Nora Bumbiere

[INTRO] Ab [Pants] Ab Nepalikt vienai tumsā, AbM7 Ab Avotā plaukstas mērkt, Db F F7 Tik daudzi grib, tik daudzi lūdz. Ab Dzīvīte saldi sāpot, AbM7 Ab Kavējies brīdi vēl, Bb Eb7 Tik daudzi grib, tik daudzi lūdz. [Piedz.] Ab Eb7 Nozied zvaigznes debesīs, AbM7 Sakrīt zvaigznes avotā. Ab Bbm7 Eb7 Krītot zvaigzne spožāk deg, karstāk deg, AbM7 Spožāk deg, pirms dziest. Ab Eb7 Jaunas zvaigznes debesīs, Ab sakrīt atkal avotā, Bbm7 Eb7 Saldi sāpot, dzīve rit, dzīve rit... [Pants] Ab Rudenī skūpsti mani, AbM7 Ab Putenī paliec vēl, Db F F7 Tik daudzi grib, tik daudzi lūdz. Ab Zīlīte manā logā, AbM7 Ab Priecīgu vēsti nes, Bb Eb7 Tik daudzi grib, tik daudzi lūdz. [Piedz.] Ab Eb7 Nozied zvaigznes debesīs, Ab Sakrīt zvaigznes avotā. Bbm7 Eb7 Krītot zvaigzne spožāk deg, karstāk deg, AbM7 Spožāk deg, pirms dziest. Ab Eb7 Jaunas zvaigznes debesīs, AbM7 sakrīt atkal avotā, Ab Bbm7 Eb7 Saldi sāpot, dzīve rit, dzīve rit... Bbm7 Eb7 Un mana dzīve rit, Bbm7 Eb7 Tāpat kā tava rit. Bbm7 Eb7 Un mana dzīve rit, Bbm7 Eb7 Tāpat kā vasaras rit, Bbm7 Eb7 Bbm Tāpat kā vasaras mirdz dzidrā avotā...

2x Fm Ab Bb Fm G# Aiz skaudības melnas, A#m C# Kad uzmācās raudas, Fm D# Fm Es tāpēc vēl neesmu skarbs. Fm G# Ja pasaulē šajā, A#m C# Tev vairāk ir naudas, Fm D# Fm Tad man toties smalkāks ir darbs. 2x G# Fm D# G# Kāpēc Tu tik īdzīgi visu gribi sev? A#m Fm D# Fm Sadalīsim līdzīgi to, kas pieder tev! Fm G# Un nerausti pierē A#m C# Tik neglītas rievas, Fm D# Fm Jo zināt mums pienāktos gan! Fm G# Ja pasaulē šajā A#m C# Tev smukāka sieva, Fm D# Fm Tad labums no smukuma man! 2x G# Fm D# G# Kāpēc Tu tik īdzīgi visu gribi sev? A#m Fm D# Fm Sadalīsim līdzīgi to, kas pieder tev! Fm G# Un iztiekot tikai, A#m C# Ar likteņa ļauto, Fm D# Fm Tūlīt taču nevajag kaukt! Fm G# Ja pasaulē šajā, A#m C# Tev pieder savs auto, Fm D# Fm Bet cits ar to nolēmis braukt! G# Fm D# G# Kāpēc Tu tik īdzīgi visu gribi sev? A#m Fm D# Fm Sadalīsim līdzīgi to, kas pieder tev! Pēcis

Gb Gb Bbm Ebm Jau diena rudenīgā riet Bbm Ebm Ir tik labi atkal man Abm Ir tik labi atkal iet Bbm Gb Kur migla tvan Gb Bbm Ebm Jau diena rudenīgā riet Bbm Ebm Diena lapu lietū brien Bbm Abm Ir tik labi atkal man Bbm Gb Tev pretī iet Pār mani mirgodama krīt Kāda ruda lapa krīt Tā lido, lido, lido, lido un krīt Kā lēna doma, kā tāla diena Kā mīla pamādama Tā lido, lido, lido Jau diena rudenīgā riet Diena lapu lietū brien Ir tik labi atkal man Tev pretī iet Pār mani mirgodama krīt Kāda ruda lapa krīt Tā lido, lido, lido, lido un krīt Kā lēna doma, kā tāla diena Kā mīla pamādama Tā lido, lido, lido Jau diena rudenīgā riet Diena lapu lietū brien Ir tik labi atkal man Tev pretī iet

