MESA

Cm Lai kur mēs arī dotos, 2x Gm F Tu seko man un Es Tev. E♭ Lai kur Mēs arī dotos, 2x F Tu seko man un Es Tev Dod man savu roku es turēšu to stingri, Ceļš kā čūska lokas un reizēm izspļauj indi. Iemīšu Tev pēdas kurās kāpt,lai nav sāpju, ja rādīsi man kalnus virs mākoņiem,kur gājputni, kur kāpt mums. Un no prieka raudam mēs,manos apskāvienos slēpies, kamēr žēli gaudo vējš. Un kad atvēŗsi acis,neredzēs,Tu man būsi jauna gaisma kur nekas vairs nesāpēs. Bagātākais tas uz zemes šīs,kas laimi nevis nopirkt spēs, bet to atradīs. Tu vari mani labāku padarīt,būt karaliene tronī blakus savam Karalim. Tik daudz mums vajag vienam otru,mēs viena liela glezna Un kā divas mazas otas. Labirintu pilna uzgleznota mūsu dzīve,kas tik vētraina,bet Karsta ir ļoti. Piedz. Un kad būs 60 mums gadi,mēs abi stāvēsim un smaidīsim par to Cik bija labi. Un par to,kāds mums sazaļojis dārzs ir pie mājas. Skaitīsim,cik magnēti no ārzemēm bija pārvesti. (Ahh) Viss mans ir Tavs,viss Tavs ir mans šeit,jo nav nekas,kas Kopā būtu mūžam nepaveikts,es saku-viss mans ir Tavs,viss Tavs ir mans šeit un tāpat mums savā starpā vēl tik daudz kas Nepateikts. Mēs jūtam laiku savādāk,tā liekas,ka tas abiem mums paliek parādā Tev un man renesance,caur katru mirkli kopā mēs no jauna piedzimstam. Un kā zvīņas nokritušas mums no acīm un mēs pēkšņi visu esam sapratuši Ka ja šo visu sasnieguši,būtu katrs pats par sevi,tad tas izrādītos tukši (Tukši,tukši) Piedzis.3x

[Intro] Am G Dm E [Verse] Am Tas bij sen tur Parīzē G Starp baložiem un avīzēm Dm E Bez pēdām, kad pazudām mēs [Verse 2] Am Atslēdzām, kas atslēdzams G Un palikām mēs neredzami Dm E Pasaulei kurā dzīvojam mēs [Verse 3] Am Brokastīs nav maize piens G Bet kruasāns un šampāniets Dm E Un laiks ko cik gribam varam stiept [Verse 4] Am No uzrakstiem, ko nesaprast G Mēs mācījāmies kas i kas Dm E No kartes pa Parīzes trotuāriem [Chorus 1] F Ej, kur bija sākums C Ej, būt vienkāršākam Dm Am G Ej, mums visiem aizmirsies o ou.. F Ej, kur bija sākums C Ej, būt vienkāršākam Dm E Ej, mums visiem aizmirsies [Verse 5] Am Hei “Mon ami, commonsoir?! - (fonētiski: Hei Monami komonsoā) G Šī atbild man “comme ci comme ça” – (fonētiski: kom si kom sā) Dm E Jo tupeles spiež, ai kā spiež [Verse 6] Am Ja būtu Rīgā tikai tā G Mēs ietu kājām basajām Dm E Bet te pārāk putekļi griež [Verse 7] Am Bonjour salut, Merci beaucoup – (Fonētiski: Bonžur salut mersi baku) G Kaut marisonām izraktu Dm E Kur blakus mums veciem apgulties [Verse 8] Am Maldugunīm skrienot līdz G Mēs diemžēl kļuvām sarežģīti Dm E Un vienkāršums sāk mums aptrūkties [Chorus 1] F Ej, kur bija sākums C Ej, būt vienkāršākam Dm Am G Ej, mums visiem aizmirsies o ou.. F Ej, kur bija sākums C Ej, būt vienkāršākam Dm E Ej, mums visiem aizmirsies [Interlude] Dm Am C G Dm Am G E [Chorus 1] F Ej, kur bija sākums C Ej, būt vienkāršākam Dm Am G Ej, mums visiem aizmirsies o ou.. F Ej, kur bija sākums C Ej, būt vienkāršākam Dm E Ej, mums visiem aizmirsies [Chorus 1] F Ej, kur bija sākums C Ej, būt vienkāršākam Dm Am G Ej, mums visiem aizmirsies o ou.. F Ej, kur bija sākums C Ej, būt vienkāršākam Dm E Ej, mums visiem aizmirsies

