Oskars Deigelis

Kā no jauna piedzimis laimīgs Dvēselē un prātā viss izmainīts Tagad varu patiesi gaidīt To dienu kad es būšu tur Tur kur saule spīd Spožāk vēl kā rīts Un kā zelts izkaisīts Vārdos neizsacīt To cik tagad viss Kļuvis patiesi īsts Jauna diena jauna cerība Tev Viss ir mainījies nav ko izlikties Pat ja visa Zeme nostājas pret Zini ka Tev ir Dievs kas liek nepadoties Zini ka Tev ir miers kas liek nepagurt Vai Tu esi piedzimis laimīgs Ja nu nē tad nāc būsi izmainīts Tagad vari patiesi gaidīt To dienu kad Tu būsi tur

Kā domu graudi miltos pārvēršas Tā laika plūsma smiltīs apstājas Kur prāts ar īstenību krustojas Tur pazūd visas šaubas neziņa Kungs es nezinu Bet es uzticos Kungs es neprotu Bet es paļaujos Vai esi aizmirsis kas tika teikts Kas neprāts jūsu acīm mums ir beigas Un arī sākums kas būs jauns vēlreiz Tad atceries cik ātri dienas steidzas Kā nevainīgi putni lidinās Bet dvēseli tie visu saplosa Kur prāts ar īstenību krustojas Tur acis atvērtas ir ticībā

Kad pazaudēts ir tas ko neatgriezt Man gribas saulei pretī skriet Pa varavīksnes kāpnēm uzrāpties Un līdz ar viņiem pasmieties Bet pasaule ir tāda savāda Ka atpakaļ vairs negribas Kā redzi man ir labi arī tā Dzīvot pasakā Ļauj man Tevi noskūpstīt Uz atvadām lai paliek silti Gribu tagad un tūlīt Sajust to, ka esam brīvi Neaizmirst un apsolīt Ka atminēsimies šo brīdi Neatlaid vēl mani šodien Atmiņas kā šokolāde plūst Un pūdercukurs pāri kūst Vai kādreiz vēl tik saldi būs Jūtot pakrūtē kā sūrst Es zinu, ka būsi laimīga Tas mazliet traku padara Bet visas skumjas triekšu es Atvarā (2X) Ļauj man Tevi noskūpstīt Uz atvadām lai paliek silti Gribu tagad un tūlīt Sajust to, ka esam brīvi Neaizmirst un apsolīt Ka atminēsimies šo brīdi Neatlaid vēl mani šodien Neatlaid roku, mazliet vēl ir laiks Pāris stundas un man atiet reiss pēdējais Man tur viss kā parasti, koncerttūres, you know Daudz negulētas naktis, show after show Tāpēc viss ko vēlos tagad, vēl ar Tevi pabūt Apskaut, sajust, vēl dažas minūtes Un man jādodas, skūpsts uz atvadām, please Nevajag skumt, gaidi mani drīz (2X) Ļauj man Tevi noskūpstīt Uz atvadām lai paliek silti Gribu tagad un tūlīt Sajust to, ka esam brīvi Neaizmirst un apsolīt Ka atminēsimies šo brīdi Neatlaid vēl mani šodien

Ir dienas kad spēku izsīkums Šķiet viss kam es ticu pārpratums Un šaubas kā nazis sirdī dur Zeme griežas bet miera nav nekur Tad apstāties patiesība liek Un nemiers kā vētra projām iet Es vēlos nekad vairs neaiziet Un pie Tevis cieši turēties Dvēsele dzied Un izslāpis grēcinieks Skrien pret gaismu kas nepāriet Dvēsele dzied Par dienu kad visi kuri Tevi nīst Uz ceļiem nokritīs Būs grūti es neesmu izņēmums Jo pasaule nav mans patvērums Un atkal kā vienmēr suņi ries Bet es zinu pie kā man turēties Un kad pazaudēts ir viss Tieši tad ir brīnums noticis Tici man Tu piecelsies Ja pie rokas Viņam turēsies

