Normunds Rutulis

Kaut kur [C#] tālu tālumā nodārd [D#m] debesis, Vējā [G#] koki šūpojas, tūlīt, tūlīt [C#] līs. Kaut kur [C#] dziļi dziļumā pulsē [D#m] zemes sirds, Un ik [G#] vakaru tas pats mēness nāk [C#] un mirdz. Ja tā [C#] labi padomā, kas vēl vajadzīgs, Ja tā [D#m] labi padomā, kas vēl vajadzīgs - Nauda, [G#] vara, sievietes, Darbs un darba[C#]rīks. Ja tā [C#] labi padomā, kas vēl vajadzīgs, Ja tā [D#m] labi padomā, kas vēl vajadzīgs - Nauda, [G#] vara, sievietes, Darbs un darba[C#]rīks....

[C] Stāsti man kur [F] gan sākas [G] jūra, [C] Stāsti man kā [F] deg uguns[G]kuri. [Am] Stāsti man kā tagad [G] lietus [Am] līst, [F] Mākoņi neiz[G]klīst. [C] Stāsti man kas [F] ir dzīve [G] tāda, [C] Stāsti man ko [F] šīs zīmes [G] rāda. [Am] Stāsti man ko tev vēl [G] uzraks[Am]tīt, [F] Vēstule pienāks [G] rīt. Jo baltā [C] dūja tūlīt celsies debe[F]sīs, Un manu [G] vēstuli pie tevis aizne[C]sīs, Bet to kas [C] rakstīts tajā [F] būs, es neatklāšu it ne[G]vienam, Nekad, ne[C]kad....

[C] Kad es esmu pavasaros savās mājās viens [C] Tad es atceros cik silts bij mātes pieskāriens [F] Tad es atceros tās dienas sārtas rītausmā [C] Pavadītas darbus darot siltas vakarā [G] Pavadītas darbus darot un tik siltas [C] vakarā Tad es atceros kā [F] mājās māte sagaidīja [C] mūs Un mēs zinājām ka [G] tūlīt silta zupa galdā [C] būs Tad es atceros kā [F] mājās māte sagaidīja [C] mūs Un mēs zinājām ka [G] tūlīt silta zupa galdā [C] būs [C] Kad es esmu pavasaros mājās atgriezies [C] Tad uz brīdi man pat liekas atpakaļ laiks iet [F] Arī tad ja grūti ticēt cik tas vienkārši [C] Laiks mūs savieno uz mūžu un uz mūžu šķir [G] Laiks mūs savieno uz mūžu un uz mūžu arī [C] šķir Tad es atceros kā [F] mājās māte sagaidīja [C] mūs Un mēs zinājām ka [G] tūlīt silta zupa galdā [C] būs Tad es atceros kā [F] mājās māte sagaidīja [C] mūs Un mēs zinājām ka [G] tūlīt silta zupa galdā [C] būs

Vai Tu [Am] atceries to dienu Silti [E7] sārtā rudenī? Vēji [E7] kokus purināja, Lapas [Am] metot ūdenī. Vai Tu [A7] atceries kā saule Atva[Dm]dījās norietot? Vai šo [H7] aizejošo laiku Nāka[E7]mais var aizvietot? Vai Tu [Am] atceries to dziesmu, Kurai [E7] melodijas nav? Vai Tu [E7] atceries to dienu, Kura [Am] aizgājusi jau? Vai Tu [F] atceries to dziesmu, Kurai [H7] melodijas nav? [E7] Kura aizgājusi [Am] jau? [E7] Silti [Am] sārtā rudens dienā Sirds ar [E7] sirdi satikās, Kaut kas [E7] neparasti parasts Mums ar [Am] Tevi notikās....

[C] Kur Gauja apmet loku Un lokās līkumos, Tur pašā upes [G] krastā Es sēžu vaka[C]ros. [C] Un noraugos pa straumei, Kas ātri projām skrien, Un vienkārši tāpa[G]tās Sirds mana dzied ar[C]vien Kā [F] lakstīgala sirds mana dzied Ik vakarus, kad saulīte riet, Ik vakarus, kad saulīte [C] riet, Kā [G] lakstīgala [F] sirds mana dzied, Kā [G] lakstīgala [F] sirds mana dzied, Kā [G] lakstīgala [F] sirds mana [C] dzied....

D G Em A Ar sveču liesmu maigu, ar veltēm brīnišķām, D G Em A Redz ejam svētku laiku, bet kas gan būs pēc tam? D G A D F#m G A Es nezinu, es nezinu, kas pasaulei dārgs un kas lēts! D G A D F#m G D Un kur lai atrod brīnumu, kas vispār vēl kaut ko ir vērts. Bet labu darīt steidzam, kad Ziemassvētki nāk, Bet tad kad dzīres beidzam – nekas nav savādāk!...

D Meitene mana, spītīga gana G A Tomēr tā mana un viss. D Rozā tai debesis,mākoņi arī, G A Rozā pat saule tai mirdz. Em A G D Rozā brilles, matos melnajos, lielīgi sēž. Em A D Acu skatiens reibina,dedzina. Piedz: G A D G A D Manai meitenei rozā telefons, G A D Em Manai meitenei rozā viss- G Rozā lūpas, G Rozā sapņi, A D Rozā pat velosipēds. Saulaini rozā vasara dejo....

G Meitene mana, spītīga gana C D Tomēr tā mana un viss. G Rozā tai debesis,mākoņi arī, C D Rozā pat saule tai mirdz. Em D C G Rozā brilles, matos melnajos, mierīgi sēž. Em D G Acu skatiens reibina,dedzina. Piedz. C D G C D G Manai meitenei rozā telefons, C D G Em Manai meitenei rozā viss- C Rozā lūpas, C Rozā sapņi, D G Rozā pat velosipēds. Saulaini rozā vasara dejo....

G Par to, ka viļņi liedagā D G Tā kā atmiņas krīt G Par to , ka vēju modinās D G saule vientuļa rīt C Par to , ka nepārnāks G Tas, kurš aizgājis D G Par to , ka bezgalīgas ir tikai debesis Piedz. G D G Raudāja māte, raudāja meita, D G Raudāja mēness debesīs C G Raudāja māte, raudāja meita, D G Dzīve ir gara mūžs ir īss D G Raudāja māte, raudāja meita, D G Raudāja mēness debesīs Par to , ka ziedi ābelā Tā kā jukuši zied....