Ak cik labi Ka tu klabi Drīz mēs abi Grabēsim Ceļa stabi Nedzer šņabi Bet mēs dzersim Dziedāsim Un kad saule kāps no gultas Abi grāvi sildīsim Ak cik velniš - Ķīgi labi Ka tu klabi Tikai tad Kad ielej Vienu šņabi Ka tu nekla- Bi tāpat.
Baigi drūmo Bēdu stāstu Stāstīšu tev Klusu klusu Apkrāvies Ar kaķa lāstu Nenoķēru Zelta blusu Nezinu Ko tagad darīt Laikam nāksies Bekot iet AUGSTU AUGSTU KĀDĀ ZARĀ ZELTA BLUSA DAIĻI DZIED
B E Vien paklausies, kā lakstu gailis B E Tik koši kārklu krūmā pogā, A E Un pazudīs tev visas bailes, B B7 E Tu jutīsies kā lācis ogās. Piedz. E Un tāpēc rīt vai aizparīt A Mēs varam nonākt lielos naidos. E Nekā tur nevarēs vairs darīt - F# A E Par šito es visdiktāk baidos(dikti,dikti baidos). B E Pavisam drīz jau tevi cienās B E Un, ja būs pacienājuši, tad arī mīlēs. A E Tu labi zini, kad šis brīdis pienāks, B B7 E Un ne par piparkūku nepārspīlē. Piedz. E Un tāpēc rīt vai aizparīt A Mēs varam nonākt lielos naidos. E Nekā tur nevarēs vairs darīt - F# A E Par šito es visdiktāk baidos(dikti,dikti baidos). SOLO B E B E A E B B7 E E A E F# A E B E Pavisam drīz jau tevi cienās B E Un, ja būs pacienājuši, tad arī mīlēs. A E Tu labi zini, kad šis brīdis pienāks, B B7 E Un ne par piparkūku nepārspīlē. Piedz. E Un tāpēc rīt vai aizparīt A Mēs varam nonākt lielos naidos. E Nekā tur nevarēs vairs darīt - F# A E Par šito es visdiktāk baidos(dikti,dikti baidos). -K. Ruņģis
C(m) Kārna vārna Uz slapa kapa Man savu patiesību ķērc Vai tiešām viņa neattapa ka viss tas - tikai joka pēc G Vai tiešām viņa neattapa F C ka viss tas - tikai joka pēc G F Ak vai cik stulbi C nosist gulbi F C Bet stulbāk vēl ja vēlāk žēl F C F Tad ir tik velnišķīgi stulbi - ik rietā sarkans gulbis kvēl G Tik stulbi, stulbi, stulbi kvēl C Ka jāsit vēl F7 Kārna vārna Uz slapa kapa C Man savu patiesību ķērc G Vai tiešām viņa neattapa F C ka viss tas - tikai joka pēc G Ab Ak vai cik stulbi C nosist gulbi Ab F Bet stulbāk vēl ja vēlāk žēl Ab C Ab Tad ir tik velnišķīgi stulbi - ik rietā sarkans gulbis kvēl Eb Tik stulbi, stulbi, stulbi kvēl Bb Ka jāsit vēl C Ka jāsit vēl G F Ak vai cik stulbi C nosist gulbi F C Bet stulbāk vēl ja vēlāk žēl F C F Tad ir tik velnišķīgi stulbi - ik rietā sarkans gulbis kvēl G Tik stulbi, stulbi, stulbi kvēl C Ka jāsit vēl
Bbm Viena alga, kas tev priekšā - Db draugu pulks vai zvēru bars. Eb Galvenais, lai tevī pašā Bm F uzplaukst sapumpurots zars. C7 Mazi sivēntiņi rukšķ F ilgi, ilgi priekā zaļā. D7 Tāpēc jau mans nams ir tukšs - G durvis atstāju es vaļā. *Breakdowns ir pa F C7 Pillā traukā nav kur līst, F caurais trauks - tas nav pat pustrauks. D7 Ilgi, ilgi nenovīst, G ātri, ātri lai viņš uzplaukst! Akordi ņemti no J. Kulakova oriģ. notīm
A Bija silta Dieva diena, F# D un uz zemes bija jauki. E A Bet kaza kāpa debesīs. E Cik reizes Dievs nogrūda, A tik reizes kaza atkal kāpa, kāpa.. E Cik reizes Dievs nogrūda, A tik reizes kaza atkal kāpa, kāpa.. D E7 Arāji apstājās, laiks apstājās, D E7 kaza kāpa, simts gadu pagāja, D E7 tūkstots pagāja, bet kaza kāpa. A Tas ir tas piemineklis. F# Tas ir tas piemineklis. D Tas ir tas piemineklis. E A Re kur kāpj debesīs!