Kā rietoša saule Ir lūgšana manējā Es atveru plaukstas Un ielieku Tavējās Vienalga ko citi teic Es nespēju neredzēt Tu esi šeit Maskas krīt Un pagātne līdzi Īsts ir mirklis kad Ēnas slīd Un gaisma tā nāk No Tevis tā nāk Izglābts Tavās rokās Ar Tavām acīm dziedināts Izglābts Tavās rokās Ar Tavu vārdu spēcināts Es ceļu rokas augstu Debesīs Es ceļu rokas augstu Debesīs Es ceļu rokas augstu Debesīs Tu mani sauc No ikdienas drūzmas Ir zaudētas atmiņas Ir zaudētas jūtas Pat draugi un paziņas Bet Tu mani atjauno Tu maini un pārveido Es jūtu to

No Debesīm sākas viss tas kam sākties lemts Un eņģeļu spārni šo sapni nosargā Vien zvaigznes un klusums par lieciniekiem kļūst Bet laime kas sirdī lai nekad neizkūst. Cerība neizgaisti Tu Ticība apņem visus mūs. Kā Debesu pērle ir Tava mīļā sirds Un dvēsele mana Tev klusi dziesmu dzied Es ieklausos vējā tas daudz ko pateikt var Par mīlu un naidu kas mūžam visus skar. Cerība neizgaisti Tu Ticība apņem visus mūs....

Skrienot cauri putekļiem Grēku pilniem palagiem Pāri namiem apsēstiem Pretim lokiem apburtiem Un skrāpējot rētas tā nemanot prātu sev jauc Bet sadzirdēt nespēj ka Debesis raud Viņa meklēja mīlestību Tur kur tās nav Tur kur tās nav Viņa padevās mirkļiem Un salauza sirdi kas jau Ir cietusi daudz Viņa atdeva sapņus un cerības Katram kas viņu sauc Viņa meklēja mīlestību Tur kur tās nav Tur kur tās nemaz nav Dienas iet bet vēl aizvien Pāri duņām viņa skrien Pagrimstot zem atvariem Visur savu sirdi sien Un ārstējot brūces tā nezinot dvēseli žņaudz Bet vēl aizvien nedzird ka Debesis raud Kāpēc Dievs Tu dari tā Liec man ciest bez iemesla Kā lai topu stiprāka Viņa lūdz bet nedomā

Labrīt un jā es šobrīd neesmu omā Par ko tad tā es nezinu pats Man nekrata ja Tu par mani domā Ko viņš vispār iedomājas atradies „stārs” Starp citu kad es nācu pie jums man bija Tāds super notikums lietutiņš lija Un atklājās ka zābaks ir caurs vai die’ Šajā dienā karma mani lutina liels paldies Parka soliņi nosēdēti Ceļa segums izpostīts Pelēcība sit man pa krūtīm Spēj tik nesajukt un pasmaidīt Kāds pienāk klāt un jautā vai viss ir labi Es saku jā bet patiesībā Man tracina ka Tu te tik ilgi stāvi Kāpēc nevar likt man mieru vienkārši tā Ko vēlos es?...

Es nelūdzu lai Tu sniedz man to ko vēlos Visrūgtākais ir kas cits ko sagremot Vai tiešām lūpas ir jātur ciet lai atklātos? Es domas nelasu nav pa spēkam izburtot Kā no ikdienas atslēdzies Pret dzīvi laikam noziedzies... Tik tukšu mani atstāji, pameti Bija pašam jāuzmin Ka varu Tevi negaidīt Salāpīt Man rētas nāksies vienam Jo cik gan grūti Tev bija likt man nojaust Ka iznākums būs tāds Tik tukšu mani atstāji, salauzi Paldies, es tagad zinu kā ir ciest....

Ar katru dienu biežāk skaļi balsis galvā kliedz „Tu taču apzinies ka šobrīd viņu ar rokām neaizsniegt?” Jo vairāk laika paiet, jo viss nereālāks šķiet Bet man nav kur skriet, vismaz prāts tā liek Redzu sevi tagad bāra logā Un vienu glāzi paceļot jau stiepjos pēc otrās Kā suns kas noklīdis, pagalam izmircis Es nepaspēju šodien saņemt sevi rokās Starp debesīm un zemi ilūzijas uzburtas Es nepazīstu Tevi, laikam sevi arī, tā izskatās Bet balsis galvā nemitīgi par gudrām izliekas „Piepildījums tas pēc kā jācīnās” Dienas vairs pat nešķiet vienmuļas Kad izliekos ka viss ir kārtībā Ir skumjas paslēptas no saules gaismas Bet pienāk atkal nakts un sāp....