Raimonds Pauls

G7 D7 Trīs vīri kādreiz bija hei, hei, hei, hei, hei, G7 D7 Kas mierā dzīvoja hei, hei, hei, hei, hei, G7 D7 Bet sveši kungi nāca hei, hei, hei, hei, hei, G7 D7 Un zemi postīja, jā G7 Trīs trīs trīs vīri cēlās kaujai D7 Un droši cīnījās G7 No Daugavas līdz Gaujai D7 Par viņiem brīnījās C G D7 G C G D7 G Trallalalalalala Trallalalalalala Trallalalalalala Trallalalalalala Trallalalalalala Par vella kalpiem sauca hei, hei, hei, hei, hei Un sodu sprieda tiem hei, hei, hei, hei, hei, Bet viņi kungus cirta hei, hei, hei, hei, hei, Ar saviem zobeniem, jā Trīs trīs trīs jaunavas ar bija, Ko vīri mīlēja, Tās visus priekus, bēdas Ar viņiem dalīja Lallalalalalala... Tā cīnās vella kalpi, hei, hei, hei, hei, hei Pret ļauniem naidniekiem hei, hei, hei, hei, hei, Tie negriež ceļu grāfiem hei, hei, hei, hei, hei, Ne svētiem melnsvārčiem, jā Trīs trīs trīs vīri cēlās kaujai Un droši cīnījās No Daugavas līdz Gaujai Par viņiem brīnījās Trallalalalalalala...

G Em Ko tu turi savu suni, vai viņš mērkaķis vai amplis, C D G Palaid, palaid, puķīti pa dambi. G Em Palaid vaļā zelta āķi, ko tu lūpā esi kampis, C D Palaid, palaid, puķīti pa dambi. G C Palaid, palaid, palaid savu, palaid puķīti pa dambi, D G Palaid, palaid savu puķīti pa dambi. G C Palaid, palaid, palaid savu, palaid puķīti pa dambi, G D G Palaid, palaid savu puķīti pa dambi. Tur, kur tava kuļmašīna, Svilpo tava mūža dampis. Palaid, palaid Puķīti pa dambi. Nekar, vadzi, zobus vadzī, Neliec dvēseli uz krampi, Palaid, palaid, Puķīti pa dambi. Piedz.2x Sviesta piesta, slampa stampa - Mana dzīvīte uz rampas. Palaid, palaid Puķīi pa dambi. Laidies mana, lido mana, Mana puķīte pa dambi. Palaid, palaid, Puķīti pa dambi. Piedz.2x Sviesta piesta, slampa stampa - Mana dzīvīte uz rampas. Palaid, palaid Puķīi pa dambi. Laidies mana, lido mana, Mana puķīte pa dambi. Palaid, palaid, Puķīti pa dambi.

Am Bet ar laiku visas rozes- A7 Cita vēlāk, cita ātrāk Dm Nevajaga tūdaļ noskumt, Am Tomēr pārvēršas par nātrēm- E Cik tad ilgi roze būsi, E Kaut vai tev ir ērkšķi arī, A7 Dm Pati sev par nātri kļusi Am E Ērkšķi pašai pāri darīs ... A Kas jums no skaistuma tiek , tiek ? A D Kāds jums no lepnuma- kāds jums labums? D A Ja reiz jums sievietēm nav, ja reiz jums sievietēm nav E A Lemts izprast vīrieša dabu. Nātrei vieglāk, nātrei labāk Nātre pati sevi sargā Tā nevienam neizdabā- Neuzkrājas naudā bargā Sētas malā kaut kur novīst, Nevis novīst kādam vāzē ... Cik tad ilgi roze būsi? Rozīt mana, nātru dārzā

G Dzied circenītis aizkrāsnē, Nāc puisīt mātei azotē. D7 Ak, neprasi: nav maizītes, G Skat, skat, tur laukā zvaigznītes! C G D7 G Skat, skat, tur laukā zvaigznītes! 2x Lai citiem riekstiņš, pīrādziņš, Mums, lūk, tur logā mēnestiņš, Tāds mīļš, balts, apaļš mēnestiņš, Tik spoži citiem nespīd viņš. Beidz raudāt, dēliņ, rimsties nu, Es tev ko jauku stāstīšu: Mēs runci ratos iejūgsim, Uz mēnestiņu nobrauksim. Tur būs tev spožas spēlītes, Būs runcim zelta pelītes. Tev iedos sidrab`zobentiņ Un vēl ar zelta gailīti. Pie sāniem būs tev zobentiņš, Un rokā sarkans karodziņš. Miedz, puisīt, aizmiedz azotē, Kā circenītis aizkrāsnē.