Mana Dziesma No Jura Kulakova grupas repertuāra. 1986. mūz. J. Kulakovs vārdi M. Melngalvs D Am G/D D To trolejbusu gaidu, kur vizinās viens smaids, D Am G/D D Turpat brauc arī bēda, viens apaukstējies vaids, D Am G/D D To trolejbusu gaidu, kur vizinās viens smaids, D Am G D Kāds izkāpj ārā. Kurš no tiem? Neviens? Em C D Un mani nervi vārās. O, jā. D G Bm Es aizeju pie nabagiem Am C Un grūžu viņu kārās mutēs G Vien savu dziesmu dienišķo, Bm Am Vien savu dziesmu. D G Bm Es aizeju pie nabagiem Am C Un grūžu viņu kārās mutēs G Vien savu dziesmu dienišķo, Bm Am Vien savu dziesmu. C D Vien savu dziesmu. G Em Nē, dvēsele man neizputēs, C D Es visu naudu lieku stutēs. G Em Nē, dvēsele man neizputēs. C D Kož tūkstoš mutes tūkstoš butēs. Em C D Vai zutim tava slava kutēs? o, nē. G Em Nē, dvēsele man neizputēs, C D D D C G Nemūžam nepieļaušu to. Drusku MRu pielabots Janča variants, kas arī nav slikts. Šādas notis publicētas avīzē "Padomju Jaunatne" 1987.g. janvārī.
intro: E A E A E A E A E A Tu aizbrauci ar pirmo trolejbusu E A Es būdā atgriezos un taisījos uz dusu E A F#m Man iesāpējās kaut kur krūšu rajonā Em C D Un sāp vēl tagad kad par tevi jādomā G C D Kam visam vienmēr jābeidzas tik slikti G C D Kam pelēks pretīgs rītiņš allaž aust tik dikti G C D Nu aizbrauc kas tad ir vienalga man Am G D Kaut tavi čukstieni vēl manā būdā skan solo: G G D/F# D/F# Em Em D/F# D/F# G G D/F# D/F# EmC CHm HmD D atkārtojums otrreiz solo: Am G D D .... MRu
D Am G D To trolejbusu gaidu, kur vizinās viens smaids, D Am G D Turpat brauc arī bēda, viens apaukstējies vaids, D Am G D To trolejbusu gaidu, kur vizinās viens smaids, D Am G D Kāds izkāpj ārā. Kurš no tiem? Neviens. Em C D Un mani nervi vārās. O,jā. G Bm Es aizeju pie nabagiem Am C Un grūžu viņu kārās mutēs G Bm Vien savu dziesmu dienišķo, Am D Vien savu dziesmu. G Em Nē, dvēsele man neizputēs, C D Es visu naudu lieku stutēs. G Em Nē, dvēsele man neizputēs. C D Kož tūkstoš mutes tūkstoš butēs. Em C D Vai zutim tava slava kutēs? o, nē. G Em Nē, dvēsele man neizputēs, C D Nemūžam nepieļaušu to. Labots pēc oriģ. notīm
E B Melna čūska vidū jūras samaļ manu zelta tiltu. E Un uz katra betonmūra uzber sauju velna miltu. B Peronmalā malku cirtu, sliežu starpā kūru sārtu, E div' vilcieni gaisa skrēja, pārbraukdami manu vārtu. A Krauklīt's sēž stabiņā, E Paša staba galiņā. B Kādu dziesmu koklē viņš Kādu, kādu, kādu, kādu, A E Kādu dziesmu koklē viņš E B Kas meitiņu baltu dara, ja ne krāna ūdentiņš E Kas meitiņu baltu dara, ja ne krāna ūdentiņš