Ievads. B F Am B C F B F F Bb F Bērnībā, kad spožs un apaļš mēness, Am Bb F Skaidrās naktīs dega uguns sārts, Bb Am Dm Vectēvs teica: mēness – ūdensnesējs, F C F B F B Nēšos ūdeni tev atnesīs. F Bb F Bija prieks un bija mazliet baisi Am Bb F Gaidīt vīru, kas no mēness kāps, Bb Am Dm Apņēmos – tam pati pretī došos, F C F Kad pēc burvju ūdens malka slāps. Piedz. F Bb Bērnu dienās sirds vēl nejauš to, D Gm Zudīs dienas dienu virpuļos, C Am Paliks sirdī zaļās tēva mājas, Bb C F B F B Paliks spēks, ko ūdensnesējs dos. F Bb F Tagad smaidot, atceros tos brīžus, Am Bb F Kuriem svešs bij` prātā reibums smalks, Bb Am Dm Kad no mēness, skaitot likteņsprīžus, F C F Bb Nāca vīrs, kam pieder brīnummalks. F Bb F Gaišais ūdensnesējs nāk un nenāk, Am Bb F Šaubos es, vai sagaidīšu to, Bb Am Dm Tomēr skatos mēnesī kā senāk, F C F Gaišas domas labus vārdus rod. Piedz. F Bb Bērnu dienās sirds vēl nejauš to, D Gm Zudīs dienas dienu virpuļos, C Am Paliks sirdī zaļās tēva mājas, Bb C F Paliks spēks, ko ūdensnesējs dos. Solo (piedziedājuma akordi). Piedz. F Bb Bērnu dienās sirds vēl nejauš to, D Gm Zudīs dienas dienu virpuļos, C Am Paliks sirdī zaļās tēva mājas, Bb C F B F B F B F B F Paliks spēks, ko ūdensnesējs dos.

No tevis manā dārzā dziedāt dīvaini cīruļi nāk, Un katra lapa skanēt līdzi sāk. Pār vienu skaņu otra skaņa kopā kā strautiņi plūst, Un manās krūtīs klusu atbalsi gūst. Piedz. Saki, mans draugs, par ko vēsta šis cīruļa stāsts? Tas manī kā noslēpums gulst. Vai mīla tā, vai tikai draudzīgais glāsts, Vai izšķirs, vai vienos tas mūs? Ja atnāks kādreiz diena melna, lietus tik apnicīgs līst, Un tikai skumjas sapņu dārzā klīst. Tad vajag labi stipri ticēt, atkal nāks saulainais rīts, Un labā dziesma viņam vienmēr būs līdz. Piedz. Zinu, mans draugs, par ko vēsta šis cīruļa stāsts, Tas abiem mums jālasa būs. Ir reizē tā mīla un draudzīgais glāsts, Ne izšķirs, bet vienos tas mūs, Ne izšķirs, bet vienos tas mūs.

Kāds lietains vakars, Kāds vientuļš vakars, Man klusi logā raud, Birst lapas Gaujas takās, Birst rudas lapas rudens takās. Tur tālu jūrā, Baltajā jūrā, Un tagad klusumā ar tevi, Ik mirkli klusumā ar tevi sirds, Sarunājas mājās. Es ticu - atkal būsim mājās, No jūras te pie manis mājās, Tā senākā, senākā senā... Un atkal ziedēs ķirši mājās. Es ticu - atkal būsim mājās, No jūras te pie manis mājās, Tā senākā, senākā senā... Kāds lietains vakars, Kāds vientuļš vakars, Man klusi logā raud, Es gaidu rudens takās, Es gaidu tevi rudens takās. To sapni - tevi, Mirdzošu tevi, Un tagad klusumā ar tevi, Ik mirkli klusumā ar tevi sirds, Sarunājas mājās... Mājas, Es ticu - atkal būsim mājās, No jūras te pie manis mājās, Tā senākā, senākā senā, Māja, māja.

