Trīs putan dižan dzied Sīk lazdiņ krūmiņe; Šo vasar trīs puišeļ Ap manimi luncanjes. Viens grib mān ražen pūr`, Otrs daiļ ōgumiņ. Tik tuo vien, es nezin, Ko grib trešes tōtiņ dēls. Duod šim ruok - nozpūšes, Vārdiņ tēc - kōnig sārkst. Ko tu dārs, tōtiņ dēls, Ka es grībs tev mutiņ duot?
Šūreit agri sauļe lēce, Leituteņu gaideidama; Šūreit agri muote cēle, Dyžus vīsus gaideidama. Ar puškīmi nomu slauka, Ar īlūkim ustobeņu: Nomā guoja tautu dāls, Ustobā bruolileni.
Diezin, diezin, vai būs tiesa, Ko tie ļaudis izrunāja? Mana jauna līgaviņa Tiek ar citu saderēta. Svētu rītu, rītiņā, Sedloš’ savu kumeliņu, Sedloš’ savu kumeliņu, Jāšu viņas apraudzīt. Ne iz vārtiem neizjāju, Sāk ciemiņu suņi riet; Iznāk mana līgaviņa, Baltas rokas plātīdama, Baltas rokas plātīdama, Asariņas slaucīdama. Ko tu raudi, kas tev kaita, Mana jauna līgaviņa? Ja tev tika - dzīvosim, Ja netika - šķirsimies. Gulbis gula ezerā, Es gul’ ļaužu valodās; Celies, gulbīt, no ezera, Es no ļaužu valodām....
Moza beju, gonūs guoju, Īt pī veira nadūmovu. Ka izaugu lela meita, Svuoti skrēja maņ gar suodu. Pasvuotēja vīni svuoti, Pasvuotēja ūtri svuoti. Treši brauca pogolmā, As ībāgu klēteņā. Boltu muti nūmozgovu, Gludu golvu sasukovu. Kā īguoju ustobā, Tā izdzierdu slyktu vuordu: Vīns soka, kab jaunuoka, Ūtrs soka, kab vacuoka. Jas tuo vuorda jam naļuovu, Pylnu buorzdu jam pīšpļuovu; A jis tū najēme par ļaunu, Ka darēju as jam kauna.
Teice mani piedzērušu, Kad es biju nosarkuse. Man pašai sārts vaidziņis No tā liela sīvumiņa, No tā liela sīvumiņa, No tā liela dzedrumiņa. Labāk augu sīva, dzedra Nekā augu netikusi: Sīvu, dzedru tautas veda, Netikušu niecināja.
Seši jauni bandineiki Juoj pa ceļu dzīduodami. Vysim sešim siermi zyrgi, Vysim cauņu capureitys. Vīni divi lac nū zyrga, Dūd maņ zalta gradzynteņu. Nāsoj gudra, tāva maita, Napasaki māmeņai. Kab vaicuosīs tāvs, māmeņa, Sok bōleni nūpierkuši. Kab vaicuosīs buoleleni, Sok zemēi atroduse. Sok zemēi atroduse, Maganenis ravādama. Maganenis ravādama, Dailu pušku puškuodama.
Nadūd, Dīvs(i), nadūd, Dīvs, Puišim mērt bez lauleibom: Pīci godi veļni stoiguoj’ Apleik kopu rauduodami, Asareņas slauceidami Pokulenu lakatiņā. Dūd, Dīveņ(i), dūd, Dīveņ(i), Meitai mērt bez lauleibom: Pīci godi puiši stoiguoj’ Apleik kopu rauduodami, Asareņas slauceidami Boltā zīda lakatiņā.
Dzeivuoj’ jauna meiteņa Pi tāva jar muoti: Dzeivuoj’ jei bez bādys, Vysod lobys drābys. Jei izauga lela, skaiška, Jū tautīts precāja, Jū tautīts precāja, Pravdys nasacāja. Ej, muoseņ, pi maņa, Dzeivoisim labi: Byus tev taidi svuorki - Čyukstāt čyukstāj’. Byus mums lobi zyrgi Un lobas lineikas; Paklausāja tāvs ar muoti, Jatdūd dzāruojam.
C G Kam, māmeņa, tu audzieji G C Zaļu bērzi pogolmā? Am Dm Kam, māmeņa, tu audzieji G C Zaļu bērzi pogolmā? Boltom visteņom saskrīti, Vanadzenim lydynuot. Voi, vonogu, vanadzeņu, Keidu ziņu maņ atness? Taidu ziņu tev atnesšu - Tova bryute īt pī cyt’. Dūd, Dīveņi, veseļeibu, Svātdīneitis sagaideit! Svātdiņ īšu iz bazneicu, Lyugšu Dīvu raudoidams. Kei as lyudžu, tai nūtyka, Muna bryute maņ palyk’!
Meitas mani melli sauca, Kad man melnis kumeliņš. Es pasviedu zelta niedri Pa meitiņu kājiņām: Pirmā nāca, garām gāja, To vēlēju dzērājam; Otra nāca, tā pacēla, To vēlēju brālītim; Trešā nāca, sniedz rociņu, Tā būs mana līgaviņa.