Ojārs Grīnbergs

[C] Sāp katru dienu kauli, kauli [G] Oi, oi vairs nevar ciest. [G] Ja nelīdz arī zāles, zāles, [C] Kam velti naudu šķiest? [C] Oi, oi vai tiešām būtu, būtu [G] Laiks man pie tēviem iet? [G] Vēl iedzert sīvo gribās, gribās Un mīlēt mazu[C]liet. [C] Pirtī, somu pirtī [G] iesim mēs, [G] Pirtī, visus tur mūs [C] izārstēs, [C] Pirtī, tāds, kāds esi, [G] sārts un pliks, [G] Pirtī, prom uz upi bariņā [C] žviks! [C] Klau, pirtniek, cik te grādu, grādu? [G] Oi, oi, 130! [G] Kā senās jaunības dienās, dienās [C] Sirds neprātīgi sit. [C] Es taisos upē mesties, mesties [G] Var trieka mani ķert, [G] Bet es vēl gribu mīlēt, mīlēt Mazlietiņ sīvo [C] mest. [C] Pirtī, upes malā [G] somu pirts, [G] Pirtī kļūstu jauns un [C] jauna sirds, [C] Pirtī, sirds man pēkšņi [G] bailēs gurst, [G] Pirtī, mājās pirti vecene [C] kurs.

Sens tik [G] sens ir tas stāsts, Sens, tik [C] sens ir tas laiks. Pirmais [G] skats, pirmais smaids Un [C] glāsts... [C] Kad gadiem es pāri skatos, [C] Tas liekas sen, liekas tik [G] sen... [G] Bij toreiz man jūnijs matos, [G] Nu salnu vējš salnu [C] dzen. [C] Kad gadiem es pāri skatos, [C] Kas tur aiz vasarām vēl [F] skan. [F] Tur mīla, sapņi, rudzi [C] statos. [G] Par tiem teic vēlreiz, vēlreiz [C] man! Sens tik [G] sens ir tas stāsts, Sens, tik [C] sens ir tas laiks. Pirmais [G] skats, pirmais smaids Un [C] glāsts Sens, tik [G] sens ir tas stāsts, Sens, tik [C] sens ir tas laiks. Zuda [G] skats, zuda smaids Un [C] glāsts

A D D A - priekšspēle A Jel, saki – jūras dziļumā kas tur mīt, E Jel, saki – vētrā liedagā kas tur spīd, Caur taviem pirkstiem mirdzēdams kas tur krīt? ADDA Kā sarkans pavediens. Kas tavām naktīm melnajām liks lai gaist, Kas tavām dienām baltajām liks vēl kaist, Kas tev uz krūtīm maigajām degs tiks skaists? Tik dzintars, dzintars vien. Piedz. Vēros tavos matos – dzintars tajos mirdz, Tavās lūpās skatos – dzintars tajās kvēl, Tavā balsī klausos – dzintars tajā skan, Tikai sarkans dzintars vien. Kas taviem mirkļiem laimīgiem liks vēl augt, Kas nāks pie tevis atmiņās vēl kā draugs, Kas mīlēt, sapņot, ilgoties sauks un sauks? Kā sarkans pavediens. Jel, saki – mīla mūžīgā kas ir tā, Jel, saki – laime ilgotā kas ir tā, Un mūsu dzīve skrejošā kas ir tā? Tik sarkans dzintars vien. Piedz.

Jel, saki - jūras [A] dziļumā, kas tur mīt, Jel, saki - vētrā [E] liedagā, kas tur spīd, Caur taviem pirkstiem mirdzēdams, kas tur krīt Kā sarkans pave[A]diens? [E] Kas tavām naktīm [A] melnajām liks, lai gaist, Kas tavām dienām [E] baltajām liks vēl kaist, Kas tev uz krūtīm maigajām degs tik skaists? Tik dzintars, dzintars [A] vien. [E] Veros tavos matos – [A] dzintars tajos mirdz, Tavās lūpās skatos – [E] dzintars tajās kvēl, Tavā balsī klausos - dzintars tajā skan, Tikai sarkans dzintars [A] vien. [E] Veros tavos matos – [A] dzintars tajos mirdz, Tavās lūpās skatos – [E] dzintars tajās kvēl, Tavā balsī klausos - dzintars tajā skan, Tikai sarkans dzintars [A] vien. [E] Kas taviem mirkļiem [A] laimīgiem liks vēl augt, Kas nāks pie tevis [E] atmiņās vēl kā draugs, Kas mīlēt, sapņot, ilgoties sauks un sauks Kā sarkans pave[A]diens? [E] Jel, saki - mīla [A] mūžīgā, kas ir tā, Jel, saki - laime [E] ilgotā, kas ir tā, Un mūsu dzīve skrejošā, kas ir tā? Tik sarkans dzintars [A] vien. [E] Veros tavos matos – [A] dzintars tajos mirdz, Tavās lūpās skatos – [E] dzintars tajās kvēl, Tavā balsī klausos - dzintars tajā skan, Tikai sarkans dzintars [A] vien. [E] Veros tavos matos – [A] dzintars tajos mirdz, Tavās lūpās skatos – [E] dzintars tajās kvēl, Tavā balsī klausos - dzintars tajā skan, Tikai sarkans dzintars [A] vien. [E]

