Raimonds Eizenšmits

TEPAT TU ESI Zem blīviem bērzu vainagiem Blāv krēslā lielceļš – nesalijis. Nakts staigā soļiem gainīgiem, Un liekas man – viss ir jau bijis,- Gan spožā plaiksna debešos Kā tilts pret neaizsniegtām tālēm, Gan jāņtārpiņu punktis zālē, Gan sārts aiz upes plandījošs. Neko Tu nejautāji man, Un es Tev neteicu ne nieka, Vien pulsi delnās sasmējās Aiz kāda pirmatnīga prieka. Tepat bij vakars, te jau rīts Un jāņusārts, jau izplandījis, Un ausmā, gluds kā noslaucīts, Balts lielceļš, lietū nesalijis, Un kaut kas bijis, neizbijis, Skar agri stari padebesi....

Skaists ir mirklis šis..... Kad noguris esmu no ikdienas steigas Un vietējā bārā sen apnicis viss, Tad „Hārleja” seglos es sēžos un līdzās Ir mīļotā meitene man. Projām no pilsētas trokšņa un kņadas, Kur kāpās aiz liedaga mājiņa stāv. Tur Mēness spīd spoži kā Alabamā, Vien atslēgu jāpagriež man Tu du tū du tu du dū ....... Arvien tālāk un tālāk un tālāk ved ceļš Tu du..... Arvien tālāk un tālāk ved ceļš....

Kad sirdī sāpes pāriet sāk, Drīz pārbaudījums jauns būs klāt – No kura stūra piezagsies, Vai līdīs, vai kā suns tas ries. Vai spēsi tu tam pretī stāt Vai nāksies galvu līdzi māt, Kā aizšauts zemē gāzīsies Un vējš tev pāri brāzīsies? Tur kluss un vientuļš gulēsi, Par bērnu dienām domāsi, Kad zāle bija zaļāka Un Tava balss tā skaļākā, Kad itin visu zināji Un visas mīklas minēji. Tas laiks, kur atgriezties un būt, Kad darīji vien sirds ko jūt....

Vai jūti Tu, kā naktī pļava tvan, Vai dzirdi Tu kā naktsvijoles skan, Un zilā debess pulkstenī Mums spožas zvaigznes laimes mirkļus skaita? Kādēļ tik naktī lūpas uzdrīkstas, Kādēļ tik naktī rokas uzdrīkstas, Un arī naktsvijoles šīs Sāk spēlēt maigu melodiju mums? Piedz. To dziesmā tik daudz skurba prieka, Daudz gaišu skumju to dziesmā skan, Bet jūtu es, ka arvien smeldzīgāks Šis motīvs kļūst , kā rekviēms. Vai zini Tu, kas naktsvijole ir - Tā mūsu abu pirmā mīla, draugs, Nakts viņas laiks, nakts mūsu laiks Un visi zin, ka ilgi nezied tā....

SONETS Spīd ceļa olis, lietos nomazgāts. Ko atminies? Ko tajā atpazīsti? Tu netraucies vairs, dziņu skubināts, Tu sen vairs nealksti un neienīsti. Viss atmests, kas reiz lūgts un aicināts, Un vai maz lūgts – tu neatceries īsti. Kas lolots, mīlēts, saudzēts, apraudāts, Par zemi top. Un tu kā zeme dzīsti. Viss izdēnējis, ilgu lietu skalots, Viss izbalojis, daudzu sauļu balots. Pār kurmja cēlumu klūp stomīgs solis. No tevis stāstus kaismīgus vēl prasa, Bet nožuvusi spožo rītu rasa....

Gaujas svīta Te manu daudzo bēdu svini Un daudzo prieku sudrabs skrien. Ko tu par mani, Gauja, zini, Uz zemes nezin vairs neviens. Tas izziedējis ievu ceros Un rudens liesmās dedzis gaišs, Es arī pats vairs neatceros, Kas katrā vietā sirdij kaiš. Bet pēkšņi jāapstājas kraujā. Krasts. Parasts krasts. Un dzelme mirdz. No kā tu pēkšņi dauzies straujāk, No kādas zemestrīces sirds? Nav atbildes. Vien dobjā dunā No gadiem aizmirstība grūst....

Baltās pļavas Vēl jau blakus citām pļavām Tādas ir, kas baltas zied, Tāpēc neejiet tām garām, Arī citiem neliedziet. Vienu ziedu – ne jau vairāk – Sev pie krūtīm piespraudiet, Un tad ejiet prom vai tālāk, Un par sauli domājiet. Piedz. Lai tās pietiek visām dienām, Rudeni, kas solot nāk; Lai ir gaiši tad, kad vienam Nāksies tumsu kliedināt. Ja jau blakus citām pļavām Tādas ir, kas baltas zied, Neejiet nekad tām garām, Arī citiem neliedziet....

Vēlējums Diena kā diena Vai Saule spīd, vai lietus līst,vai lietus līst, Tik tu tai vari krāsu piedot, Tik tu to vari piepildīt. Kad darbi iesāktie jau galā Un tālāk nebūtu kur steigt,vairs nav kur steigt, Tad kaut kur zemapziņā tālā Jau tevi varavīksne sveic. Piedz. Līksmai dienai - putnu dziesmu, Aukstai - ugunskura liesmu, Labam miegam - jūras šalku,šalku, Lielām slāpēm - rasas malku, Karstai dienai - vēju lēnu, Nogurumam - vēsu ēnu, Tumšai naktij - zvaigžņu lietu,lietu, Sirdī mīlai - siltu vietu!...

Dziesmiņa par alu No apiņiem un graudiem darīts un koka mucās krāts, Kopš senu seniem laikiem tam miestiņš bija vārds. To svētku galdā cēla un godāja labprāt, Pat likumus par alu izdeva. Alus, alus, alus, kad vasaras tveice māc, Alus, gaišais, alus top jautrāks prāts. Gan Aldaris, gan Cēsu, gan Tērvetes jo labs, Gan Užavas, gan Bauskas, gan Valmiermuižiņas, Gan Lāčplēša, Piebalgas, gan arī Mītavas, Ar Jāņu sieru labi saprotas, arī Brenguļu Alus, alus, alus, kad vasaras tveice māc, Alus, tumšais, alus top lustīgs prāts....

Tev jāatnāk Tev jāatnāk, lai cauri sāpēm Es spētu īsta prieka slāpt, Lai varētu pa dienu kāpēm Vēl nenoguris kāpt un kāpt. Tev jāatnāk, lai, saules zeltīts, Deg šogad visu ziemu dārzs, Lai katrs vārds ir laimei veltīts Un katrs skatiens smaidu kārs. Tev jāatnāk, tev jāatnāk, Tev jāatnāk, tev jāatnāk. Tev jāatnāk, lai marta palos Most jauna pavasara rīts, Lai manu mežu koku galos Viss putnu dziesmās skan un trīc....