Am Dzīvoja reiz lapa zarā, Dm Dzīvoja tā visiem garām, E Am Arī sev, arī sev. Am Alkdama pēc zvaigznēm kāri, Dm Dzīvoja tā lapām pāri, E Am Arī sev, arī sev. Piedz. Am A7 Dm Skaties, ceļiniek! Tur augstu, augstu gaisā E Am Staigā ziemelis un māsas lapas kaisa. Viņš jau nežēlos, viņš metīs tieši sārtā Lapas dzeltenās un lapas tumši sārtās. Nemanot tā mūsu lapa, Nemanot par zvaigzni tapa....
A D A Savāda vasara kādreiz bij. E7 D A Teic, kur tā steidzās! D A Savāda gaisma vēl sirdi vij, E7 A A7 Vēl sirdi vij. Piedz. D A Nejautā, kāpēc gan roze vēl E7 D A Smiltīs samīta smaržo, D A Nejautā, kāpēc gan laimes žēl, E7 A Kad projām ir tā! Savāda dziesma bij kādreiz man Teic, kur tā beidzās! Savādi vārdi vēl sirdī skanm Vēl sirdī skan....
A E Meitene mana grieze griezīte A Gūstīja veda sauca papardēs A7 D Dm sapina mani priecīgs apinis ai apinis A E A Ar griezi ar griezīti Meitene mana grieze griezīte Meitenēm citām pogas izgrieza Sapinās soļi vienā vītenī ai vītenī Ar griezi ar griezīti Meitene mana grieze griezīte Pateica man ka dzirkles nesarūs Mūžīgi laikam tādēļ dzīvošu ai dzīvošu Ar griezi ar griezīti Ar griezi ar griezīti Ar griezi ar griezīti
[A] Meitene mana grieze [E] griezīte Gūstīja veda sauca [A] papardēs sapina [A7] mani priecīgs [D] apinis, ai [Dm] apinis [A] Ar griezi [E] ar griezī[A]ti [E] [A] Meitene mana grieze [E] griezīte Meitenēm citām pogas [A] izgrieza Sapinās [A7] soļi vienā [D] vītenī, ai [Dm] vītenī [A] Ar griezi [E] ar griezī[A]ti [E] [A] Meitene mana grieze [E] griezīte Pateica man ka dzirkles [A] nesarūs Mūžīgi [A7] laikam tādēļ [D] dzīvošu ai [Dm] dzīvošu [A] Ar griezi [E] Ar griezi [A] Ar griezi [E] Ar griezī[A]ti
C G7 Un atkal zilā vakarā dzied birzī lakstīgala C Viss nāk uz aiziet tālumā un sākas viss no gala G7 Jau atkal mizā rievainā kāds sirdi griež un bultu C Zem bērza zara līganā klāj sūnās kāzu gultu Piedz: C G7 Viss nāk un aiziet tālumā C Viss nāk un aiziet tālumā G7 Viss nāk un aiziet tālumā C Un sākas viss no gala Bet cauri zaļiem biezokņiem skan soļu klusie švīksti Un atkal kādam šūpulim kāds meklē bērza līksti Bet tad, kad sārtas lapas slīd, lai nebūtībā zustu Visbeidzot sirmi vīri nāk cirst baltu bērza krustu Piedz Man pāri prieks un bēdas slīd, kā raiba rudens lapa Kas atnāk ļaudis pavadīt no šūpuļa līdz kapam Un tāpēc bērzā līkajā tik daudz ir dziļu rētu Lai savu dzimto pauguru līdz saknēm iemīlētu