Latviešu Tautasdziesma

Am G kur gaismeņa zyla ausa C G kur sauleite lēce Dm Am myus mōseņa skaista auga C G Am i tauteņas brauce cīma suņi rēje tauteņas brauce zvoni vīn’i saskanēje muna tāva pogolmā siermi zyrgi sagrūžōti sudabreņa īmavim kamaneņas izraksteitas speid ar zalta zīdeņim tautu dāls’i kai kundzeņis skrullātim’i mateņim skrullātim’i mateņim mozim spūžim zōbokim viere durvis, spēre sūli lobu dīnu deve voi atdūsit sov’ mōseņu mes tī precinīki vīna poša myus’ mōseņa i tei vieļ par jaunu jei vieļ dzeivōs pīci godi sova tāva sātā Iesūtīja R.Retais

1. C F G C Ai, egle, egle, C F G C Kam nezaļoji? C F G Am Ai, egle, egle, C F G C Kam nezaļoji? 2. Kam man bij' zaļot Ar dzelža saknēm? 3. Ai, māsa, ai, māsa, Kam nelustēji? 4. Kā man bij' lustēt? Žēl jaunu dienu. 5. Žēl jaunu dienu, Žēl vainadziņa. http://www.music.lv/scripts/midi/midi2.asp?midi=3226

F C Dm Am Tuoli dzeivoj muna meiluo, F C F C F Bb As navaru sasatikt F C Dm Am Tuoli dzeivoj muna meiluo, F C Dm C7 As navaru sasatikt. Jimšu stalī siermu zyrgu, Juošu meiluos apsavērt; Jimšu stalī siermu zyrgu, Juošu meiluos apsavērt. Da pusceļa nadajuoju – Īsazvīdza kumeleņš; Da pusceļa nadajuoju – Īsazvīdza kumeleņš. Da vuortim i nadajuoju – Iztak meiluo rauduodam’; Da vuortim i nadajuoju – Iztak meiluo rauduodam’. Vīnu rūku vuortus vēra, Ūtru slauka asareņ’; Vīnu rūku vuortus vēra, Ūtru slauka asareņ’. Naraud gauži muna meiluo – As jau Tevis napamešu; Naraud gauži muna meiluo – As jau Tevis napameš’. Tuoli dzeivoj muna meiluo, As navaru sazatikt; Tuoli dzeivoj muna meiluo, As navaru sasatikt!

Em D Em Ūsi, ūsi, kod lopõisi? Voi, voi ... kod lopõisi? Vysi kūceni nūlopova. Voi, voi ... nūlopova. Ūseitś vīńś(i) nalopova. Voi, voi ... nalopova. Ūseitiś(i) tod lopova. Voi, voi... tod lapova, Kod atskręęja laksteigola. Voi, voi... laksteigola. Laksteigola krūni kola. Voi, voi ... krūni kola. Munā rūžu dõrzeńā(i). Voi, Voi ... dõrzeńā(i). Ni mań mīga, ni mań dorba. Voi, voi ... ni mań dorba, Laksteigolys jõsaklousa. Voi, voi ... jõsaklousa.

D A Bēdu, manu lielu bēdu, A7 Es par bēdu nebēdāj'. Piedz: D D7 G Em Ramtai, ramtai, radiridirīdi, A7 D Ramtai rīdi rallalā. D A Liku bēdu zem akmeņa, A7 D Pāri gāju dziedādams. D A Es negāju noskumusi A7 D Nevienā(i) vietiņā Ar dziesmiņu druvā gāju, Ar valodu sētiņā Ja dzīvoju, tad dzīvoju, Tad ir jautri padzīvoju

C G 1.Kādu rītu Juris Grietai ausīs čukst: “ Vai zini ko, C Iesim šodien sēnes lasīt, ko tu teiksi man par to?” G Grieta nosarkst un tad saka: “ Juri, tikai apsolies, C Tad kad meža malā mēs tiksim, nesāc gar man knakstīties!” F C G C Juris svēti apsolās un tie sēņot aizsteidzas. 2X 2.Kad tie meža malā tika, Juris Grietai saka tā: “Iesim dziļāk mežā iekšā, sēnes neaug mežmalā.” Tiklīdz meža vidū tika, Grietai kaut kā kāja slīd. Juris, ķerdamies pie Grietas, līdz ar viņu zemē krīt. Un no šāda kritiena Grietai kāja izmežģījas. 3.Juris saka: “Es jau protu tādu vainu izārstēt. Guli zemē itin rāmi, kāju vajag masierēt.” Bet pēc brīža Grieta saka: “ Juri, kur tu masierē? Man jau kāja sāp ne ribas, ja tu tā, tad es vairs nē.” “Mīļo Grietiņ, tas nekas, man tik šoreiz misējās.” 4.Saule jau aiz kalniem steidzas, diena jau uz galu iet. Tā nu abiem sēņotājiem laiks ir drīz uz mājām iet. Tā nu abi sēņotāji nāk no meža lēkājot, Grieta priecīga, ka Juris itin labi masēt prot. Kam šī lieta jauka šķiet, tad lai rītu sēņot iet! arnisvitols@gmail.com

