Mirdza Zīvere

Dm Gauži raud saulīte C Dm ābeļu dārzā Bb C Dm Ābelei nokrita zeltābolītis. F Neraudi, saulīte, C Dievs dara citu Am Am7 Dm No vara, no zelta, no sudrabiņa.

Dm A Bb/D A Dm C F Ilgi pēc Tevis es gāju Dm A Dm Ilgi es klejoju... Dm C Bb Aizliegts kā aizliegtais auglis Bb6/G C Dm Vējā es vējoju Bb C Am Dm Vējā es satiku Tevi Gm7 C7 Dm Aizliegtas zvaigznes kad gail... Dm A7 Dm F/C Vējš var mūs pārgriezt uz pu – sēm F C7 F Vējā man tagad ir bail. F A/E Dm/F F Kerij, es mīlu pat ēnu. Bb/F F C/E Ēnu pat gaistošu! Bb Bb/D F/C Kerij, es pielūdzu soļus F C C7 F Vējā, ko atstāji Tu. F A/E Dm/F F Bb/F F C/E Bb Bb/D F/C F C C7 F Vējā, ko atstāji Tu. Dm A Bb/D A Vējā man spārnotas sēklas Steigdamās, tvīkdamas skries Kerij, es mīlēšu Tevi Vējā kā apmaldījies. Ziedēšu, lasīšu augļus Pret Tevi ziedēšu es. Nebūs vairs cēlāku ziedu Zem saules, uz pasaules. F A/E Dm/F F Kerij, es mīlu pat ēnu. Bb/F F C/E Ēnu pat gaistošu! Bb Bb/D F/C Kerij, es pielūdzu soļus F C C7 F Vējā, ko atstāji Tu. F A/E Dm/F F Bb/F F C/E Bb Bb/D F/C F C C7 F Vējā, ko atstāji Tu.

Spēlēsim spēli "Tu un te", Es Tevi redzu, Tu mani - nē. Tāds mans darbiņš, Tāds viņš man - Tu mani neredzi, Es Tevi gan. Viens'i, divi, trīs'i, Three, four, five! Man Tevi nogrābt - Vienreizējs kaifs. Spēlēsim spēli "Tu un te", Es Tevi redzu, Tu mani - nē. Dzird to ausis, Redz to acs, Ko Tu pat Neesi darījis pats. Viens'i, divi, trīs'i, Three, four, five! Man Tevi nogrābt - Vienreizējs kaifs. Kaifs. Spēlēsim spēli "Tu un te". Es Tevi redzu, Tu mani - nē. Tāds mans darbiņš, Tāds viņš man - Tu mani neredzi, Es Tevi gan. Viens'i, divi, trīs'i, Three, four, five. Man Tevi nogrābt - Vienreizējs kaifs. Kaifs...

[Am] Tu biji kails un vēju [Dm] aplauzts koks. [G] Es lapots vītenis ar [C] ziliem ziedu zvaniem, [F] Pie stumbra rētainā, kas [B] smalkām stīgām plok, [E] Nu pilni zari maniem [Am] ziedu zvaniem. [Am] Nu dūc ap tevi atkal [Dm] bišu spiets, [G] Un putni ligzdo [C] zaļu lapu ēnā. [F] Tu stāvu raženo pār [B] upes dzelmi liec [E] Un spoguļojies dziļi [Am] vilnī rēnā. [A] Tev liekas, ka tu [Dm] salapojis pats, [G] Tu gribi izrauties no [C] manu stīgu skavām. [F] Dreb sāpēs tītenis un [Dm] zila zieda acs Lej [B] asaras pār zaru rokām [E] tavām. [Am][Dm][G][C] [F][B][E][Am] [A] Tev liekas, ka tu [Dm] salapojis pats, [G] Tu gribi izrauties no [C] manu stīgu skavām. [F] Dreb sāpēs tītenis un [Dm] zila zieda acs Lej [B] asaras pār zaru rokām [E] tavām. [Am] Bet ciešāk vēl pie raupjā [Dm] stumbra plok, [G] Vēl maigāk zvana visiem [C] ziedu zvaniem, [F] Es aiziet nevaru no [B] tevis, sausais koks, [E] Lai kails tu nepaliec bez [Am] lapu lokiem maniem. [A] Tev liekas, ka tu [Dm] salapojis pats, [G] Tu gribi izrauties no [C] manu stīgu skavām. [F] Dreb sāpēs tītenis un [Dm] zila zieda acs Lej [B] asaras pār zaru rokām [E] tavām. [A] Tev liekas, ka tu [Dm] salapojis pats, [G] Tu gribi izrauties no [C] manu stīgu skavām. [F] Dreb sāpēs tītenis un [Dm] zila zieda acs Lej [B] asaras pār zaru rokām [E] tavām.