[Intro] Am G Dm E [Verse] Am Tas bij sen tur Parīzē G Starp baložiem un avīzēm Dm E Bez pēdām, kad pazudām mēs [Verse 2] Am Atslēdzām, kas atslēdzams G Un palikām mēs neredzami Dm E Pasaulei kurā dzīvojam mēs [Verse 3] Am Brokastīs nav maize piens G Bet kruasāns un šampāniets Dm E Un laiks ko cik gribam varam stiept [Verse 4] Am No uzrakstiem, ko nesaprast G Mēs mācījāmies kas i kas Dm E No kartes pa Parīzes trotuāriem [Chorus 1] F Ej, kur bija sākums C Ej, būt vienkāršākam Dm Am G Ej, mums visiem aizmirsies o ou.. F Ej, kur bija sākums C Ej, būt vienkāršākam Dm E Ej, mums visiem aizmirsies [Verse 5] Am Hei “Mon ami, commonsoir?! - (fonētiski: Hei Monami komonsoā) G Šī atbild man “comme ci comme ça” – (fonētiski: kom si kom sā) Dm E Jo tupeles spiež, ai kā spiež [Verse 6] Am Ja būtu Rīgā tikai tā G Mēs ietu kājām basajām Dm E Bet te pārāk putekļi griež [Verse 7] Am Bonjour salut, Merci beaucoup – (Fonētiski: Bonžur salut mersi baku) G Kaut marisonām izraktu Dm E Kur blakus mums veciem apgulties [Verse 8] Am Maldugunīm skrienot līdz G Mēs diemžēl kļuvām sarežģīti Dm E Un vienkāršums sāk mums aptrūkties [Chorus 1] F Ej, kur bija sākums C Ej, būt vienkāršākam Dm Am G Ej, mums visiem aizmirsies o ou.. F Ej, kur bija sākums C Ej, būt vienkāršākam Dm E Ej, mums visiem aizmirsies [Interlude] Dm Am C G Dm Am G E [Chorus 1] F Ej, kur bija sākums C Ej, būt vienkāršākam Dm Am G Ej, mums visiem aizmirsies o ou.. F Ej, kur bija sākums C Ej, būt vienkāršākam Dm E Ej, mums visiem aizmirsies [Chorus 1] F Ej, kur bija sākums C Ej, būt vienkāršākam Dm Am G Ej, mums visiem aizmirsies o ou.. F Ej, kur bija sākums C Ej, būt vienkāršākam Dm E Ej, mums visiem aizmirsies

[Gm] [Eb] [Bb] [F] Vieglāk ir uzlikt capo uz 3. ladas un spēlēt [Em] [C] [G] [D] Melnais mākonis savilcies manu galvu spiež Zemāk, zemāk pie zemes, bet nesūdzos arvien Turu taisni es muguru, taisni turpinu iet Pat ja beigas nav tālu, saku – vēl mazliet Antarktīda jau pušu, ledus kluči kūst Kamēr zeķes uz balkona manā saulē žūst Kamēr spēlējas augšā ar mūsu likteņiem Varam izmīt pa rajonu mēs ar riteņiem Ko vairāk man vajag, kā jumtu virs galvas Daudz Tevis man blakām, tik daudz lai kļūst sauss Lai ir ko mums apēst un, lai ir ko mums dzert Brālim durvis ir atvērtas Piedziedājums: Un mūsu elpas Kā vilcieni nāk, vilcieni iet Un virzienā Nezināmā, cilvēki skrien Un lai tik tālāk Vilcieni nāk, vilcieni iet Kā tanī stāstā Neatvadies, mēs satiksimies Naudas tirgos viss sarkans, līkne zemē skrien Bet es pēdējo atdodu stūra ubagiem Gan jau komēta kāda drīz mūs apciemos Es tad paņemšu kameru, skats būs satriecošs Posta Kalifornijā, mežus ugunsgrēks Bet es iestumju laivu lēnām ezerā Ņemu uztinu vienu, to ar ķiršiem Gaidiet atpakaļ mani tikai pirmdien Ko vairāk man vajag, kā jumtu virs galvas Daudz Tevis man blakām, tik daudz lai kļūst sauss Lai ir ko mums apēst un, lai ir ko mums dzert Brālim durvis ir atvērtas Piedziedājums 1x