Dm C Dm F C F Kalējiņi, bāleliņi, kalējiņi, bāleliņi, Gm Dm Bb C Dm Apkal manu kumeliņu, apkal manu kumeliņ. Ar veciemi dālderiemi, ar veciemi dālderiemi, Ar dimanta nagliņāmi, ar dimanta nagliņām. Gm Dm Meitu mātes istabiņa ledus kalna galiņā. Bb Gm Dm Bb C Dm Apkārt kalnu, garām kalnu, nekaustītu kumeliņ. Meitu mātes istabiņa ledus kalna galiņā. Apkārt kalnu, garām kalnu, nekaustītu kumeliņ. Man kaustītis kumeliņis, man kaustītis kumeliņis Es kalniņa galiņāi, es kalniņa galiņā. Saskaldīju leduskalnu, saskaldīju leduskalnu, Deviņosi gabalosi, deviņosi gabalos. Meitu mātes istabiņa, uz devita gabaliņ, Stingri stāvi kumeliņi uz tā ledus gabaliņ, Meitu mātes istabiņa, uz devita gabaliņ, Stingri stāvi kumeliņi uz tā ledus gabaliņ. Lai es varu parunāti, lai es varu parunāti Ar to meitu māmuliņu, ar to meitu māmuliņ. Es aizvedu tautu meitu ar visāmi vilainēm, Es aizvedu tautu meitu ar visāmi vilainēm. Es aizvedu tautu meitu ar visāmi vilainēm, Es aizvedu tautu meitu ar visāmi vilainēm.

Am F G Am 6x Dm Am Dm Am E Am G Am Ai zaļāi birztaliņa, G C kā es tevi sen taupīj'. Dm Am Ai zaļāi birztaliņa, Dm E kā es tevi sen taupīj'. Nedrīkstēju rīkstes griezti brāļa govis ganīdam'. Ik rītiņu saule lēca sarkanāi kociņā. Jauni puiši veci tapa, to kociņu meklēdam'. Es atradu to kociņu svētu rītu, ganīdam'. Vaŗa saknes, zelta zari, sidrabiņa lapiņām.

C Dieviņš bija, Dievs palika, C Dievam gudris padomiņš. Am C Dieviņš bija, Dievs palika, F G C Dievam gudris padomiņš. Dievs kokiem lapas deva, Dievs vārpiņas tīrumā. Aust gaismiņa, lec saulīte, Tas pirmais gaišumiņš. Dievam devu labu rītu, Dievam labu vakariņu. Dieviņam pa prātam Mūsu jauka valodiņa. Dieviņš manim palīdzēja Šai visā dieniņā. Gana agri es cēlos, Mīļš Dieviņš vēl jo agri. Ko, Dieviņ, tu cēlies, Kā tev agri vajadzēja? Ko, bērniņ, tu darītu, Ja es agri neceltos? Es tev durvju vērējiņš, Es padoma devējiņš.

Strēlnieku dziesma C G7 Mirdzot šķēpiem zeltsaules staros, Dm G7 C E7 Tauru skaņās kad viļņojas gaiss, A A7 Dm Cauri pilsētas vecajiem vārtiem C G7 C Ienāk latviešu strēlnieku pulks. Aiz aizkariem augstu pie loga Meičas actiņas skumīgi mirdz; Domā strēlnieki - meiča ir daiļa, Vai kāds brīnums, ka iesilst tiem sirds. Pie miera jau strēlnieki dodas, Ir pusnakts un visi jau dus. Tikai dārzā zem ozola zariem Mainās skūpsti, bet ozols cieš klus`... No rīta zeltsaules staros, Tauru skaņās kad viļņojas gaiss, (Oriģinālā: Mirdzot šķēpiem un lēni pēc takts,) Dodas strēlnieki sīvajā kaujā, Kas ir bijis, to nestāsta nakts. Aiz aizkariem augstu pie loga Meičas actiņas skumīgi mirdz; Domā meiča - vai redzēšu zēnu, Kura dēļ klusi pukst mana sirds. Laukos aurot sāk rudeņa vēji, Brāļu kapenēm pāri tie skrien. Bāla meiča kopj kapu ar rozēm, Rūgtu rūgtajas asaras lej.