Lustīgais Blūmīzers

1. Lietuslāse atsitas pie Tava loga rūts, Palikusi Tava smarža ir uz manas krūts. Pieklauvē pie Tavām durvīm rudens lapu zelts, Aizgājusi vasara nav bijis mirklis velts. Piedz. Es zinu, ka Tu gaidi, Rudens lapu laimi, Un krāsu karuselī, Lai dvēsele Tev zied. 2. Izdziedāta vasara un palicies ir prieks, Nožuvušas asaras un silda pieskāriens, Pieklauvē pie Tavām durvīm rudens lapu zelts, Aizgājusī vasara nav bijis mirklis velts. Es zinu, ka Tu gaidi, Rudens lapu laimi, Un krāsu karuselī, Lai dvēsele Tev zied.

1. Es Tevi satiku pie saulesrieta durvīm, Kad vakars piekusis un rasa gulēt iet. Tu atļāvi man mazu brīdi palikt, Un sajust to, kā pavasaris zied. 2. Tu man neprasīji ko un arī kāpēc, Es atnācu, jo Tu man īpašs tāpēc. Ar saulesrietā dzertu tēju, Es Tevi iemīlēju. Piedz. Un tikai tad uz Mēness iznākšanas mirkli, Es sapratu, ka mani Tu dzirdi, Un šobrīd vairāk man nevajag neko, Šis mirklis nemelo. 3. Es Tevi satiku pie saulesrieta durvīm, Kad vakars piekusis un rasa gulēt iet. Tu atļāvi man mazu brīdi palikt, Un sajust to, kā pavasaris zied. 4. Tu man neprasīji ko un arī kāpēc, Es atnācu, jo Tu man īpašs tāpēc. Ar saulesrietā dzertu tēju, Es Tevi iemīlēju. Piedz. Un tikai tad uz Mēness iznākšanas mirkli, Es sapratu, ka mani Tu dzirdi, Un šobrīd vairāk man nevajag neko, Šis mirklis nemelo. Tu man neprasīji ko un arī kāpēc, Es atnācu, jo Tu man īpašs tāpēc. Ar saulesrietā dzertu tēju, Es Tevi iemīlēju.

1. Mazliet par daudz man tavu vārdu, Mazliet par maz man tavas sirds. Par maz man vēju, kas paceļ spārnos, Par daudz ir rītu, kas mani dzird. 2. Soli pa solim es uzziedēju. Soli pēc soļa dzied lapās vējš. Un rīti, kuri man nepiederēja, Arī tev nepiederēs. Mn tavi rīti nepiederēja, Tev mani arī nepiederēs, Spārnu vietā ņemsim vējus, Bet paliksim tepat uz zemes. 3. Bet varbūt to mirkli, ko nokavējām, Klusi notvert un plaukstā sev bērt. Mēs kādreiz kā mīklu atminēsim, Spēsim kā ūdeni tuksnesī dzert. 4. Lido vien tālāk, es nokavēju, Puskrēslā pasniegties pretī tev. Un sapņus, ko, piedzimstam, neredzēji, Lai vakar'vējš aiznes līdzi sev. Mn tavi rīti nepiederēja, Tev mani arī nepiederēs, Spārnu vietā ņemsim vējus, Bet paliksim tepat uz zemes.

1. Es paiešu uz citu pusi, Paskatīties kā tur iet, Es tajā ilgi neuzkavēšos, Man nedaudz vienam jāpaliek. Es mirkli varbūt uzkavēšos, Lai pēc mirkļa tālāk ietu, Nedaudz sauli apskatīšos, Noskatīšos saulesrietu. Pa labi, lai ietu man vajag vēl vienu, Pa kreisi, lai grieztu, tavu pieskārienu Lai taisni es dotos un nepadotos, Es ņemtu tevi līdz. 2 . Mazliet matos vēja balsi, Lūpās pamodināts rīts. Varbūt tas ar' mūsu dienām, Nebij īsti uzrakstīts. Varbūt es ar vēju matos Apmaldījos debesīs, Nepateicu tev cik ļoti, Pietrūcis bij vēl viens rīts. Pa labi, lai ietu man vajag vēl vienu, Pa kreisi, lai grieztu, tavu pieskārienu Lai taisni es dotos un nepadotos, Es ņemtu tevi līdz.

Atnāc tu uz manām trepēm, atnāc nesacīt neko. Atnāc paklusēt uz mirkli, ļaut lai putni aizlido. 1.Pieskāriens, kas nācis ir no tavām rokām, paslēpts labais vārds, kurš izlauzies caur lūpām. Pirmais rudens ceļš, kurš noiets mums bij kopā, Saulesrietā ierakstīts. Atnāc tu uz manām trepēm, atnāc nesacīt neko. Atnāc paklusēt uz mirkli, ļaut lai putni aizlido. 2.Citam iegūts, zaudēts, ticēts, mīlēts. Dienā piedomāts un varbūt reizēm smīnēts. Klusi pateikts tev uz pleca, tevi mīlu, Saulesrietā ierakstīts. Atnāc tu uz manām trepēm, atnāc nesacīt neko. Atnāc paklusēt uz mirkli, ļaut lai putni aizlido..

