Pēteris Upelnieks

MC Bārda: Jājājā Bārda šeit! Jā,paklau! Sarakstīts jau tonnām,to laidu garām,laidu fonā. Ticēt Dievam-vai tad tas ir normāli? Ja katru dienu esmu bijis komā,lūk tā mans garīgums Ir kļuvis formāls. Bet iesākumā bija vārds un tā sākās spēle,visu radīja kāds Un deva izvēli! Bet mans prāts nekad nevar izlemt,kā Sākt savu ceļu,iet pāri krīzēm. Tā nu gāju ar muguru pret Radītāju,iedomājies,ka esmu baigais vadītājs. Jo kad bija kaifs,es šo ceļu turpināju,atdzīt bailes,ka Gāju es uz tumsas māju. Vārds, kur ienāk gaisma,pazūd tumsa,hey-kāda ticība mani Tagad stums,ja tā kā davana tiek dota mums un tas ir mīlestības Sūtījums! Piedzis: Teikt Tu vari daudz,vai tās ir debesis kas sauc Ja pat sirdī Tev ir auksti,tad saņem mīlestību draugs! 2x

Tu stāvi manā priekšā, Un vairāk nesaki neko, Vai laidīsi tu mani iekšā, Vai man jāziedo kaut ko. Vai tu vēl stāvi manā priekšā, Joprojām nesaki neko, Man te auksti tavā priekšā, No augšas sevi vērojot. Es tevi mīlu, Vairāk nevajag neko, Es tevi mīlu, Lai tavai gaismai jāseko, Lai katra diena jādzivo, Lai katrai domai jālido...jālido...jālido. Tu atkal stāvi manā priekšā, Un klusē nesakot neko, Beidzot saplūstam mēs vienā, Bij man sevi jāziedo. Es tevi mīlu, Vairāk nevajag neko, Es tevi mīlu, Lai tavai gaismai jāseko, Lai katra diena jādzivo, Lai katrai domai jālido...jālido...jālido. JĀLIDO...