Rebeka

Lietus dārzs rītā tīts pieskāriens nenotrīs vēl jau viss ar putniem pilns vēl ir rīts ar rasu pilns cik ilgi neizžūs tavs lietus dārzs cik ilgi rasu turēs rozes zars patvērums vai izmisums tur tas stāvs mans senais draugs neaizskarts un nesajaukts tur tas blāv tik skaists un tīrs cik ilgi neizžūs tavs lietus dārzs cik ilgi rasu turēs rozes zars izmisums bij` iznākums par smagu nest šo dārzu mums un stāvu es kā iztukšots un vēroju kā aiziet rīts cik ilgi neizžūs tavs lietus dārzs cik ilgi rasu turēs rozes zars un saulē izdeg viss tavs lietus dārzs un sāpēs rasu notrauc rozes zars un nav neviens lai pateiktu tavs lietus dārzs tavs tuksnesis

Tu domā par ātru, mans draugs, Augs lēnāk mans bērns, kad augs, Tik lēni kā aust un tumst, Mans bērns domās lēnāk par jums. Es mācīšu viņam ciest, Tik lēni kā puķe dziest, Un lēni, lēni viņš sils, Kā ezers ar miglu pilns. Bet no dzirkstīm, kas lēni šķils Nodegs barona stiprā pils Varbūt tāds kā piebaldzēns būs mans zēns... Tu domā par ātru, mans draugs, Augs lēnāk mans bērns, kad augs, Tik lēni kā aust un tumst, Mans bērns domās lēnāk par jums....