Ir grūti nosēdēt uz vietas, kad viss iekšā dīdās Soda kvītis čupā liekas, bet gāze spiežās grīdā Nemiers šķiet jau kļuvis daļa gaisam, kas plūst plaušās Savukārt miers - ekskluzīvi tik tam kungam tur augšā Meklējam ātrumu, kas pārspēs pašu gaismu Vajag tik atrast, kur kosmosā paverās skrejceļš ar segumu taisnu Pirksti mūsu noskrien pa klaviatūru vairāk nekā kājas Domas aizlido kosmosā, bet ķermeņi nepamet mājas Info nimfomāni, izsalkuši tekstuāli Bet vai viss, ko zinam, baro intelektuāli Seksuāli kustīgas bildes uzrunā mūsu prātus Ļaujot asarām birt no dziesmām, kurām pat nezinam vārdus Piedz. 2x Viss, ko vajag, lai Tu esi ātrs Lai Tu nevis projām ej, bet nāc Viss ko vajag, lai Tu nāc man līdz’ Jo ja nelieto, tad krīt Ja Tu nepeldi, tad slīksti Maigā vara caur internetu mīkstus dara Mēs sēžam dīvānos, kamēr milijoni bēg no kara Jo nedrīkst sēdēt uz vietas, kamēr kāds tēmē uz pieres Kā ugunsgrēkā - paņem pasi, naudu, bērnus un skrien Kustās zemeslode un taj kustās visi līdz’ Ja kāds pārstās kustēties, tad pārstās pastāvēt tas drīz Laiks pat akmeņiem būt savāktiem un mestiem Gadiem paskriet, lai no jauniem top par veciem Visi, kas likums saka, ka viss kas dzīvs, tas kustās Urna pelnu krītot pret grīdu tik sadalās sīkās druskās Kur vien apkārt raugos visā piemīt dzīvības spars Kapēc mums jāmeklē dzīvības pazīmes (klints būt jū)? uz marsa Mēs kustamies, bet tik bieži daudz par ātru Tam, ko mēs saucam par dzīvi paskrienam garām taj vēsu prātu Kas ir rezultāts un balva mūsu sprintam Biļete žurku skrējienā nav tas dēļ kā mēs dzimstam Piedz. 2x Kamēr sitas mana sirds, tikmēr sviedros mana miesa mirkst, mana miesa mirkst 2x. Piedz. 2x.

Es redzu laiku kā nogriezi no A līdz Z, Un katru dzīves notikumu, kā ejot sānslīdē, Filma gar acīm, kā vērot no malas, Bez ieejas biļetes , bez popkorna un alus, Smilšu graudi birst, ēna krīt un ceļās, Laiks iet , kāds mirst , kamēr citur smejās, Pazīstamās sejās, es lasu laika pēdas, Ar katru tikšķi, jūtu paliek arvien mazāk spēka, Mazāk bēdas un arvien mazāk prieks, izmisīgi centieni izmēģināt to, kas liegts, Vērtīgāko paturēt, atšķirot, kas lieks, Līdz brīdim, kad kliedzot, jālūdz vēl mazliet, Kad pēdējais zobrats knapi grozas, Izpratne tad par iztērēto laiku mostas, Izbērtie smilšu graudi, ko vairs nevar savākt, Kapēc es nedomāju ātrāk? Velti iztērēts laiks, Tevi vairs nežēlos, Esi labākais, To kādam dāvājot Liela daļa strādā strādāšanas pēc, Kāds strādā ar domu - nopelni un pērc Atdod savu laiku minimālām stundas likmēm