Normunds Jakušonoks

Tik dīvaina, dīvaina vasara Ar sarkaniem magoņu sārtiem Tik dīvaini krīt tavas asaras Uz vakara zilajiem vārtiem Es nezinu ko lai tev pasaka Par ilgu mēs vientuļi bijām Dzeļ vārdi vēl rīklē kā asaka Un lietutiņš dvēseles sijā Piedziedājums: Tik dīvaina, dīvaina vasara Šo zemi ir skārusi jau Tik dīvaina, dīvaina vasara Tai beigu un sākuma nav Brien pļāvēji pelēkā atmatā Un griežas uz riņķi kā dejā Līdz zeme tos iesūc kā atvarā Un aiznes līdz upītei lejā Es nezinu ko lai tev pasaka Nav vārdiem šai ainavā vietas Tik dīvaini krīt tavas asaras Un notiekas dīvainas lietas Piedziedājums.

Kam dvēseli pārdod. Am Dm E Tumbā , tumbā , tumbā , tumbā …. Am Dm E Am Vēji gaudo kā vilki aiz loga , bet es aizsmacis dziedu par to. F Dm E Am Ka visdārgākās pasaules lietas šodien nemaksā vairāk neko. A Dm E Am Dm G C A Vairs neko , it neko. Nelabais pat necenšas vārdot. A Dm E Am Dm E Am Nav neviens , vairs neviens , nav neviens , kam dvēseli pārdot. Pāri žogam lien pelēkas ēnas , un aiz stūra trīs ubagi smej. Tā ir klaidoņa dvēsele mana , kas tur raudot un vientuļi rej . A- u - a , a – u – a , nelabais pat necenšas vārdot . Nav neviens , vairs neviens , nav neviens , kam dvēseli pārdot. It kā viss būtu skaisti un labi , pilnai laimei vēl pietrūkst mazliet . Divas pudeles Jamaikas ruma , divas saules , kas mūžībā riet . A – u – a ........