Olga Rajecka

D G/D Debesīs, nu dien, ir vietas daudz. A/C# F#7/A# Bm Es klausos vēji padebešus jauc Bm/A G B7/F# Un es gaidu, varbūt, rīt man Em Em/D A/C# Man laimēsies šai vietā D G/D D Pie debesīm laimi ieraudzīt. Mežmalā nudien ir puķu daudz. Pat nezinu, kā visas vārdā sauc, Bet es ceru varbūt rīt Man puķes pateiks priekšā, Kur mežmalā laimi ieraudzīt. Bm F#m G D D/C# Laime putnam, kas pret vēju lido brīvs. Bm F#m G Asus4 A Laime asnam, kas pēc salnas uzzied dzīvs. Bm F#m G Gm Laime mātei savus bērnus sagaidīt. D D/C# Bm G D Man laime ir, varbūt, ar dziesmu sasildīt. Pasaulē, nu dien, ir ļaužu daudz. Es gaidu vienu, kuru nesajaukt Ne ar puķi mežmalā, ne ar vēju padebešos, Es ceru būt viņa tuvumā.

F# B F# B C# F# F# Ja tu būtu ziedošs ķirša koks, B F# Tad es būtu maiga bite. B F# Ja tu būtu maiga bite, C# B# Tad es būtu tevi gaidošs bišu strops. Ja tu būtu mani gaidošs bišu strops, Tad es būtu stropa mīļa zeme. Ja tu būtu stropa mīļa zeme, Tad es būtu debess pāri tai. Nu tik tuvu debess zemei klāt Tā viens otru varam izdziedāt Nu tik tuvu, ka pat klusē viss Ka ir zeme un ir debesis. Ja tu būtu ziedošs ķirša koks, Tad es būtu maiga bite. Ja tu būtu maiga bite, Tad es būtu tevi gaidošs bišu strops. Tad es būtu tevi gaidošs bišu strops.

B F# B F# B B E B Tu esi kā mīļais brālis E B Un blakus nav pasaules bail E B Tik neaizej kliedzošā tālē F# B Bez tevis es esmu kaila E B Tu esi man ziedoša debess F# Un iecerēts lidojums E B Tu esi man svētku debess F# B Un viss, kas vēl būs starp mums B F# B B E B Es ziedēšu tavām acīm E B Tu būsi mans mīļotais E B Un dvēselei skūpstus mācīt F# B Nespēs neviens man vairs E B Es nesīšu tevi sevī F# Cik ilgi un tālu vien spēšu E B Ja sirds nogurs mīlēt tevi F# B Ar sāpēm to izdziedēšu B F# B E B Tu esi man ziedoša debess F# Un iecerēts lidojums E B Tu esi man svētku debess F# B Un viss, kas vēl būs starp mums F# B Un viss, kas vēl būs starp mums gailitisg

[C] Kad lietus [G] līst un [Am] nepārstāj, [C] tu lēnām pie [G] loga [Am] pienāksi, [C] par tūkstots [G] sapņiem [Am] sapņosi [C] un lietus [G] lāses [Am] skaitīsi. [C] Pēc ziemas [G] pavasaris [Am] nāk [C] un viss, kas [G] dzīvs, tad runāt [Am] sāk. [C] Bez pava[G]sara nav [Am] nekā [C] vien tavā [G] vaigā [Am] asara. [F] Kad lietus [G] līst un nepār[C]stāj, [F] un kāpēc [G] šodien ir [C] tā? [F] Un galvā [G] viss man [C] sajucis, [F] un sev es [G] jūtos apni[C]cis. [C] Pēc ziemas [G] pavasaris [Am] nāk [C] un viss, kas [G] dzīvs, tad runāt [Am] sāk. [C] Bez pava[G]sara nav [Am] nekā [C] vien tavā [G] vaigā [Am] asara. [F] Kad lietus [G] līst un nepār[C]stāj, [F] un kāpēc [G] šodien ir [C] tā? [F] Un galvā [G] viss man [C] sajucis, [F] un sev es [G] jūtos apni[C]cis.

C Kamēr vien akmens Kamēr vien akmens Dm A Dm Kamēr vien akmens augs; G E Am Dm Tu būsi Tu būsi Tu Būsi C G Mans draugs; C Kamēr vien akmens Em Kamēr vien akmens Am Kamēr vien akmens augs; F Em Am Dm G Tu būsi Tu būsi Tu būsi C G Mans draugs; Am Kamēr vien gliemeži skrien; F Kamēr vien gliemeži skrien Dm Em F G Am G Tu piederēsi man vien Am Kamēr vien gliemeži skrien F Kamēr vien gliemeži skrien Dm Em F G C Tu piederēsi man vien. Kamēr vien akmens Kamēr vien akmens Kamēr vien akmens augs Tu būsi Tu būsi Tu būsi Mans draugs

Am Saule uguns pirkstiem veidoja Tavu profilu mākoņu javā Un saulei blakus tu staroji Zilajā debesu pļavā. Vaibsti mākoņu skulptūrā iegūlās Mīļi un pazīstami,- Tik mirkli, tad projām tu slīdēji, Kā atspulgs, kas ūdenī pamirdz. Am D “Jel uzklausi mani”, tad saucu tev, G “Tu nedrīksti aizlidot, dzirdi”, Am D Bet vārdi pār lūpām nenāca, G Tie sadega dziļi sirdī. Am “Jel uzklausi mani!” D G Tad manīju, ka ēna tev pāri skrēja Am D Un tāles uz brīdi satumsa , G Un vaibsti tev nodrebēja. Tu saprati mani, tu saprati, Bet tikai mirkli tas bija, Tad vējš tevi gabalos samala - 2x Un tālumos izkaisīja.

