Ievads: A D A D A D Kā ziediņš bez saules - E A Tik drūms ir mans prāts! D Kur remdēšu sirdi, E A Ko žēlabas māc? D Aiz dārza, tur lejā, A Dziļš ezeriņš mirdz. D A Tur zvērēdams spieda, E A Viņš mani pie sirds! X2 A D Tur skūpstīja mani, E A Viņš viltības pilns! D Tur viņa zvērestu E A Aiznesa viln's! D Nu, trauktin man traucas man traucas, A Uz ezeru prāts!...
(Priekšvārds: ) Par visu vairāk pasaulē mana sieva mīl itāliešu kino. Pēc kārtējās filmas noskatīšanās viņa ilgu laiku man pārmet, kāpēc es neesot līdzīgs Marčello Mastrojani. Taču es nekad viņai neesmu teicis, ka viņa nav ne Sofija Lorēna, ne arī Vija Artmane. Man tas viss vienreiz apnika un es uzrakstīju parodiju par itāliešu kinofilmu, Kas uzņemta vienā no labākajām kino studijām pasaulē – Rīgas kinostudijā Dod muti [Am] man, dod muti man, Dod muti man, es došu "tutti [G] frutti"....
Kad [C] bērziem pirmās lapas plauks, ai, dun-dur, dun-dur, dun-dun-dur, Ej [C] klausies pērkon- dunā, ai, dun-dur, dun-dur, dun-dun-dur. Uz [F] kaila akmens puķe augs, ai, dun-dur, dun-dur, dun-dun-dur, Un [C] naktī zirgi runās, ai, dun-dur, dun-dur, dun-dun-dur. Ai, [G] dun-dur, dun-dur, dun-dun-dur, Cik [F] gudri zirgi runās Par [G] to, kas bij, par to, kas būs Pēc [F] trakās dun-dun-dun-dun-du- nē- [C] ša-nas. Kad [C] bērziem pirmās lapas plauks, ai, dun-dur, dun-dur, dun-dun-dur, Būs [C] klāt tā pērkon stunda, ai, dun-dur, dun-dur, dun-dun-dur, Kad [F] tavu jaunu dienu raugs, ai, dun-dur, dun-dur, dun-dun-dur, Spes [C] cauri jumtiem spundi....
[Am] Dzīvoja reiz lapa zarā, [F] Dzīvoja tā visiem garām, arī [E] sev, arī [Am] sev. [F][G] [Am] Alkdama pēc zvaigznēm kāri, [F] dzīvoja tā lapām pāri, arī [E] sev, arī [Am] sev. Skaties, [Am] ceļiniek, Tur augstu, augstu [F] gaisā, Staigā [E] ziemelis un māsas-lapas [Am] kaisa. Viņš jau [Am] nežēlos, viņš metīs tieši [F] sārtā Lapas [E] dzeltenās un lapas tumši [Am] sārtās. [Am] Nemanot tā mūsu lapa, [F] Nemanot par zvaigzni tapa, Arī [E] tu, arī [Am] tu....
[C] Kaut kur tālu, tāl.. [G] Vēl ķiršu [Am] lietus [D] līst [Dm] Tas nevar [G] būt, nevar būt [C] nekad, [G] nekad [C] Kaut kur tālu tāl.. [G] Vēl kāda [Am] dziesma [D] klīst [Dm] Tas nevar [G] būt, nevar būt [C] nekad.. [Dm7] Pār Ievu [G] baltajām [Em7] kupe[Am7]nām [Dm] Smeldz kāda [G] sāpe par [Em] vasarām [Am] tām [Dm] Smeldz kāda [G] sāpe par [Em] vasarām [Am] tām [Dm7] Tā [Em7] kā [Fmaj7] sapnis....
F C7 Meitene mana grieze griezīte F Gūstīja veda sauca papardēs F7 Bm sapina mani priecīgs apinis ai apinis F C7 F Ar griezi ar griezīti Meitene mana grieze griezīte Meitenēm citām pogas izgrieza Sapinās soļi vienā vītenī ai vītenī Ar griezi ar griezīti Meitene mana grieze griezīte Pateica man ka dzirkles nesarūs Mūžīgi laikam tādēļ dzīvošu ai dzīvošu Ar griezi ar griezīti Ar griezi ar griezīti Ar griezi ar griezīti
Eb Ab Eb Auto, auto, automobili Eb Ab Gm Tevis dēļ mums vajag spēt Cm F Lūgt no cietiem cigareti Ab Eb Un no citiem piesmēķēt piedz. Ab Un kad beidzot kājām gājējs Eb Pats pie sava auto tiek Bb Pašām vairs no auto prieka Eb Daudz kas pāri nepaliek La, la ,la, la, la, la, la, la, la, la.... laaāaaaa Tāpēc braucējs mūža galā Atkal mācās kājām skriet Tad kad labā kāja nezin Vairs kur kreisā kāja iet piedz....
A (iespēles) Mana mazā ūdens meita, mana nāriņ` zaļā, Es nemūžam nevarēšu tikt no tevis vaļā, Nevarēšu tavu smaidu izdzēst smilšu rievās, Neapskautais vilinājums, mazā ūdens sieva. Piedz.: D Visu manu baltu mūžu mani dzen un vajā A Divas mazas rudens saules acīs dzeltenajās. D Visu manu baltu mūžu mani dzen un vajā A Divas mazas rudens saules acīs dzeltenajās. Upe tek kā milzu plīvurs, baltu vilni uzsit, Upe tā kā pelēks asmens mūžu griež uz pusēm, Upe tā kā teiksmu pūķis slapjus spārnus cilā, Naktī skaita upju vārdus nāras lūpas zilās....
[A]Teic, kur zeme skaistākā, Tur, kur smilgas [E] zied, Teic, kur skarbā zeme tā, Te, kur akmens [A] dzied. [A] Te ir tava dzimtene, Smilšainais [E] krasts, Te pa baltu miglas stigu Ceļu mājup [A] rast. [A] Te, kur egles vējā dzied, Te, kur smaržo [E] siens, Te, kur tēvu taka iet, Miglā dzērves [A] brien.
G Klausies, meit', ko teikšu es... D Man viņš ļoti patīk, papucīt! Vai viņš tevi mīlēt spēs? G Mīl viņš ļoti, precēt grib tūlīt. Bet vai viņš tev īstais būs? C Papu, viņa dēļ vai mirstu nost! D Labi, bet ko māte teiks? G Ja es lūgšu, nebūs tā. PIEDZIEDĀJUMS G Papu,saki mammai pats, papu, saki mammai pats... D Paklausies, meit', vai tev prāts, G Ej un runāt sāc! Papu, saki mammai pats, papu, saki mammai pats....