Kad naktī nomodā melnas domas māc, nenāk miegs un nenāk rīts, Ir reizēm vienam vien šaubas jāizbrien, Skaudra sāpe negrib dzīt. Kad naktī nomodā pats sev pārmest sāc, klusē lepnums, klusē spīts, Bet smagums jāpārcieš, nakts kad elpu spiež, Zaļa zvaigzne tumsā spīd. Piedz. Tu un mierīgi zvaigznes staro, No mūžības staro, Un apmirdz mūs, Gaisma plūst, nepiekūst. Lai viens otram kā zvaigznes spīdam, Vistumšākā brīdī, tad gaiši kļūs, viegli kļūs. Kā pelēks mēness stars sirdi smeldze skar, mirkļi smagi tumsā krīt. Tad velti mierināt, iet ar vārdiem klāt, vārdi mēmi garām slīd. Un vajā domas tās, naktī domā tās, nav vairs spēka projām dzīt. Bet smagums jāpārcieš, nakts kad elpu spiež, Zaļa zvaigzne tumsā spīd. Piedz. (Starpspēle) Piedz.

Kas to zina, Tieši kurā brīdī, Jūnijnaktī tavi ziedi plauks? Lai ikviens, Kam sāp, Kas maldījies un klīdis, Apstājoties justu - te ir draugs. Tā kā tu, Pie kuras ceļš nav iemīts, Savu smaržu klusi atdod mums. Sirdis vienkāršās, Tām visu mūžu piemīt, Meža rozes kautrais burvīgums. Lai ikviens, Kam sāp, Kas maldījies un klīdis, Apstājoties justu - te ir draugs.

Tu domā par ātru, mans draugs, Augs lēnāk mans bērns, kad augs, Tik lēni kā aust un tumst, Mans bērns domās lēnāk par jums. Es mācīšu viņam ciest, Tik lēni kā puķe dziest, Un lēni, lēni viņš sils, Kā ezers ar miglu pilns. Bet no dzirkstīm, kas lēni šķils Nodegs barona stiprā pils Varbūt tāds kā piebaldzēns būs mans zēns... Tu domā par ātru, mans draugs, Augs lēnāk mans bērns, kad augs, Tik lēni kā aust un tumst, Mans bērns domās lēnāk par jums. Es mācīšu viņam ciest, Tik lēni kā puķe dziest, Un lēni, lēni viņš sils, Kā ezers ar miglu pilns. Varbūt tāds kā piebaldzēns būs mans zēns, Varbūt tāds kā piebaldzēns būs mans zēns, Varbūt tāds kā piebaldzēns būs mans zēns...

D# Sveika, Dženij! Kā Tev iet? Man iet labi. Vēlos ar Tevi iepazīties nopietnos nolūkos. Es braucu tikai ar zirgu, bet vienam ratos man ir skumji! D# Dženij, augšā tai lidmašīnā G# A# D# Nevieb lūpas par mani smīnā. D# D#6 Lai Tev vēsta mazs, smaidošs foto - G# A# D# Manu dzīvi velk auzu motors! Gm Cm Dženij, tici tam sudraba pakavam, G# A# D# Mazāk tici tam sporta loto. Gm Cm Smaidi blakus man ratos vai ragavās - D# A# D# E Visi apskaudīs tādu foto! F F6 F F6 Dženij, nesien tās lūpas šleifē, Bb C F Kad Tu kuģī pār jūrām dreifē. F F6 F F6 Droši braucu caur dzīvi ratos - Bb C F Zvaigznēm acīs un vējiem matos. Am Dm Dženij, tici tam sudraba pakavam, F C F Mazāk tici tam sporta loto. Am Dm Smaidi blakus man ratos vai ragavās - F C F Visi apskaudīs tādu foto! Dženij, glābies, Tev benzīns matos! Dženij, ātrāk sēd' manos ratos. Šņirkstot smiltīm zem kurpju zolēm Nost no ceļa - un naktsvijolēs. Piedz. Dženij, klausies mani vēl brīdi - Neapprecies ar dīzelīti! Slava zirgam lai skan kā moto: Tava dzīve kā auzu motors. Piedz. Paliec sveika! Gaidīšu Tevi aerodromā, kad Tu nolaidīsies no saviem augstumiem. Manu zirgu Tu pazīsi pēc zvaigznes pierē, bet mani pašu - pēc vējiem matos. Tavs Jānis. Dženij, tici tam sudraba pakavam, Mazāk tici tam sporta loto!