Pumpuriņi

Pumpuriņi, Pumpuriņi esam mēs. Super zēni, meitenes. Cāļi, Knīpas, Knauķi, Tīņi - esam visi Pumpuriņi! Meža pļavā zili zaļā “Pumpuriņi” savā vaļā. Savāc čiekurus un ogas, Saliek rindā tā kā pogas, Saliek rindā tā kā pogas. Visiem jautri iet! Hei! Visi dziesmas dzied! Hei! Lēkā tie un smej’, Meža dančus dej’! „Pumpuriņi” esam mēs, Super zēni, meitenes. Varam dziedāt, varam smiet, Ka tik kopā jautri iet. Ka tik kopā jautri iet. Saliek ogas nošu rakstā, Saliek vārdus dziesmu tekstā. Iznāk jauna dziesma viņiem, Mūsu maziem „Pumpuriņiem”, Mūsu maziem „Pumpuriņiem”. Visiem jautri iet! Hei! Visi dziesmas dzied! Hei! Lēkā tie un smej, Meža dančus dej! „Pumpuriņi” esam mēs, Super zēni, meitenes. Varam dziedāt, varam smiet, Ka tik kopā jautri iet.

Gribu lidot gaišās domās Spēlēt debeskrāsu lomas Dziedāt, just, kā manā varā Uzplaukst bērza zelta skara Gribu mīlēt pasauli Skūpstīt vēju, sauli Draugos būt ar varavīksni Meklēt zvaigžņu ceļā līksmi Ja tu gribi, tūlīt notiks tas Heija, heija! Nāc ar mani karstās vasarās, Ziemās un pavasarī, Rudeņos nāc droši arī, Ja tu gribi, tūlīt notiks tas! Dāvāšu Tev savu smaidu milnu Heija, Heija! Maigu ķīpes krāšņās draudzību! Kad pavasarā vēji trīc, Tev zelta skara piezvanīs, Kad pavasara siltie vēji trīc. Sniedz man roku tūlīt, draugs, Vienosimies savās sirdīs. Mīlestībai spēka daudz, Šis ir īstais laimes brīdis. Sniedz man roku tūlīt, draugs, Vienosimies savās sirdīs. Mīlestībai spēka daudz, Šis ir īstais laimes brīdis Tev! Lai šī dziesma maniem draugiem skan Heija, heija! Zelta skara katram šodien zvan! Ka zelta skarā ir tā vara, Ka laimi, prieku, mīlu dāvā, Lai šī dziesma draugiem maniem skan! Saules miglā vēlos visus tīt Arī tos, kas tālu, tālu mīt

Tev par pilsoni, pasaule, nederu, kaut man kabatā pases un kartes, jo es zinu, ka jābūt man Latvijā augustā, decembrī, martā. Piedz. Dzīvo ar Latviju, Elpo ar Latviju, Man jābut Latvijā. Jo bez manis lazdas neziedēs, jo bez manis tur neizdīgs bekas, jo bez manis rakstītās kamanās Ziemsvētki nesabrauks – pasaulīt, tādas būs sekas. Tev par pilsoni, pasaule, nederu, kaut man kabatā pases un kartes , jo es zinu, ka jābūt man Latvijā janvārī, jūnijā, martā. Piedz. Jo bez manis lazdas neziedēs, jo bez manis sniegs aizpūtīs tekas, jo bez manis drebošā kumeļā Jānītis neatjās – pasaulīt, tādas būs sekas. Tev par pilsoni, pasaule, nederu, kaut man kabatā pases un kartes, jo es zinu, ka jābūt man Latvijā septembrī, novembrī, martā. Piedz. Jo bez manis lazdas neziedēs, jo bez manis sals pekaiņiem pekas, jo bez manis svecītes krastmalā vēji nopūtīs – tādas būs, pasaulīt, sekas.

Rīts, es logu atvēru un spožai saulei uzsmaidu. No pumpuriem, kā zīmes, zaļas lapas. Ko lai saku? Ai pavasaris atnācis un vēl zaļā zāle. Likšu somu plecos es un došos tālu tālu. Ut tā pie sevis dungoju Šo pavasara dziesmiņu. Kā var to nemīlēt, ja uzplaukusi pasaule? Diena paiet nemanot ar puķēm, kokiem runājot Ar cilvēkiem, kas pavasara lietu mūžām skrietu. Ai zemeslode griežās tā pat kā man galva. Tu jautā – “Kā man sviežās?”. Es smaidu līdzi saulei

Es vēlos iemīlēties un skaties punktu izvelēties. Aizceļot un jūras šalkos, dziedat saulei, vējos dancot, iemīlēties! Uzvilkšu sarkanu kleitu, matos iešu puķu rotu. Apsēdīšos jūrās kapa, rakstīšu tev dzeju lapa, paliksi uz mūzu sirdi mana! Es vēlos iemīlēties līdz pašam ausim! Es vēlos iemīlēties un spārnus atvērt Debesīm! Es tevi iemīlējos līdz pašam ausim un man galva reibs no mūsu mīlestības. Neklausa tavu un manu sirdi un tikai viens vienīgs puksts! Es vēlos iemīlējos, acu mirkli iemirdzējos. Blakus tev aug zālē zaļāk, saule vaigus silda vairāk, putni kokos čivina daudz skaļāk! Es vēlos iemīlēties līdz pašam ausim! Es vēlos iemīlēties un spārnus atvērt Debesīm! Es tevi iemīlējos līdz pašam ausim un man galva reibs no mūsu mīlestības. Neklausa tavu un manu sirdi un tikai viens vienīgs puksts! Es vēlos iemīlēties līdz pašam ausim! Es vēlos iemīlēties un spārnus atvērt Debesīm! Es tevi iemīlējos līdz pašam ausim un man galva reibs no mūsu mīlestības. Neklausa tavu un manu sirdi un tikai viens vienīgs puksts!

Nāc , rādīšu tev brīnumu Nāc, stāstīšu tev pasaku Par to, kas mūs gaida Par sniegu maijā, Kas mūs sasildīs. Ļauj ziedēt visai pasaulei, Ļauj būt tavai princesei Uzzīmēt sapni, kurā abi Mūžīgi dejosim, jo kopā! Apturēt laiku varam tikai ar smaidu, Varam paceltie augstu debesis Palūgties , zvaigznēm , lai tālāk mūs aizved, Uz vietu , kur nepazīs Sirds , kas tumsā ilgi nekusi Ar tevi tagad kopā plaukusi Tā smaržo ,ka pļava ziedu laikā. Ka toreiz vakarā. Skat, mūsu sapņi piepildās un visi ceļi pavērās Nāc man blakus , iesim ātrāk, Lai nepaspēj uzaust rīts, Jo kopā!