Lustīgais Blūmīzers

1. Paslēpies zem mana loga Nesteidzīgs ir rīts. Modina tas mani lēnām, Saule debesīs. Spilvens pilns ar sapņiem maniem, Matos spēlējas, Man tos atļauts sakārtot, Jo man nav jāsteidzas. Rīts var aiziet ar bez manis, Citu paņemt līdz. Šodien es bez rīta iešu, Lēkšu dienā drīz. Piedz. Es nezinu, kur steigties, Un ko man nokavēt. Es gribu savus sapņus Pie sevis paturēt. Lai vējš man izpūš matus, Un tur, kur dienai beigas, Ar Tevi sēdēt saulrietā Un tas mums viss bez steigas. 2. Tad, kad diena iztērēta, Bijis man ir viss. Vēlāka man rīta tēja, Vēlas brokastis. Toties esmu redzējis, Kā lido taurenis Un dzirdējis, Kā pļavā spēlē skaļi sienāzis. Viss, kas bijis man ir skaists, Jo Tu man nāci līdz, Šodien es bez steigas gāju Mums ir kopīgs rīts. Piedz. Es nezinu, kur steigties, Un ko man nokavēt. Es gribu savus sapņus Pie sevis paturēt. Lai vējš man izpūš matus, Un tur, kur dienai beigas, Ar Tevi sēdēt saulrietā Un tas mums viss bez steigas.

1. Pasaule raud manās plaukstās , Matos sapinas debess asaras aukstās, Un pie dvēseles sasildās. Gribas to vēju gauso, no pieres sev nenotraukt, Un čukstēt tik skaļi vakaram ausīs, Lai skumjām to nesasaukt. Manas plaukstas ir sausas, bet pasaule tajās raud, Un varbūt ir labi tā debesīm ļauties - ja gribi, tad skaud. 2. Mēness asaras baltās, spēlējas logā, Rītam jasavaldās, lai nav jānožēlo. Bet gribas to vēju gauso, no pieres sev nenotraukt, Un čukstēt tik skaļi vakaram ausīs, lai skumjām to nesasaukt. Manas plaukstas ir sausas, bet pasaule tajās raud, Un varbūt ir labi tā debesīm ļauties - ja gribi, tad skaud.

1.Diena jau aizgāja palika saule, jāgaida abiem mums rīts Pamodies Mēness iznāca uz mēles, zvaigznes ņem sev līdz Saule aiziet uz citu debess pusi, zvaigznes to pavadīt beidz Sakārtojies viss debesjums vietas ieņemt steidz. Piedz. Sakārtots it viss, debess mājoklis tev uz manām rokām jāiemieg, Sakārtots it viss, debess mājoklis tev uz manām rokām jāiemieg. 2. Nakts kad aizgāja, atnāca saule, modinās tevi rīts un uz tavām rasas kurpēm tev būs uzrakstīts. Nakts kad aizgāja, atnāca saule, modinās tevi rīts un uz tavām rasas kurpēm tev būs uzrakstīts. Piedz. Sakārtots it viss, debess mājoklis tev uz manām rokām jāiemieg, Sakārtots it viss, debess mājoklis tev uz manām rokām jāiemieg.

1. Nogurušas mazās kājas, piekususi saime, Kad tā aizver acis ciet, nokrīt kāda zvaigzne. Zvaigzne mazā plaukstā krīt, diez vai projām laidīs, Mazā bērna dveselīte vakaros to gaidīs. Tu uz manām siltām rokām, aizmiedz saldā miegā, Ļauj, lai tevi sapņi aijā, modīsimies rītā. 2. Vakars nāk un mazā zvaigzne sēžas tavā saujā, Tai bez tevis grūti iemigt, nav vairs kas to aijā. Tu uz manām siltām rokām, aizmiedz saldā miegā, Ļauj, lai tevi sapņi aijā, modīsimies rītā.

1. Klusi mierā aizgājusi, Diena, kura nav. Ļāvusi man tevi satikt Tikai trepēs ' čau'. Tā Tu arī aizgājusi, Dienai ejot līdz. Pamodies ar Tevi būs tad Jaunas dienas rīts. Piedz. Es nelieku Tev gaidīt, Es nelieku Tev nākt. Tu nāksi tad, kad jānāk, Un aiziesi, ja sāp. Es nelieku Tev smaidīt, Es nelieku Tev nākt. Tu nāksi tad, kad jānāk, Un aiziesi, ja sāp. 2. Pamodies ar Tevi ir Šīs jaunās dienas rīts. Klausulē ir atstāts zvans, Un kaut kas ierakstīts. Lai paliek ziņas klausulē, Un tas, kas pasacīts. Tas varbūt mūs Pēc daudziem gadiem Mazliet sasildīs. Piedz. Es nelieku Tev gaidīt, Es nelieku Tev nākt. Tu nāksi tad, kad jānāk, Un aiziesi, ja sāp. Es nelieku Tev smaidīt, Es nelieku Tev nākt. Tu nāksi tad, kad jānāk, Un aiziesi, ja sāp. Asaras un prieks, dzīvesprieks un miers Tas būs pēc daudziem gadiem palicies. Piedz.

