Savādais Laiks
1. Kad rozā lietus no zemes augšup krīt Kad "rīt" jau sen ir beidzies, bet "vakar" - tas būs rīt Par agru būt man bērnam, par vēlu lielam kļūt Tad domas klīst un maldās pa takām, sirds ko jūt Piedz: Kaut kur starp zemi - debesīm, tik dīvains viss' Es ļaujos tam un neprasu, kas noticis Tāds ir šis dzīves pieskāriens - Gan skarbs, gan maigs - savādais laiks...savādais laiks 2....