[C] Dzied circenītis aizkrāsnē, Nāc puisīt mātei azotē; Ak, neprasi, nav [G] maizītes, Skat, skat, tur laukā [C] zvaigznītes! [F] Skat, skat, tur [C] laukā [G] zvaigznī[C]tes! [F] Skat, skat, tur [C] laukā [G] zvaigznī[C]tes! [C] Lai citiem riekstiņš, pīrādziņš, Mums, lūk, tur logā mēnestiņš, Tāds mīļš, balts, apaļš [G] mēnestiņš, Tik spoži citiem [C] nespīd viņš. [F] Tik spoži [C] citiem [G] nespīd [C]viņš. [F] Tik spoži [C] citiem [G] nespīd [C]viņš. [C] Beidz raudāt, dēliņ, rimsties nu, Es tad ko jauku stāstīšu: Mēs runci ratos [G] iejūgsim, Uz mēnestiņu [C] nobrauksim. [F] Uz mēne[C]stiņu [G] nobrau[C]ksim. [F] Uz mēne[C]stiņu [G] nobrau[C]ksim. [C] Tur būs tev spožas spēlītes, Būs runcim zelta pelītes. Tev iedos sidrab`[G] Šaut'nīti Un vēl ar zelta [C] gailīti. [F] Un vēl ar [C] zelta [G] gailī[C]ti. [F] Un vēl ar [C] zelta [G] gailī[C]ti. [C] Pie sāniem būs tev zobentiņš, Un rokā sarkans karodziņš. Miedz, puisīt, aizmiedz [G] azotē, Kā circenītis [C] aizkrāsnē. [F] Kā circe[C]nītis [G] aizkrā[C]snē. [F] Kā circe[C]nītis [G] aizkrā[C]snē.

C F Kad laimi tumšā rozes ziedā C Dm G7 Kāds cits tev kādreiz steigsies nest, C C7 F Varbūt vēl kaut kur dziesmu dziedās C G C Kā dziedu šovakar tev es. Piedz: C G C Un varbūt vēl baltas manā dzimtenē G Em Ebm Dm7 G7 Ievas degs kā degām kādreiz m - ē - s, C F Un varbūt vēl kaut kur dziesmu dziedās C G C Kā dziedu šovakar tev es. Kad balts kā rudzu vārpa briedā Tev garām iešu tāls un svešs, Varbūt vēl kaut kur dziesmu dziedās Kā kādreiz dziedāju tev es. Piedz:

Am 1. Dar' ko darīdams, teic ko sacīdams A7 Dm Vai uz katra soļa tev misējas? E Am Misējas, misējas E Am Un viss mūžam iznāk otrādi Am Jebšu negribot, jebšu tīšuprāt, A7 Dm Bet tie paši labākie nodomi E Am Vēl aizvien, vēl aizvien E A Vēl aizvien Tev vējā izsējas. A D A Piedz: Muļķe sirds, tai nekad nekur nav gana, E A Mīlu to jo tikai mana, mana ir šī muļķe sirds. 2x 2. Kur tu liksies tāds viens pats pasaulē? Bet vai tādēļ tomēr vērts paļauties, Paļauties, paļauties Jau tūlīt tev gaužām žēlabām? Neba pirmoreiz, neba pēdējo Sirds par tevi izrādās stiprāka, Stiprāka, stiprāka, Un tev atliek vien tai paļauties Piedz:...

