Masts

Dzīve ir pārāk īsa,lai es to izniekotu ar tevi.... Es ceru, ka tevi nesatikšu vairs nekad, Mūs vairs nekas nesaistīs,dzīvo dzīvi savu, Man ir vienalga kā tu jūties,kas ar tevi notiks, Vēlu tev to sliktāko,man ir laiks projām doties, Aizvāc savu tēlu,lūc no manas atmiņas Atceroties tevi,paliek slikti,it kā būtu paģiras, Aizmirsti visu kas bijis,es tevi vairs nemīlu, Neesmu es tavs zaķītis,labāk sauc mani par debīlu, Un, ienīsti mani un visu kas ar mani saistīts, Savaldi emocijas,nevajag atkal drāmu taisīt, Tu priekš manis,jau sen kā esi tukša vieta, Jā es biju kretīns,pie tevis braucu tik pēc kniebiena, Tu labi izskaties un drāzies,bet ar galvu bij kā bij, Kad nebiji blakus,es ar citām laiku pavadīju, Un tai skaitā bij arī dažas labas tavas draudzenes, Kurām es dotu pseidonīmu - mauķeles, Es zinu,ka arī tu tāda kļūsi, Tu biji mana lielākā kļūdā,man tikai prieks par tevi būs, Ja atradīsi kādu citu,kas mani aizstāt spēs, No sākuma tēlos ideālu,pēctam smadzenes čakarēsi, Teiksi ka slimo ar vēzi,ka esi stāvoklī vēl, Tāda topmodel',bet nevar noturēt pie sevis savu draugu, Piedod,man rēka rauj,ja? Tavas visas bildes - lētas un mauciskas, Tev tā ir māksla? Man būtu kauns tikai, Tu saki,ka esi bez kompleksiem? Es pielabošu, Tu esi bez prāta,Tvaika ielā,tev jau palāta rezervēta Es beidzot jutos brīvs,kad viss ir galā, Tākā akmens būtu novēlies no sirds,jeb ir daudz labāk, Pat metot miskastē,tavas bildes,man nav emociju, Ir palicis tikai naids pret tevi,gribu paturēt viņu, Visi mani vārdi bija tukši,tāpat kā solījumi, Es tev vairs pat sūkāt nedotu,labāk nopērc saldējumu, Tu prasi,par ko man tāda attieksme? Mazāk vajadzēja dirst,ka mīli mani patiesi, Ja tev tas silda,tad pirmais gads bij ja ne ideāls,tad tiešām labs bet kā sakot tālāk bija vāks Tev uzradās kautkādi mistiski draugi, Kļuvi citādāka,tev pat mainījās mūzikas gaume, Tu man kļūvi sveša kā ķīniešu valoda, Sajuties kā zvaigzne,uz eglītes galotnes, ķipa pārāka par citiem,sāki krist uz nerviem, Kļūvi tu lētāka,pat par smaržu paraugiem, Kaut es nebūtu tevi saticis,tā tiešām bija nejaušība, Nepalīdzēšu, ja pat būsi bez samaņas uz grīdas, Katrs rīts,kad neguļ blakus aizpampusi piepe, Man daudz patīkamāk tas liekas un paldies, Ka aiz muguras runāji par mani sliktu, Bet sejā teici ka esmu labs,nemainītu ne pret vienu citu, Tu tik turpini gulēt ar saviem kursabiedriem, Kas smird pēc sviedriem,ganjau tev būs gaiša nākotne sieviete..

Mēs satikāmies nejauši un diez vai es ļaušu, tev kādreiz vēl skumt, kopā tiksim uz augšu, Es pat nenojaušu, kā tas ir par tevi nedomāt, dzīve bez tevis ir vieta kurā ceru nenonākt., 2x. Es redzu laimi kad uz tevi skatos, viņš to pazaudēja, es atradu, un man īsāk sakot nav ne jausmas, kas notiks tālāk Uz maniem plauktiem vairs nav kārtības kas bija agrāk, jo tev pārāk labi sanāk izjaukt visus manus plānus Mēs esam tik maz pazīstami, bet tu pierunā uz visu, kad norauj drānas, maz kā kopīga mums, viena no lietām ir tā Ka viens bez otra nevaram un laikam tā ir vienīgā, bet pretpoli jau pievelkas, tā runā, nepamanīju pa kuru laiku Kļuvi tu tik tuvu, vakari bez tevis truli un šķiet neciešami rīti, starp mums ir tik daudz pilsētu to nevar izmainīt Man bija grūti nemanīt kā tu baidījies ļaut jūtām visu sarežģīt, bet viss mainījies strauji Tu jau pazīsti ģimeni manu un es tavu, neviens nevienam nepieder bet tu vari saukt mani par savu., Piedz. Prom no visa mēs varam aizbēgt tālu, viss ko gribu mainīt tevī ir tavu uzvārdu, tu mani saproti kad nesaprot citi Tu vienīgā, kas blakus ir kad man slikti un lai jau runā cik vēlas, ka esi kārtējā man, atkal no rīta laužam gultu Kaut kavējam darbu, mēs neprotam vairs viens bez otra lidot, bet visam pienāk beigas un to zinot ir tik dīvaini atkal Tos trīs vārdus teikt, tev nevajag greznu dzīvi, dimantus, vai dārgas kleitas, tu esi mīļa, skaista, gādīga Man laikam veicas, mūsu sajūtas nav beigtas vēl un tauriņi dzīvi, Dieva pirksts ka mūs kopā abus saveda Rīga Tāpēc baudīsim kopīgos brīžus , kamēr strīdus nepazīstam, šī nav pirmā reize kad liekas, ka viss ir pa īstam Es negribu neko prognozēt, kamēr līdzi man nāc, pat ja nelīdzeni ceļi priekšā, bīstami, bez krāsas, Piedz. Tu esi viss ko man vajag lai es laimīgs būtu, un nav pat lietas ko es tevī mainītu un lai kādi vēji ar ī tālāk pūstu, šī dziesma par mums paliks, tā būs tikai mūsu!