1. Manā sētā saule riet, Tavā upes čalo. Manā sētā suņi rej, Tavā zeme garo. Tu man saki, ka es neredzot, Tu man saki, ka es nejūtot. Piedz. Bet tu tikai klusē, Bet tu tikai klusē, Bet tu tikai klusē, Un nesaki neko. 2. Mana sirds pie Tavējās, Tavējā ir mana. Mana sirds pie Tavas patvērās, Bet tai nekad nav gana. Tu man saki, ka es nedzirdot, Tu man saki, ka es nemīlot. Bet tu tikai klusē, Bet tu tikai klusē, Bet tu tikai klusē, Un nesaki neko.

1. Es tevi mīlēju tik nedzirdami klusu, Nejūtams tev bij' mans pieskāriens. Kad gadā tai bij' zvaigzne nomirusi, Nebij' pamanījis to neviens. Tas akmens te tev ir tik nepamanāms, Sūnu apklāts, viss tik zaļš un sens. Ja tu arī kādreiz iesi garām, Nejutīsi, kurš ir dārgakmens. 2. Es tevi mīlēju tik nedzirdami klusu, Nejūtams tev bij' mans pieskāriens. Kad gadā tai bij' zvaigzne nomirusi, Nebij' pamanījis to neviens. Tas akmens te tev ir tik nepamanāms, Sūnu apklāts, viss tik zaļš un sens. Ja tu arī kādreiz iesi garām, Nejutīsi, kurš ir dārgakmens.

1. Burvis pie manām durvīm pieklauvē Un jautā, vai negribu iet. Klusumā ar viņu pļavā paslēpties, Un skatīties, kā gliemeži lien. Skudras kā būvē viesu māju, Sienāži kā dzied. Debesīs Mēness velk Greizos ratus, Pēc rītdienas tas iet. 2. Burvis pie Tavām durvīm pieklauvē, Un jautā, vai negribi iet. Satvert debesis pirms pērkona, Caur lietuslāsēm skriet. Smiltis cauri pirkstiem Taviem Pēc vakardienas iet. Noplūktas rozes aiz mīlestības, Kaut pamestas, tās zied. 3. Burvis pie mūsu durvīm pieklauvē, Un jautā, vai negribam iet. Klusumā ar viņu pļavā paslēpties, Un skatīties, kā gliemeži lien. Skudras kā būvē viesu māju, Sienāži kā dzied. Debesīs Mēness velk Greizos ratus, Pēc rītdienas tas iet.

1.G C G Pie sienas ir rāmis un tas arī viss G C G Tam Saule spīd cauri-tas noputējis. G D G Ja gribi-ņem nost un projām svied, G D G Bet caurumam sienā ir jāpaliek, G C D G Pie sienas ir rāmis - un tas arī viss. 2. Reiz tam bij stikls un reiz tur bij stāsts, Bet ļaužu burzmā to aizķēra kāds. Tam saplīsa stikls un izgaisa stāsts, Kaut rāmi pie sienas kautri pielika kāds. Pie sienas ir rāmis un tas arī viss. 3. Ja rāmī nav bilde, ja rāmī nav stāsts, Diez vai tad rāmi pamana kāds? Es būšu rāmis, lai izpaliek stāsts, Tu redzi bildi, to kāds Tu nāc. Pie sienas ir rāmis un tas arī viss. Pievienoja Viktors Neilands

1.Satvert vakaru aiz rokas, Ļaut, lai upe lēni, lēni plūst. Pļavā sasiet domas, sakraut zārdos, Es nemācēju pateikt skaļos vārdos. Piedz. Apstājies uz mirkli novakara vējš, Tavās rokās mana dvēselīte sēž. 2. Neatlaist pulksteni, turēt to ciet, Noturēt laiku, bet pārējais lai iet. Mēness velk mākoņus, nakti maina rīts, Bet paliek daudz vēl kas nepasacīts. Piedz. Apstājies uz mirkli novakara vējš, Tavās rokās mana dvēselīte sēž!