Ņemt, ņemt, pretī neko, Meža māti izvarot Katrā akā spļaut, Vēlāk bļaut; “Nav, nav!” Nosveries liepā, kaprofāgs Tu tāds Kur tad ir Tavs izslavētais saprāts Par augstāko formu Tevi sauc, Man par mums ir kauns! Man par mums ir kauns! Tu jau arī esi lops Savā patmīlībā smoc Dumjš! Pakaļ nāk Jods, Par grēkiem ir jāmaksā! Klusa pļava, beigta govs Prom! Pēc tevis tikai posts Kad stipriem gribas ēst Vājiem laiks ir bēgt!...
Atveras priekškars, skatienam atklāj Visumu kas cilvēka radīts Iedomāts, uzzīmēts, uzrakstīts, spēlēts Nav tam citas jēgas kā izklaidēt Kādēļ gan lai citādi būtu Izrādē ko ikdienā spēlē Tēvs mācīja stipram būt Par savu vietu pastāvēt. Bet tagad visi sēž Un biļešu skaits ierobežots Aiz katra vārda jābūt ir jēgai Jāspēj pamatot vājprāta sekas Liec lai tevi dziļi saprot; Vēl tik viens cēliens līdz tiec aizmirsts Atveras priekškars, skatienam atklāj Visumu kas cilvēka radīts Iedomāts, uzzīmēts, uzrakstīts, spēlēts Nav tam citas jēgas kā vien mūs izklaidēt Soļo tamburīna ritmā Stāju staltu un kā esi mācīts Saki ka mīli tu Domā - Ej dirst!...
Satrieksim esošās Ticības pelnos Pielūgsim krītošos Meteorus melnos Lai uzliesmo āda Un pārvēršos oglēs Pat grēku plūdi vairs Slāpes neveldzēs Svešiem zobeniem Mans jumts tiek balstīts Svešā vārdā gūts Mierinājums Svešiem vārdiem Manas lūpas runā Savādi skan gūtā Piedošana Lai visas pasaules Saplosa viena otru! Ugunī svaidītas Tās dzims no jauna Bet es palikšu šķīsts Vienalga lai cik daudz tu lūgtos!
Vēl vairāk svara būs jānotur Zemē minot tos, kuri nestāv līdz Tomēr akmens jāpaceļ Ja gribas elpot Vairāk nekā citiem gribas ēst Ir par ko cīnīties un krist Zemāk nolaidīsies stikla kalns Būs vēl laiks par visu padomāt Tas, pēc kā dzinos, vairāk nav - Laiks ir iztērēts Kam uzticēt izvērtēt sodu Vīzijas vadīts gars dzen miesu kalnā Kā neapturams vilciens Bērni uz sliedēm komandās dalās Kam uzticēt izvērtēt Sodīt vai apžēlot Vīzijas vadīts gars dzen miesu kalnā Cietušo masa velk atpakaļ zemē Laiks atgriezties pelnos
Ei, Tu! "Pasaules glābēj" - aizveries! Cērt! Vēl! Izturību vajag pārbaudīt! Jā, - vēl! Tagad tas ir azarts, aizraujies! Ei, tu - paņem rokās cirvi, piedalies! Atkārtošana - vājprāta māte Cik reižu grauts; cik reižu celts? Virziens nav pareizs, to visi zina Ko darīsim tālāk? Nespējā domāt abstraktā formā Dzimst vēlme atgriezties mežoņa lomā Tāpēc ir vajadzīgs likums un sods Bet kāpēc tas nevar būt taisnīgs? Ražo, pārdod, pērk un met ārā Sabiedrība dzīvo uz atkritumiem Tu, kas atstāsi mantojumu - Vai kāds bez tevis šeit spēj izdzīvot?...
Melns tēls, Lidoņu ielas dzegā sēž, Saltu tumsu rijot, Skatiens šausmas drošākajās sirdīs dveš Bet neļauj novērsties Glāb! Nāk! Iļģuciema velns! Starp laternu gaismām, no ēnas uz ēnu Tikai vēsa elpa, neredzams pieskāriens Caur noteku caurulēm, veikalu skatlogiem Sūta tirpas pār kauliem, dzīviem un mirušiem Garš stāvs, viens ar ēnu - klīst Un meklē vietu zem mēness Kā neatņemts sveiciens Kavējās - vardarbīgi kluss - Tēls - gaitu lēnu, Klīst un meklē, sev vietu starp zvaigznēm Kā pareģots kritiens Valdniekam seko pa pēdām Vīrs, kurš ar nāvi kārtis mij Tevi aicina spēlēt - Kā nokavēts glābiņš Kliedziens - vardarbīgi skaļš!...
Kaut viens skatiens spētu izturēt Ilgāk par sekundes simtdaļām Matus skaldot, karojot Sapņus pārvērt žultī Tehniskā specifikācija, grācijas nav Samocīts mēģinājums, pašmērķīgs spīts Rokas un ceļgali trīc Trauksme! Skaties man acīs Mūžība starp mums Dūres cauri tiek Kontakta nav Trauksme! Patīk sevi citēt un atražot Labo laiku atmiņās kavēties Gļēvums riskēt, baidies būt nesaprasts Vienmēr vainīgais atradīsies Skaties man acīs Mūžība starp mums Dūres cauri tiek Kontakta nav Uzlaizīt brūces, izārstēt šaubas, celties vēlreiz Kā patīk pret straumi iet, nārstot un mirt Labāk būtu izkāpis krastā, bet esmu laimīgs