Masts

Dzīve ir pārāk īsa,lai es to izniekotu ar tevi.... Es ceru, ka tevi nesatikšu vairs nekad, Mūs vairs nekas nesaistīs,dzīvo dzīvi savu, Man ir vienalga kā tu jūties,kas ar tevi notiks, Vēlu tev to sliktāko,man ir laiks projām doties, Aizvāc savu tēlu,lūc no manas atmiņas Atceroties tevi,paliek slikti,it kā būtu paģiras, Aizmirsti visu kas bijis,es tevi vairs nemīlu, Neesmu es tavs zaķītis,labāk sauc mani par debīlu, Un, ienīsti mani un visu kas ar mani saistīts, Savaldi emocijas,nevajag atkal drāmu taisīt, Tu priekš manis,jau sen kā esi tukša vieta, Jā es biju kretīns,pie tevis braucu tik pēc kniebiena, Tu labi izskaties un drāzies,bet ar galvu bij kā bij, Kad nebiji blakus,es ar citām laiku pavadīju, Un tai skaitā bij arī dažas labas tavas draudzenes, Kurām es dotu pseidonīmu - mauķeles, Es zinu,ka arī tu tāda kļūsi, Tu biji mana lielākā kļūdā,man tikai prieks par tevi būs, Ja atradīsi kādu citu,kas mani aizstāt spēs, No sākuma tēlos ideālu,pēctam smadzenes čakarēsi, Teiksi ka slimo ar vēzi,ka esi stāvoklī vēl, Tāda topmodel',bet nevar noturēt pie sevis savu draugu, Piedod,man rēka rauj,ja?...

Mēs satikāmies nejauši un diez vai es ļaušu, tev kādreiz vēl skumt, kopā tiksim uz augšu, Es pat nenojaušu, kā tas ir par tevi nedomāt, dzīve bez tevis ir vieta kurā ceru nenonākt., 2x. Es redzu laimi kad uz tevi skatos, viņš to pazaudēja, es atradu, un man īsāk sakot nav ne jausmas, kas notiks tālāk Uz maniem plauktiem vairs nav kārtības kas bija agrāk, jo tev pārāk labi sanāk izjaukt visus manus plānus Mēs esam tik maz pazīstami, bet tu pierunā uz visu, kad norauj drānas, maz kā kopīga mums, viena no lietām ir tā Ka viens bez otra nevaram un laikam tā ir vienīgā, bet pretpoli jau pievelkas, tā runā, nepamanīju pa kuru laiku Kļuvi tu tik tuvu, vakari bez tevis truli un šķiet neciešami rīti, starp mums ir tik daudz pilsētu to nevar izmainīt Man bija grūti nemanīt kā tu baidījies ļaut jūtām visu sarežģīt, bet viss mainījies strauji Tu jau pazīsti ģimeni manu un es tavu, neviens nevienam nepieder bet tu vari saukt mani par savu....

Kas vienam dārgs, to otrs met pret zemi Te cilvēki domā tik un vienīgi par sevi Ja uzticies kādam, tad tikai sev vienam Jo citu patiesība bieži vien ir meli Tad, kad iekurī, dzīve šķiet labāka Jūti, pie skaidra prāta tādas domas ātri zūd, Jo dzīve sūra, itkā saka, grūtības zūd, bet ne sūda Ar katru dienu, arvien grūtāk kļūst Negribīgi dzīvot dzīvi, tas ir daudziem raksturīgi Tie uzskata, ka prieks un laime slēpjās naudā Arī bez tās, dzīve var būt baudāma Bet tā, to ir daudz grūtāk pamanīt, Tā tas ir bez šaubām Tikai retajam nav mērķis tikt pie bagātības Ir jārīkojas, nevis jāgaida kāda zīmes Nauda, vai tas ir viss ko Tu gribi no dzīves?...