F C7 F Noviz gadi, aizskan zvani, atnāk mūžs Bb C7 F Noviz gadi, aizskan zvani, atnāk mūžs Bb Am Re, kur muzikanti spēlē, Dm G7 F C7 F Re, kur muzikanti spēlē, manu mū-ū--žu Viss kas labs, viss kas slikts tas mans mūžs Viss kas labs, viss kas slikts tas mans mūžs Laikam pāri nodarījis, Laikam pāri nodarījis, kādreiz būšu Bb F C7 F Vai jūs zināt kas ir dimants saulīt lielā gabalā Bb F G7 C7 Atnāc rītu, paliec dienu, neej projām vakarā Tu tā labā, tu tā sliktā, tu mans mūžs Tu tā labā, tu tā sliktā, tu mans mūžs Gan jau kādreiz sapratusi Gan jau kādreiz sapratusi tu to būsi Bb F C7 F Vai jūs zināt kas ir dimants saulīt lielā gabalā Bb F G7 C7 Atnāc rītu, paliec dienu, neej projām vakarā Viss kas bijis, viss kas nava tas mans mūžs Viss kas bijis, viss kas nava tas mans mūžs Ja es neesmu vēl bijis, Ja es neesmu vēl bijis, tad es būšu Bb F C7 F Vai jūs zināt kas ir dimants saulīt lielā gabalā Bb F G7 C7 Atnāc rītu, paliec dienu, neej projām vakarā Viss kas bijis, viss kas nava tas mans mūžs Viss kas bijis, viss kas nava tas mans mūžs Ja es neesmu vēl bijis, Ja es neesmu vēl bijis, tad es būšu

C G7 Māt, atkal logā zvaigznes kvēlo, C Māt, atkal logā pelēks vakars blāv. C7 F Māt, dziedi vēlreiz šūpļa dziesmu, C G7 C Māt, dziedi vēl kā tālā bērnībā. C G7 Skan tava šūpļa dziesma krūtīs. C Tā katrā dzīves solī man ir klāt, C7 F Skan priekos, bēdās, kad ir grūti, C G7 C Skan sirdī man, ak mīļā, labā māt... Piedz. F Reiz apklust katra balss, G7 Izskan katra šūpļa dziesma, C Tikai dziesma nenosalst, A7 Dziesma cauri mūžiem liesmo, Dm Dziesmai nepienāk pat gals, G7 C Kad jau klusē mātes balss.

[C] Māt, atkal logā zvaigznes [G] liesmo, [G] Māt, atkal logā pelēks [C] vakars blāv. [C] Māt, dziedi vēlreiz šūpļa [F] dziesmu, [F] Māt, dziedi [C] vēl kā [G] tālā bērnī[C]bā. [C] Skan tava šūpļa dziesma [G] krūtīs. [G] Tā katrā dzīves solī [C] man ir klāt, [C] Skan priekos, bēdās, kad ir [F] grūti, [F] Skan sirdī [C] man, ak [G] mīļā, labā [C] māt... Reiz [F] apklust katra balss, Izskan katra šūpļa [G] dziesma, Tikai [C] dziesma nenosalst, Dziesma cauri mūžiem [Am] liesmo, Dziesmai [Dm] nepienāk pat gals, Kad jau [G] klusē mātes [C] balss.

C Vecmāmiņ labā, dosimies dabā G Mēs šajā vakarā. C Pasniedz man roku, eh tavu joku - G Atkal te dur un sāp. Piedz. F C Tik lēnām, tikai pamazītēm G C Pie joda! Kas tad tas?! F C Ģikts kaulos vecos, sāpe jau plecos. G C Ai ai ai ai ai! Vectētiņ, ko tu! Nāc, es vēl protu Šeiku un ča - ča - ča! Solis pa kreisi, eh atkal greizi, Atkal te dur un sāp. Piedz. Eh, kas par niekiem, ļausimies priekiem, Lēksim kā jaunībā! Solis pa kreisi, eh atkal greizi, Atkal te dur un sāp. Piedz.

[C] Vecmāmiņ labā, dosimies dabā [G] Mēs šajā vaka[C]rā. [C] Pasniedz man roku, eh tavu joku - [G] Atkal te dur un [C] sāp. Tik [F] lēnām, tikai [C] pamazītēm Pie [G] joda! Kas tad [C] tas?! Ģikts [F] kaulos vecos, [C] sāpe jau plecos. [G] Ai ai ai ai [C] ai! [C] Vectētiņ, ko tu! Nāc, es vēl protu [G] Šeiku un ča - ča – [C] ča! [C] Solis pa kreisi, eh atkal greizi, [G] Atkal te dur un [C] sāp. Tik [F] lēnām, tikai [C] pamazītēm Pie [G] joda! Kas tad [C] tas?! Ģikts [F] kaulos vecos, [C] sāpe jau plecos. [G] Ai ai ai ai [C] ai! [C] Eh, kas par niekiem, ļausimies priekiem, [G] Lēksim kā jaunī[C]bā! [C] Solis pa kreisi, eh atkal greizi, [G] Atkal te dur un [C] sāp. Tik [F] lēnām, tikai [C] pamazītēm Pie [G] joda! Kas tad [C] tas?! Ģikts [F] kaulos vecos, [C] sāpe jau plecos. [G] Ai ai ai ai [C] ai!

Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc, A7 D Pie mājas pelēks akmens klaudz. G Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan. A7 D Un svēta, dārga tā ir man. A7 G D Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu, A7 D Kur citas skaņas skan un citu domu rod? A7 G D Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu? G D A7 D Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod. Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc, Te gaisma akmenī pat aust. Jau sen te Daugaviņas dziesma skan Un svēta, dārga tā ir man. Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu… Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc, Te mums sensenis dzīvot ļauts. Jau sen te manas tautas dziesma skan Un svēta, dārga tā ir man.