Neatliekdams muguru, kad kāds priekšā diktē Astoņas stundas dienai tikmēr jau "kirdih" Ceļā aiziet viena, četras internetā, starpcitu Trīs paikai, astoņas, kā vienmēr, miegam Jautājums man, cik stundu paliek tavam priekam? Tavam tuviniekam un tam, ko gribi sasniegt Nabagam būt, nenozīme roku pastiept Atliek tik saprast, cikos nāks kapracis No pienākumiem atradis Būs tad katrs matracis Viss, kas tev ir , ir laiks Tā ir tava valūta, Neiztērē to, lai tik pretī naudu dabūtu Neapmaldies melos ,atrodi sevi patiesībā, Pērc pieredzi, atdod laiku attiecībām. Velti iztērēts laiks, Tevi vairs nežēlos, Esi labākais, To kādam dāvājot Vai nošķirt to spēj? Kurš ceļa vējš? Un kurš naidu sēj? Vai atšķirt to spēj? 2x Velti iztērēts laiks, Tevi vairs nežēlos, Esi labākais, To kādam dāvājot, Velti iztērēts laiks, Mūžam Tev nepiedos, Esi labākais, Savos laika griežos

Gm Eb Bb F ne pirmo reizi runājam par atrunām pinos kā vista pa pakulām rūgtā patiesība liekas pūles neprasa sākumā vai beigās var pielikt vārdu nekas visam savs laiks, savi apstākļi un vieta piecas pāri plikai rokai, veikals jau ir ciet ja nedēļā būtu vismaz savas dienas astoņas es noteikti visu paspētu, aizvest, savākt, atdot kam man trakot, tā zemeslode pati griežas laiks nav inkaso, lai tak min uz papēžiem mazsvarīgām lietām laika neatrodas viss kas nav parāds, pagaidīs, var neatdot uzlieku uz svariem, ģimeni un darbu kausiņš nosveras pa lab’, un es arī mīļotās rokas vietā rokā telefons, TV discovery par rozā NLO veltīgām lietām grēda uzmanības kur pazudusi diena tu jautā sev pusnaktī kaut kas iesākts, kaut kas pusdarīts bet tuvajiem neatlika laika uzzvanīt Gm Eb Bb F liekas, ka esmu tepat, blakus tepat, bet tik tālu, tālu, tālu, tālu (2x) Gm Eb Bb F liekvārdība draugu starpā kā sunim blus’ ikdienas mainīgā informācijas plūsma šodien nepateiktais, rīt pateikts būs apsēstības paveids, kas stumda, grūsta mūs kad izdevīgi pašam, laiks top elastīgs tā ir tikai vēstule no ģimenes var nelasīt svarīgāk ir pretī atlaidēm skriet nekā zvans mammai, sveiki, kā tev iet piecas stundas internetā pavadīt ir nieks bet aizbraukt uz kapiem neatrodas stunda liek’ kad pakaļa svilst, tad dievam uzklausīt pienākas bet par to, ka viss ir labi, pateikties piemirstās jautājuma beigas noskaidrotas, jau ir gabalā reto reizi pirms cilvēks pamosties pamanās ar vaigu sevi salamāt neizbrauks cauri sākam tikai saprast tad, kad atpakaļceļa nav ar āmuru pa galvu, lai tu tagad aptvertu tevi ir tukšas rokas, bet dzīvei pilna atvere visiem viens liktenis, biļete vienā virzienā mosties, tas ir mīts, ka dzīve sākas pirmdienā Gm Eb Bb F liekas, ka esmu tepat, blakus tepat bet tik tālu, tālu, tālu, tālu (2x) Cm Gm Cm Gm Cm Gm Bb F kaut kur esmu es, kaut kur esam mēs kaut kur tālu prom, prom tik tālu, tālu, tālu, tālu Gm Eb Bb F liekas, ka esmu tepat, blakus tepat bet tik tālu, tālu, tālu, tālu (2x)

