Opus

ievads: Cm Fm Bb Cm Cm Fm Bb Cm Cm Fm Kurp joņo vēja suns, vai dzenā pēdas tam kāds? Bb Cm Šai pilsētā nav ievērots nekad vēl tāds. Cm Fm Caur pūli lauzdamies kā mērķi zinādams skrien, Bb Cm Skrien vēja suns bez atelpas tik tālāk vien. Ab Bb Cm Un ļaudis apstājas, ir savāds satraukums, Eb Bb/D Cm Bb Cm Nekad tā joņojis vēl nav neviens no mums. Ab Bb Cm Vai neprāts viņu dzen, vai nāve ķer to ciet? Fm Bb Cm Un drošākie no pūļa sāk tam līdzi skriet. Cm Kurp joņo neprātīgais vēja suns, neviens vēl nezin to, Ab Bb Cm Un cauri pilsētai kā vējš, kā vējš, kā vējš tas aizjoņo. Cm Fm Jau visa pilsēta skrien vēja sunim līdz, Bb Cm Un ziņkārē it visu sirdis krūtīs trīc. Cm Fm Ja kāds no skrējiena krīt, to simtiem pēdu min. Bb Cm Kurp vēja suns tos vilina, ir jāuzzin! Ab Bb Cm Kad beidzas pilsēta un sākas jūras krasts, Eb Bb/D Cm Bb Cm Suns apstājas un redz, cik viss te neparasts. Ab Bb Cm Viņš priekā rej un lec tik tā kā suns to prot, Fm Bb Cm Bet ļaudis stāv un vēja suni nesaprot. Cm Bet nemana nevienu vēja suns, ir beidzot laimīgs tas, Ab Bb Cm Jo savās asinīs viņš nav, viņš nav, viņš nav no pilsētas. solo: Cm Fm Bb Cm Cm Fm Bb Cm

G C D D G C D D G Nāc un rāpies man līdz D Manās septītajās debesīs. D Vai tad var tā uzreiz G Un vai enģeļi mūs neizdzīs. G Ne jau enģeļi tur D Tikai sikspārņi tev matus sies. D Oo!Kā vaigi tev zied B7 OO..kā sirds man dejo, piesargies! PIEDZ. Em Am Tiksimies septītajās debesīs D Tajās debesīs B7 Mājas bēniņos, kur Em Am Sikspārņos pārvērtīsies mākonis D Tīsies mākonis B7 Izspūrušos matos. (2x) G Man virs galvas ir jumts D Nevis debesis septītās D Esam divatā mēs Un vai G Laime Tev ar to par maz? G Kapēc meloji man D Un vēl iemānīji bēniņos? D Lai par septītajām debesīm B7 es šonakt sauktu tos PIEDZ. G D D G G D D B7 PIEDZ. G C D D G C D D G

Dm G Sauciet kalpus F C Dm sauciet no tumšiem siliem uz ceļa Dm G Pūtiet ragus F C Dm tirgos un ielu stūros cik spēka Piedz. Bb F Rīt vai parīt G Dm Valdniece modīsies no miega Lepnie kungi, pametiet savu godu un naudu. Lūdziet sievām novēlēt savus bērnus tai kalpos. Jūras malā septiņsimt gadu bēdas tā izguļ. sauciet kalpus, sauciet no tumšiem siliem uz ceļa F Am Rīt jau modīsies mūsu valdniece, Dm Bb G klausīsies pēc savu kalpu dziesmām. F Am Mēs dziedāsim mūsu valdniecei Dm Bb G karalienei Latvijai caur mūžiem!

F Dm C Kāda dzejnieka namā F Dm C Notika reiz karnevāls A# F A# Viesiem tika pavēlēts F A# Tik bez maskām ierasties F C Tomēr nāca maskās tie F Dm C Dzejnieks stāvēja durvīs, F Dm C rāva viesiem maskas nost. A# F A# Kas ar tādām grūtībām F A# gadiem pielāgotas bij' F C un pat pieaugušas klāt. F C Visi skatījās visi brīnijās A# C kā var tik daudz svešu seju būt F Kā cilvēks cilvēkam A# C Var tik svešs pēkšņi kļūt. F C Viesu izmisums bija iznākums, A# C visi rokām sejas klāja ciet F un lūdzās dzejniekam - A# C maskas mums atdodiet. F Dm C Dzejnieks sacīja cēli, F Dm C lai bez maskām dzīvojam. A# F A# Visiem likās tas kā murgs, F A# un pats dzejnieks aizdomīgs, F C kas par labu maskējās. F Dm C Viesi atmaskotie F Dm C metās virsū dzejniekam, A# F A# kas kā nogrēkojies bērns F A# lūdzās masku pasargāt, F C bet par vēlu bija jau... F C Ai cik labi tas, ai cik labi tas, A# C tā tik pasakās vien notiekas F La-la-la-la A# C La-la-la-laLa-la-la-la....