Kas vienam dārgs, to otrs met pret zemi Te cilvēki domā tik un vienīgi par sevi Ja uzticies kādam, tad tikai sev vienam Jo citu patiesība bieži vien ir meli Tad, kad iekurī, dzīve šķiet labāka Jūti, pie skaidra prāta tādas domas ātri zūd, Jo dzīve sūra, itkā saka, grūtības zūd, bet ne sūda Ar katru dienu, arvien grūtāk kļūst Negribīgi dzīvot dzīvi, tas ir daudziem raksturīgi Tie uzskata, ka prieks un laime slēpjās naudā Arī bez tās, dzīve var būt baudāma Bet tā, to ir daudz grūtāk pamanīt, Tā tas ir bez šaubām Tikai retajam nav mērķis tikt pie bagātības Ir jārīkojas, nevis jāgaida kāda zīmes Nauda, vai tas ir viss ko Tu gribi no dzīves? Ja atbilde ir Jā, tad Tu nebūsi laimīgs Ja es būtu Dievs, es nebūtu sevi radījis Tāpat, kā šo vietu, kur jūtos, kā samīts Te visu nosaka nauda, te labā mazāk, nekā ļauna Maza pasaule, bet pilna dirsa klaunu Bieži saka, ka uz visu un visiem uzspļaut Slīcina bēdas alkaholā, bet tās uzpeld Grūti brīži nekad netrūkst uz šīs pasaules Bet zinu, pēc negaisa vienmēr spīdēs saule Ja Tev ir ģimene, tad priecājies par to Par to uz zemes nav nekā svarīgāka Daudzi cilvēki to apjēdz par vēlu Te jums būs piemērs - māte zaudē dēlu Un tagad ikdienas problēmas šķiet niecīgas Nav vairs viņa, ne bēdīga, ne priecīga Bilde rāmī, viss kas pāri palicis Nav vairs mātei spēka, kaut dzīvot vēl atlicis Par vienu cilvēku mazāk, par vienu vairāk Tā šī pasaule tik nedaudz ar mainās Viena vietā nāk kāds cits, cita vietā atkal cits Tas ka ir tas nemirstīgs ir mīts Ja es būtu Dievs, es nebūtu sevi radījis Tāpat, kā šo vietu, kur jūtos, kā samīts Te visu nosaka nauda, te labā mazāk, nekā ļauna Maza pasaule, bet pilna dirsa klaunu Slēpjos no problēmām, bet tās mani atrod Reizēm sajūta tāda, ka ik uz soļa tās seko Biežāk sanāk krist, nekā celties Ja nebūtu mūzikas, man nebūtu kur spēku smelties Bet ja Tevi nepiemeklē nelaime, uzskati to kā laimi Jūtas, un to ko mīli, ne par ko nemaini Jo tas ir tavs, jo tas ir svēts Un tici man, tas nav nekādas naudas vērts /Daudzi cilvēki par vēlu novērtē, to kas viņiem ir dots, un par to aizdomājas un atceras, tikai tad, kad tā vairs nav. Nepieļauj arī Tu tādu kļūdu./ Tā ikdienas rutīna, kas velkas līdzi kā piekabe No kuras neaizmuku, bet pie tās pieradu Es tiešām ticu, ka katram šeit ir sava vieta Bet grūti to atrast, kad zem jautājuma ir rītdiena Nepeldi pretī straumei, tā vieglāk aizrīties Ja esi kaut ko sa*isis, reiz nāksies atzīties Veido dzīvi viens pats, jo reiz Tu tāds paliksi Mātes, Tēva rokas, visu pa plauktiem nesaliksi