Kad tu negribi vairs, negribi vairs, negribi vairs Tad tu nevari vairs, nevari vairs, nevari vairs Kad tu negribi vairs, negribi vairs, negribi vairs Tad tu nevari vairs, nevari vairs, nevari vairs. Es spolēju kādreiz vietas, bez ambīcijām. Dzīve bija kā stienis bez svariem, ko es cilāju. Nolaist līdz kaklam, tāpat kā uzgrūzt atkal. Ja nesit ārā sviedrus paliek 'borings', var atsalt. Tāpēc gribas sevi bakstīt, grūstīt, izaicināt. Reti kurām lietām svarīgs ir dizains. Pirmkārt, izbaudīt, izgaršot, sasniegt, pirms kājas atstiept. Iegūt atbildes, pirms vēl jautājumi sāk rasties. Ambīcijas sarūk redzot 15-gadīgu skuķi, Uzmālētu uz 25 un tu uzraujies kā muļķis. Ar baltiem deguniem pie tualetēm te rindā stāv, Tev rītā eksāmens, bet tu spēlējies ar nāvi. Ambīcijas sarūk izbraucot uz mūsu ielām, Bedrainie ceļi, it kā kurmji dzinušies pēc sliekām. Te visam izskaidrojums savs, Mistika, ū, ka izskaidrojuma nav. Manas ambīcijas gandrīz izbeigušās bij', Pirms 600 miljoni Dienvidu tilta vantīs bira. Bet tāpat tā lūka braucot pāri dauzās, Viadukts kā ārzemēs, bet iebraucam mēs auzās. Galvu saķēruši mēs; zviedri izpērk mūsu mežus, A mēs pērkam viņu drēbes. Te vienam nokrita parūka un kuģis pārtapa par laiviņ'. Manas ambīcijas saruka, kad mēs ievēlējām Kaimiņu. Kad tu negribi vairs, negribi vairs, negribi vairs Tad tu nevari vairs, nevari vairs, nevari vairs Kad tu negribi vairs, negribi vairs, negribi vairs Tad tu nevari vairs, nevari vairs, nevari vairs. Manas ambīcijas sarūk dzirdot mazu bērnu kliedzam: ”Daudz naudas, daudz naudas”. Tiešām? Vai es esmu atpalicis, vai mēs esam briesmās, Es viņa gados spēru dārzeņus blakus miestā. Primāt, baidies, gatavojies nomest svaru. Te, kā suņi skūdri, mediji biedē mūs ar karu. Tai pat laikā paši barojas no krievu siles darbam. Bīsties no balti, zili, sarkana. Ambīcijas sarūk redzot sadevušos krāniņos, Pa Brīvības ielu soļo Valdiņš, samīlējies Mārtiņos. Lai varavīksnīte mūs vieno, visiem pāri liecās, Kam mums bērnus, kam mums visa liekā. Mūsu pīļu dīķi katrs otrais tēlo zvaigzni, Šovs bez apstājas, dzeltenie tik pelna maizi. Kamēr īstās zvaigznes ceļ laukā 'Grammy' un 'Oscars', Mūsu 'superstāri' piekrīt izģērbties par sotak'. Manas ambīcijas gandrīz izbeigušās bij', Pirms es pamanīju, dejojam pie kantrī stila, Kovboju cepurēs savu tautu Baltijas jūras krastā, Liekot soli pie solīša, līdz beidzas jūdze sestā. Kad tu negribi vairs, negribi vairs, negribi vairs Tad tu nevari vairs, nevari vairs, nevari vairs Kad tu negribi vairs, negribi vairs, negribi vairs Tad tu nevari vairs, nevari vairs, nevari vairs. Tikai vēl, tikai vēl, tikai vēlreiz noticu sev! 4x Kad tu negribi vairs, negribi vairs, negribi vairs Tad tu nevari vairs, nevari vairs, nevari vairs Kad tu negribi vairs, negribi vairs, negribi vairs Tad tu nevari vairs, nevari vairs, nevari vairs.

