smaidu bez laimes Kļūt par kāda pasakām Kā būt kaut kam kas nav Un it kā skrāpējot kokā Man simtiem skabargu rokā Liek divas pasaules jaucot Saprast ka paliks vienmēr kāds saucot Nāc Tuvāk nāc Un vēlreiz savus stāstus iesāc Tālās atmiņās ar mani vienmēr Kāds Runā kāds Un vēlreiz savus stāstus iesāk Par tālām atmiņām kad mani kas māc Uuu....

Intro Bm Bm/A Gsus2 A Bm Bm/A Gsus2 A Bm Bm/A G A Viens pats mūžu meklē Bm Bm/A G A Viens pats mūžu rod Bm Bm/A G Viens pats mūžu meklē G A Bet kāpēc tā vajag to D A Es lūdzu lūpām spēt G A un mūžam tavās acīs to ar laiku neslāpēt D A E7 G Es būšu mūžam te, bet kāpēc man nav ko teikt Bm Bm/A G A Bm Bm/A G A Ja kāds sev spēku vēlās Bm Bm/A G A Tas spēkam bēgot prom Bm Bm/A G Viņš skries līdz pēdas cēlās G A Mēnesis nekur un nekur D A Es lūdzu lūpām spēt G A un mūžam tavās acīs to ar laiku neslāpēt D A E7 G Es būšu mūžam te, bet kāpēc man nav ko teikt G Bb C Solo D A G A D A Em G Bb C D A Es lūdzu lūpām spēt G A un mūžam tavās acīs to ar laiku neslāpēt D A Em G Bb C Es būšu mūžu tev, bet kāpēc man nav ko teikt Solo 2 D A G A D A Em G Bb C D Bm Bm/A G A Viens pats mūžu meklē Bm Bm/A G A D Viens pats mūžu rod

Viņš ienāk manā mājā Novelk nelaiķim nost uzvalku un teic lai pašijam par garu Viņš ieiet puķu dārzā, norauj ziedus vienā krāsā Iedod spaini, saka- kopā laistīsim Un tautumeita skaļi lūdz, lai nodur to, kurš viņu sūdz Un vēlāk tas nāks to mierināt Pēctam redzot viņu guļam apsegsim ar egļu skujām Domājot kāpēļ tā notikās Ienāca tie mājās aizvēra ciet logiem aizskarus Un savu spuldzi grieztos skrūvēja Tad aizslēdza tie durvis lika gaidīt līdz nāks burvis Atslēgt ilūziju vārdus ārā Nu dubļi, kurus bridām mēs kā nāve sagaidot mūs sveic Un gaida, kad mēs tajos kritīsim Un sāpju nokauts eņģelis tad durvju priekšā gulēs pliks Un nolādēs par to, ka neglābām Tad kāpēc mēs ļaujam padzītajiem, kad tiem gribās nākt un iet Nākt un iet, nākt un iet Tad kāpēc mēs ļaujam padzītajiem, kad tiem gribās nākt un iet Nākt un iet, nākt un iet Nākt un iet