1. Atnāca vakars pie Tavām durvīm kluss, Iekāpa zvaigznes Tavā plaukstā un duss. Un Tu sēdi viena starp pienenēm pļavā, Un zini, ka nav kur skriet. Atnāks rīts ar Taviem sapņiem Un nakti aizvērs ciet. Piedz. Tu esi starp pienenēm pļavā, Tu esi kur saule riet, Tu esi manā sirdī, Vai ar to Tev nepietiek. 2. Apgūlies rīts uz Taviem pleciem kluss, Apsedzies miglā Tavs sapnis pie pārējiem duss. Un Tu sēdi viena starp pienenēm pļavā, Un zini, ka nav kur skriet. Atnāks nakts ar Taviem sapņiem, Un dienu aizvērs ciet. Tu esi starp pienenēm pļavā, Tu esi kur saule riet, Tu esi manā sirdī, Vai ar to Tev nepietiek.

1. Novakars, kad zemi jau skauj, Dienas nastu aizmirst tas ļauj. Saule apvarsnī tā riet, Mani soļi uz mājām iet. Un pie durvīm atstāj dienu steigu, Nopūties un iekšā nāc. Kamīns klusi dungo dziesmu, Tevi te gaida kāds. 2. Pulkstens izlauzies caur nakti bez steigas, Kluss un pamests kamīns jau snauž. Mēness nostājies starp zvaigznēm, Jaunu rīta gaismu pauž. Rīts ar sauli tevi modina un skrien, Celties dienai ceļu iet, Un ja ceļa oļi spiedīs, Tevi te gaidīs kāds. 3. Novakars, kad zemi jau skauj, Dienas nastu aizmirst tas ļauj. Saule apvarsnī tā riet, Mani soļi uz mājām iet.

G C D G Vai tu jūti no sirds uz sirdi, šonakt ejam mēs. G C D G Vai tu jūti no balss uz balsi, šonakt dziedam mēs. G C D G Vai tu jūti no nakts uz nakti, kur mums tālāk iet. G C D G Vai nav labāk apsēsties, ja kāds dziesmu dzied Piedz. G C G Dziedāt var par laimi, par visu ko tu gaidi, G D G 2X Bet ja zvaigzne krīt, ļauj tai sasildīt. 2. Jā, es jūtu no sirds uz sirdi, šonakt ejam mēs. Jā, es jūtu no balss uz balsi, šonakt dziedam mēs. Dziesmai klāt es sūtu smaidu, lai tas tev skauj, Un ar zvaigžņu princesīti dziesma aizmigt ļauj. Dziedāt var par laimi, par visu ko tu gaidi, Bet ja zvaigzne krīt, ļauj tai sasildīt. Un ar klusu pieskārienu dziesma tālāk iet, Un lai tavā dvēselītē mīlestība zied... Dziedāt var par laimi, par visu ko tu gaidi, Bet ja zvaigzne krīt, ļauj tai sasildīt. Dziesmu pievienoja Viktors Neilands

1. Es paņēmu vakaru pie Tevis un gāju, Lai satiktu Tevi vēl reiz. Pirms piegāju klāt Tev es pajautāju, Vai drīkstu vēl vienu reiz. Piedz. Uz Tavām rokām sagaidīt rītu, Mirkli atstāt šo neatpazītu, No Tavas elpas, kas pieskarties steidz, Vai drīkstu ar Tevi vēl vienu reiz. 2. Es atnācu šeit, jo noticēju, Ka satikšu Tevi vēlreiz. Zem vakara zvaigznēm aizmirstam dienu, Šāds mirklis ir pēdējoreiz. Piedz. Uz Tavām rokām sagaidīt rītu, Mirkli atstāt šo neatpazītu, No Tavas elpas, kas pieskarties steidz, Vai drīkstu ar Tevi vēl vienu reiz. 3. Es paņēmu vakaru pie Tevis un gāju, Lai satiktu Tevi vēl reiz. Pirms piegāju klāt Tev es pajautāju, Vai drīkstu vēl vienu reiz. Piedz. Uz Tavām rokām sagaidīt rītu, Mirkli atstāt šo neatpazītu, No Tavas elpas, kas pieskarties steidz, Vai drīkstu ar Tevi vēl vienu reiz.

1. Mēs satikāmies kaut kur saules pusē, Kad lietus mākonis bij' tālu prom. Kad saulriets neko nesaka, bet klusē, Un mirklis ļauj mums nesacīt neko. 2. Ar tauriņiem, kas pļavā ziedos lēkā, Un sienāzi, kurš otreiz dziesmu sīc. Mēs sadevāmies abi roku rokās, Un devāmies tad saulesrietam līdz. Piedz. Ir apstājies mums laiks uz īsu mirkli, Un saul'riets bijis mūsu liecinieks. Pat šodien pasacīt tev bikli, Es vēlējos par mirkli teikt paldies. 3. Ar zvaigznēm rotaļāties gāja Mēness, Un tumsai līdzi centas steigties rīts. Un rīta rasā Tev es teikšu paldies, Lai nepaliek tas Tev nepasacīts. Piedz. Es nelieku tev stāvēt saules pusē, Es nevēlos, lai vienmēr smaidīt sāc. Bet varbūt apstājies, ar rietu klusē, Kad vēlies, droši ciemos nāc.