Mēs vienā mirklī varam uziet gaisā nemanot, Tu mani uzvelc kā nelabo. Mēs vienā mirklī varam uziet gaisā nemanot, Nepakam es savu taisnību Tev neatdotu. Tava stūrgalvība iedzen stūrī Tavu ego, Un cik stulbs ir šis attiecību remonts. Pa ceļiem vienādiem liktens saveda mūs kopā, Es mācos piekāpties, viena dzīve četrās rokās. Tik līdzīgi mēs, bet te pēkšņi sveši. Klusuma tuksnesis, te vārdu mežs, Niknums ir posts, tas mūsu spārnus plēš, Vēl mirkli šķiet un Tevi pazaudēšu. Mana sirds ir tava sirds Vienā ritmā tām pukstēt ir domāts Tava sirds ir mana sirds, Nevar būt, ka tās nesitās kopā. Kā mūsu vecvecāki kopā ir uz mūžu, Jo tie lietas neizmet, bet salabot ir paraduši. Kas ir grūtāk - piedot vai atvainoties, Lai būtu kopā vakar, rīt un šodien. Vai esam gatavi sākt visu no jauna, Jaunos ūdeņos kāpt un izmainīt straumi Esam gatavi sākt visu no jauna Visu atrisināt un izmainīt straumi Mēs aizmirstam viens par otra rūpēm Pie pirmās vētras tējas krūzē Katrs strīds sākas ar divām taisnībām Katrs strīds beidzas tā kā kāds top vainīgāks Un tāpat, zinot to, ka būšot Mums uz diviem tikai viena gulta. Katram strīdam attiecību cena, Risks ir daudz lielāks nekā viena nakts bez segas. Tāpēc lai melns top balts, balts top melns. Es aizskaitu līdz trīs ar aizturētu telpu, Un uzņemos uz sevi visu skādi, Piekāpjoties un pārkāpjot savam pašlepnumam pāri. Mana sirds ir Tava sirds, Vienā ritmā tām pukstēt ir domāts. Tava sirds ir mana sirds, Nevar būt, ka tās nesitās kopā. Vai esam gatavi sākt visu no jauna, Jaunos ūdeņos kāpt un izmainīt straumi? Esam gatavi sākt visu no jauna, Visu atrisināt un izmainīt straumi.

Tas ir tas brīdis kad visapkārt viss apklust, Tik dzirdu savus sirdspukstu basus, Pārrakstīts tiek kas ziņās rītdien jau jālasa, Uzvaras pārraksta vēstures grāmatas, Secīgi, Kā notis spēlē šīs klavieres, Soli pa solim līdz galam vai mājās tu paliec, Kas ir šie pauguri kad priekšā vēl kaukāzs? Var kāpt vēl augstāk skandinot tautās, Sen jau zinājām ka mums tas sanāks, Lai arī cik mēs šāvām mērķim garām, Pat viena doma iedvesmu modināt spēj, Kā viegli paliek soļot pat pret vēju Piedz. Ja kāds ir gausāks, Lai dzird un klausās, Mēs kāpjam augstāk, Ja kāds vēl taustās, Lai dzird un klausās, Mēs kāpjam augstāk, Jo var kāpt vēl augstāk, Kad sevī ieskatos redzu to kas ir man dots, Cik daudz es mainīt varu to kas gēnos iemantots? Mēģinot uzvarēt sevi otrā vieta neeksistē, Tāpat kā uzvaras nav sasniedzamas pesimistiem, Viena zeme vienas debesis un saule mums, Mazu uzvaru summa ved uz lielu iznākumu, Tauriņu spārnu vēdas tepat aiz manas sētas, Rada zemestrīces kur piedzimst saules lēkts, Un mēs varam teikt, Sen jau zinājām ka mums tas sanāks, Lai arī cik mēs šāvām mērķim garām, Pat viena doma iedvesmu modināt spēj, Kā viegli soļot paliek pat pret vēju, Piedz. Ja kāds ir gausāks, Lai dzird un klausās, Mēs kāpjam augstāk, Var kāpt vēl augstāk, Var kāpt vēl augstāk, Ja kāds vēl taustās, Lai dzird un klausās, Mēs kāpjam augstāk, Jo var kāpt vēl augstāk, Vēl augstāk, Var kāpt vēl augstāk, Var kāpt vēl, Var kāpt vēl, Tie mirkļi kad svece aizdedz tūkstotis lāpas, Izgaismojot visapkārt kalnus jūras kāpas, Kad redzu daudzus vienojamies vienu glābjam, Tad skaidri zinu zinu ka mēs kāpjam, Vēl augstāk, Var kāpt vēl augstāk, Var kāpt vēl, Var kāpt vēl.