Savādais Laiks
1. Kad rozā lietus no zemes augšup krīt Kad "rīt" jau sen ir beidzies, bet "vakar" - tas būs rīt Par agru būt man bērnam, par vēlu lielam kļūt Tad domas klīst un maldās pa takām, sirds ko jūt Piedz: Kaut kur starp zemi - debesīm, tik dīvains viss' Es ļaujos tam un neprasu, kas noticis Tāds ir šis dzīves pieskāriens - Gan skarbs, gan maigs - savādais laiks...savādais laiks 2. Kad nāc, lai projām ietu, kad ej, lai atgrieztos Un kļūsti mēms, lai kliegtu, vai kliedz, lai klausītos Līst asaras, lai smietu, bet smiekli sienas ceļ Kad naids vai mīlestība ar visu spēku dzeļ Piedz: 3. Varbūt tā bijis vienmēr, un varbūt būs nekad To nezinu, bet būšu, es tieši tur un tad Kad rozā lietus lāses - kā skūpsts, un zeme - vaigs Kad aicināts vai raidīts būs nācis savāds laiks... Piedz: ==================== |Bb|Bb|Eb|F|2x |Bb|Bb|Gm|Gm|Eb|Eb|Bb|Bb| |Bb|Bb|Gm|Gm|Eb|Eb|F|F| |Eb|Eb|Bb|Bb||Eb|Eb|Bb|Bb||Eb|Eb|Bb|Gm|F|F| ===========================================