Db Kamēr vien akmens Kamēr vien akmens Ebm B7 Ebm Kamēr vien akemens augs; Ab A0 Bm Eb7/G Tu būsi Tu būsi Tu Būsi Db Ab Mans draugs; Db Kamēr vien akmens Fm Kamēr vien akmens Bm F7 Bm F7 Bm Kamēr vien akmens augs; Gb Fm Bm Ebm Ab7 Tu būsi Tu būsi Tu būsi Db Ab Mans draugs; Bm Kamēr vien gliemeži skrien; Gb Kamēr vien gliemeži skrien Ebm Fm Gb Ab Bbm Ab Tu piederēsi man vien Bm Kamēr vien gliemeži skrien Gb Kamēr vien gliemeži skrien Ebm Fm Gb Ab Db Tu piederēsi man vien. Kamēr vien akmens Kamēr vien akmens Kamēr vien akmens augs Tu būsi Tu būsi Tu būsi Mans draugs

F Am Kā akmens tavi plaksti guļ Dm C uz manām plaukstām, Bb Dm C Bb F uz manām plaukstām, F Am Kā noguruši putni guļ Dm C un skropstām taustās, Bb Dm C Bb F un skropstām taustās, Es domāju, ka sildīšos pie tavām lūpām, pie tavām lūpām, Bet brien caur lietu vēss, caur miglu klūpošs, caur miglu klūpošs. Dm Am F Am Jau atkal viens, kas jāsilda, Dm C kas jāskauj maigi, Bb Dm C F kas jāskauj maigi, Bet nemierīgas ēnas skrien pār tavu vaigu, pār tavu vaigu. “Vai būsi tu mans patvērums?”, tu mēmi jautā, tu mēmi jautā, Bet tālā ceļā zvaigzne tur pēc manis taustās, pēc manis taustās

Am Brāl, es saku, apnikusi Dm F E man šī suņu mīlestība, Am Man pie tevis klajā laukā, Dm F E man pie tevis naktī gribas; Am Bāžas virsū silti purni, Dm F E padevīgas mēles laiza, Am Viens no sevis labu draugu, Dm F E otrs - mīļu draugu taisa. Am F E Am Am F E Am Am F E Am Am Rej uz mani, smilkst uz mani Dm F E un pa vienu ķēdi staigā, Am Visiem bail par savu ādu Dm F E barga ziema vilku laikā. A E Brāl, es saku, pieņem mani, F#m Es vēl tavu dziesmu zinu. A E Brāl, es saku, pieņem mani, F#m Es vēl tavu dziesmu zinu. Es vēl naktīs līdz ar tevi Vilku barā kāzas svinu. Es vēl naktīs līdz ar tevi Vilku barā kāzas svinu. Brāl, es saku, klajā laukā, naktī, kad tik grūti vienam, Pamet man no vilku dziesmas mēness staru pavedienu. Lai es izkaucos ar tevi, izgaudojos līdz pat rītam Kamēr pasniegs pilnu bļodu suņam, dziesmas izmocītam. Brāl, es saku, pieņem mani, Es vēl tavu dziesmu zinu. Brāl, es saku, pieņem mani, Es vēl tavu dziesmu zinu. Es vēl naktīs līdz ar tevi Vilku barā kāzas svinu. Es vēl naktīs līdz ar tevi Vilku barā kāzas svinu.

A Bm D F#m E A Bm Ko tu, draudziņ, gudro? D Ka nu tik skumīgs prāts, A Bm Pat, ja ūdens plūdi, D F#m Es nesaukšu vairs: “Nāc!” A Bm Tur, kur mūsu parciņš, D Tur tagad staigās vējš, A Bm Ja jau kāds sev patīk, D F#m Lai sēž viņš narcisēs. A E Tu nenāc man līdz! D Tālāk es iešu viena pati. A E Kas pavadīs? D A E A Mēness un lielie greizie rati. Spoguļojies tālāk Ikvienā vitrīnā, Mēness saudzē zāli, Kā raudiens rasa nāk. Pārāk vēlu, draudziņ, Bet nu jau laikam - draugs, Suns uz siena kaudzes Šonakt ilgi kauks. Tu nenāc man līdz! Tālāk es iešu viena pati. Kas pavadīs? Mēness un lielie greizie rati.