Pasakaina diena, ejot pēc piena, Es stāvu Matīsa un Čaka ielas krustojumā. Pasakaina diena, pienāk man viena, Un pavaicā, vai nākšu līdzi mazā ceļojumā. Nosarcis no kauna, izskatos pēc auna Bet, ja nu viņa ir mans dzīves lielais piepildījums? Tā ir laba doma, uzlabojas oma, Šī diena pasakaina ir, un tā piederēs mums. Piedz. Lai notiek, Mīlēt ir labi, mīlēt ir ļoti labi, Iedzert ir labi, nedzer jau tīru šnabi, Dzīvot ir labi, dzīvot ir ļoti labi. Pasakaina diena, ejot pēc piena, Es stāvu nomaldījies lielās dzīves krustojumā. Pasakaina diena, latiņa neviena, Es atgriežos no mazā mīlestības ceļojuma. Bija ļoti labi, skūpstījāmies abi, Tad viņa sacīja, ka man par mīlu jāsamaksā, Tā bij slikta doma, sabojājās oma, No piena naudas pāri nepalika vairāk nekā. mod+1 Pasakaina diena, ejot pēc piena, Var visu kādreiz pazaudēt un visu kādreiz var gūt, Pasakaina diena, apkārt neviena, Un tikai dziļi sirdī priekšnojautu savādu jūt. Pasakaina diena, dzīve ir viena, Un ir par visu kādreiz šajā dzīvē jāsamaksā, Pasakaina diena, mīla ir viena, Un tā par piena naudu ir mazlietiņ vērtīgāka. Akordi: C F G

Ēzelīti mīļais, ēzelīti mans, Mugurā tev nasta, bet zem kakla zvans. Ēzelīti, zvaniņš – tas ir liktens tavs Katram kaut kas jānes – ļoti smags un savs. Ēzelīša liktens ēzeliski raud, Ēzelīti piekrāpt ēzeliski draud. Ēzelītim nastu uzkrauj mugurā Zvaniņš raud, bet lopiņš nenojauš nekā. Ī-ī-ī-ā, lopiņš nenojauš nekā (2x) Šodien ēzelītis, rīt jau tīģeris, Ai, cik ātri visu pārvērš liktenis Šodien ēzelītis, nastu nesējs naivs Rīt jau, rīt jau, rīt jau – rīt jau strīpainais. Zvaniņš raud, bet lopiņš, lopiņš spītīgais Nes un nes un pats sev, pats sev liekas skaists. Satiku uz ielas ēzelīti es Saki, nelaimīgais, ko tu šodien nes. Ī-ī-ī-ā, ko tu ko tu šodien nes (2x) Ēzelītis dumjais acīs skatās man Gan jau nes tu arī – gan jau, gan jau, gan Ēzelīti, zvaniņš, tas ir liktens tavs Katram kaut kas jānes – tikpat svešs cik savs. Ī-ī-ī-ā, tikpat svešs un tikpat savs (2x) Akordi: Am, E, Am, E, Am, F, Dm, E, Am, Am, E, Am, E, Am, F, Dm, E, Am, Dm, A, Dm, A, Dm, Am, E, Am, Dm, A, Dm, A, Dm, Am, E, Am, F, E, Am

C Caur to ar' esam slaveni, G7 Ka gludi mūsu lielceļi Un kur vēl tilti varenie, C Tie glītākie un stiprākie Bet tos nu zināms taupām ar, C7 F Cik tādus tik vien taupīt var C Un tādēļ katram tiltiņam G Mēs abos galos uzrakstām Piedz. C G7 Brauciet lēnām pār tiltu draugi, C Brauciet lēnām pār tiltu draugi, G7 1xUn neiekrītiet, un neiekrītiet, C Brauciet lēnām pār tiltu draugi, C7 F 2xUn neiekrītiet, un neiekrītiet, G Brauciet lēnām pār tiltu draugi, Mūs' rakstniecībā tam tik svars, Ko lielīja tas soģu bars. Kādēļ ar kritiķieri brauc Un rakstniekus pie tiesas sauc. Tur vienreiz gadā suna tos, Lai rakstniecība paceltos. Tur dzirdam lielas muļķības, Ka allaž taisni jākaunas. Un aplausus līdz sadzirdam, Ar prieku atkal iznākam. Bet tomēr beigsim dziedāt nu, Kaut daudz mums vēl ir pantiņu. Jo teātrī dažs atrodas, Kas aizskarts jūtas, pretojas Un tā var ietikt procesē, Kur apsūdz mūs un iespundē. dzeina13