Ievads C G x2 C G Aizved mani uz Slīteres siliem, G C kad tur sila purenes zied. C G Man tik bieži šai dzīvē ir vīlies, G C gribas kaut ko no tīra mazliet. F G Aizved mani, es lūdzos un prasu, G G bet tu brīnies un pieri rauc. F Es tev liekos kā meitene maza, C kurai aplam daudz vaļas lauts. Aizved mani uz Morica salu, kad tur ozoliem lapas sāk plaukt. Man šai dzīvē tik bieži ir salis, gribas sauli par māsu reiz saukt Aizved mani, es lūdzos un prasu, bet tu brīnies un pieri rauc. Es tev liekos kā meitene maza, kurai aplam daudz vaļas lauts. Aizved mani no draugiem, no radiem, aizved mani no dienas, no nakts. Lai es pabūtu ārpus gadiem, ārpus visa, kas tajos reiz rakts. Aizved mani, es lūdzos un prasu, bet tu brīnies un pieri rauc. Es tev liekos kā meitene maza, kurai aplam daudz vaļas lauts. Aizved mani, es lūdzos un prasu, bet tu brīnies un pieri rauc. Es tev liekos kā meitene maza, kurai aplam daudz vaļas lauts. Iesūtīja R.Retais

Intro: F C G C G Lapa krītošā pie rūts pieglaužas Em F Vēlviens mirklis un to vējš aiznesīs. Am Em F Dvēselē kāds klusi čukst, atceries, D G Rudeni, to rudeni. C G Sidrabgaismā mirgoja dārzs un lauks Em C F Upes dzelmē apgāzies mēness trauks. Am G F Pāri gadiem gaisma šī mirdzošā D G Mūžīgā, ja vienīgā. C G Em C Palikuši mani mīļie tālumā Am D Tikai reizēm vēji gurst atmatā. G Em Am C F G C Mīļotā, mūžīgi tu, vienīgā. Piedz: C G Ak,Trīnīt manu sirdspuķīt arvien, arvien, C Reiz solījies tu mana būt arvien,arvien. F Ak,Trīnīt manu sirdspuķīt C Reiz solījies tu mana būt G G7 C Arvien, arvien, arvien, arvien, arvien. Kad uz vecā sliekšņa, stāvot ieklausos Ābeļdārzā meitas soļos vieglajos. Šķiet, ka atkal senās dienās atgrieztos Neprasot vien sev neko. Lapa krītošā pie rūts pieglaužas Vēlviens mirklis un to vējš aiznesīs Rudenī, prom rudenī. Vecā dārzā mēness nāk rotāties Apklust viss par seno, vējš sapnies, Mīļotā, mūžīgi tu, vienīgā. Piedz: 2x

G D G Vakarā, vakarā nāc par puķi, nāc par puķi vakarā G D G Sarkanā, sarkanā tu man būsi puķe, puķe sarkanā C D G Tā, kas deg, tā, kas sāp, tā, kas klīst C D G Asinīs tā, kas kliedz, kad ir nakts, C G Kad ir nakts, kad ir nakts, D G Kad ir tāda, kad ir puķu nakts. Vienīgā, vienīgā tu starp puķēm tāda puķe vienīgā Sarkanā, sarkanā tu man mūžam, mūžam tumši sarkanā Tā, kas deg, tā, kas sāp, tā, kas klīst Asinīs tā, kas kliedz, kad ir nakts, Kad ir nakts, kad ir nakts, Kad ir tāda, kad ir puķu nakts. C G Puķe vakarā, puķe tumši sarkanā C G Mums vēl priekšā nakts melna, melna, melna nakts D Tā nakts. Pilsētā, pilsētā tikai mūsu, mūsu, mūsu pilsētā Mūžīgā, mūžīgā tu man puķe, puķe tumši sarkanā Tā, kas deg, tā, kas sāp, tā, kas klīst Asinīs tā, kas kliedz, kad ir nakts, Kad ir nakts, kad ir nakts, Kad ir tāda, kad ir puķu nakts. Puķe vakarā, puķe tumši sarkanā Mums vēl priekšā nakts melna, melna, melna nakts Tā nakts. Putenī, putenī manā baltā, baltā manā pēdējā Sarkanā, sarkanā tu man paliec tumši, tumši sarkanā Tā, kas deg, tā, kas sāp, tā, kas klīst Asinīs tā, kas kliedz, kad ir nakts, Kad ir nakts, kad ir nakts, Kad ir tāda, kad ir puķu nakts.

Fm Bbm7 Tu biji kails un vēju aplauzts koks. Eb7 Ab Es lapots vītenis ar ziliem ziedu zvaniem, Db G7 Pie stumbra rētainā, kas smalkām stīgām plok, C7 Fm Nu pilni tavi zari ziediem maniem. Nu dūc ap tevi atkal bišu spiets, Un putni ligzdo zaļu lapu ēnā. Tu stāvu raženo pār upes dzelmi liec Un spoguļojies dziļi vilnī rēnā. F7 Bbm Tev liekas, ka tu salapojis pats, Eb7 Ab Tu gribi izrauties no manu stīgu skavām. Db Bbm Dreb sāpēs tītenis un zila zieda acs G7 C7 Lej asaras pār zaru rokām tavām. Bet ciešāk vēl pie raupjā stumbra plok, Vēl maigāk zvana visiem ziedu zvaniem, Es aiziet nevaru no tevis, sausais koks, Lai kails tu nepaliec bez lapu lokiem maniem. Igors V.

"Vientule", kāpā Īve kliedz. Jūrā kliedz, manī kliedz, kliedz kā dvēsele Skumja nopūta vilni pārlido, Kaija manī noburta klusi ielido. Saucu es, Tevi: "Atgriezies" Īve sauc, Kaija sauc vējā atbalss dziest, Izgaist Tava balss rieta mākonī, Lūdzu nenāc atpakaļ - Kaija vilnī krīt. Tālu, tālu Tavu balsi jūrā dzirdēt var, Skumjā Kaija saviem spārniem mani neaizskar, Lai ir sāpe Īvei krastā, lai ir sāpe man, Klusāk, klusāk Tava balss vēl manā sirdī skan. Sentiments, sāļais sentiments, "Aizmirsties, aizmirsties", kāpā Īve kliedz Vējā ieklausies, mana balss vēl skan, Rimstas Kaija jūrā iet, tālāk jāiet man.

Septiņi sapņi C Es gāju pa ielu un nokļuvu pļavā, Dm G7 C Tad pērkona lietū ar mēnesi galā. C D F C No tā gaisma nāca, tik spilgta ar joni, F C F G C Te augstu, te zemu, kā baznīcas tornis. Es aizvēru acis un gāju vien tālāk - Ir tādi, kas gaida un tādi, kam janāk. Es rāpos pret kalnu, bet nokļuvu krastā, Tai vietā, kur cerību pudeles atstāj. C Dm Kaija Aizklaigāja Manu vārdu tālumā. G7 C Kaija Nezināja, Tevim gribu tuvumā. Instrumentāla iespēle C \Dm G7 C Kaija Aizklaigāja Manu vārdu tālumā. Instrumentāla iespēle C \Dm G7 C Kaija Nezināja, Tevim gribu tuvumā. Instrumentāla iespēle C \Dm G7 C Kaija Aizklaigāja Manu vārdu tālumā. Es aizmigu smiltīs, bet pamodos jūrā, Kad Ziemsvētku sveces pie debesīm kūrās. Man palika septiņi sapņi no gala. Kurš tos piepildītos, kurš tos zaudētos, kurš tos gaidītos dala? Es aizmigu smiltīs, bet pamodos jūrā, Kad Ziemsvētku sveces pie debesīm kūrās. Man palika septiņi sapņi no gala. Kurš tos piepildītos, kurš tos zaudētos, kurš tos gaidītos dala? Piedziedājums